Disciplināratbildības piemērošana neizslēdz kriminālatbildības piemērošanu

Šai lietā vērtēts, vai disciplinārsods, arī atbrīvošanas no amata, neiegūst krimināltiesisku raksturu un vai disciplināratbildības piemērošana izslēdz kriminālatbildības piemērošanu, un vai fakts, ka ir uzsākts kriminālprocess, pats par sevi veido dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu.

2024. gada 11. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–181/2024 (A420286021)

Lietas faktiskie apstākļi

Ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējai piemērots disciplinārsods – atbrīvošana no amata. Disciplinār­sods piemērots par Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 37. panta otrajā daļā paredzētā disciplinārpārkāpuma (darbības, kas pārsniedz amata pilnvaru robežas, ja to dēļ valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums) izdarīšanu. Lēmumā tika konstatēts, ka pieteicēja:

1. pēc trešās personas lūguma, izmantojot darba datoru, no USB zibatmiņas izdrukāja uz Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes veidlapas dokumenta projektu, kas adresēts Nodokļu un muitas policijas pārvaldei saistībā ar SIA „[Nosaukums]”, un nodeva to trešajai personai;
2. savā dzīvesvietā glabāja dienesta un komersantu ierobežotas pieejamības dokumentus lielā apjomā, kas sagatavoti laikā no 2011. līdz 2019. gadam; dokumenti atradās trešajām personām pieejamās vietās, neierobežojot tiem piekļuvi.

Ar dienesta lēmumu pieteicēja tika arī atstādināta no amata pienākuma pildīšanas, pamatojoties uz dienesta Drošības pārvaldes Pirmstiesas izmeklēšanas daļas amatpersonas lēmumu, ar kuru kriminālprocesā pieteicējai kā aizdomās turētajai piemērots drošības līdzeklis – noteiktas nodarbošanās aizliegums. 

Faktiski lietā bija strīds strīds par to, vai pieteicēja pamatoti saukta pie disciplināratbildības, proti, vai lēmums ir tiesisks un pamatots. Līdz ar to tiesai bija jāpārbauda, vai ministrija, piemērojot pieteicējai disciplinārsodu – atbrīvošanu no amata – ir ievērojusi procesuālās un materiālās tiesību normas. Tāpat tiesai bija jāsniedz skaidrojums vai disciplinārsoda piemērošana, neraugoties uz to, ka ir uzsākts kriminālprocess, pats par sevi veido dubultās sodīšanas aizlieguma principa pārkāpumu.

Gan pirmās, gan apelācijas instances tiesas pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka lietā ir pierādītas pārsūdzētajā lēmumā norādītās pieteicējas darbības, par kurām pieteicēja saukta pie disciplināratbildības, savukārt Senāts ar rīcības sēdes lēmumu atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.

Senāta atziņas

n Vai pieļaujams piemērot disciplinārsodu, kamēr nav noslēdzies krimināllprocess par to pašu jautājumu?

1 Satversmes tiesas 2012. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2012–02–0106 11.2. un 13. punkts un tajā norādītā judikatūra.

Dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips ir formulēts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Septītā protokola 4. pantā. Minētais pants nosaka: nevienu nedrīkst no jauna tiesāt vai sodīt kriminālprocesā tās pašas valsts jurisdikcijā par noziegumu, par kuru viņš jau ir ticis galīgi attaisnots vai notiesāts saskaņā ar šīs valsts likumu un soda izciešanas noteikumiem. Kā atzinusi Satversmes tiesa, šis princips izriet arī no Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmā teikuma (ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā) un attiecas uz krimināltiesību jomu. Viens no kritērijiem, kas jānosaka, izvērtējot, vai sodam piemīt krimināltiesisks raksturs, ir sankcijas atbilstība vai neatbilstība krimināltiesībām pēc tās veida vai smaguma.¹

Disciplinārpārkāpuma objekts (aizsargājamā interese) ir dienesta pienākumu izpilde. Disciplinārsods ir disciplinārpārkāpuma sekas. Disciplinārsoda piemērošanas gadījumā tiek samazinātas no dienesta attiecībām izrietošās tiesības vai, kā izskatāmajā gadījumā, tiek pārtrauktas dienesta attiecības. Savukārt ja persona tiek saukta pie kriminālatbildības, personai tiek noteikts sods (pienākums), kura izpilde tiek nodrošināta ar piespiedu līdzekļiem. Tādējādi disciplinārsoda, arī atbrīvošanas no amata, smaguma pakāpe neiegūst krimināltiesisku raksturu. Tāpēc disciplināratbildības piemērošana par konkrētu darbību (bezdarbību) neizslēdz kriminālatbildības piemērošanu par šo pašu darbību (bezdarbību). 

2 Sal. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada 18. oktobra lēmums lietā Banfield v. the United Kingdom, iesnieguma Nr. 6223/04; Senāta 2023. gada 17. maija lēmuma lietā Nr. SKK–40/2023, 14. punkts, 2020. gada 30. marta rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA–925/2020, 4. punkts, 2015. gada 14. decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. SKA–1092/2015, A420601012, 7.–8. punkts.

Apstāklis, ka par to pašu darbību (bezdarbību) uzsākts kriminālprocess, nav šķērslis amatpersonai piemērot disciplinārsodu pirms attiecīgo kriminālprocesu noslēdzošā nolēmuma spēkā stāšanās. Tas arī nav atzīstams par dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu.²

n Vai administratīvajā lietā var izmantot pierādījumus, kas vēl nav pārbaudīti Kriminālprocesa likuma kārtībā

Apstāklis, ka kriminālprocesā iegūtie pierādījumi vēl nav pārbaudīti tiesā Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, nav šķērslis šo pierādījumu pieļaujamībai administratīvajā lietā.

3 Piemēram, Senāta 2018. gada 10. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA–51/2018, 7. punkts.

Tiesa pati administratīvajā procesā izvērtē minēto pierādījumu nozīmi būtisko faktu pierādīšanā administratīvajā lietā neatkarīgi no kriminālprocesa virzības, jo abi procesi (kriminālprocess un administratīvais process) ir patstāvīgi un nav atkarīgi viens no otra, tostarp attiecībā uz iegūto pierādījumu novērtējumu.³

n Kas jāņem vērā, gatavojot kasācijas sūdzību

Kasācijas sūdzībā nav norādīts nedz tas, kādus lūgumus tiesa nav izlēmusi, nedz arī kādi pierādījumi nav vērtēti. Šādus vispārīgus apgalvojumus nav iespējams pārbaudīt un novērtēt, un tie neliecina par tiesas pieļautu tiesību normu pārkāpumu un nerada pamatu kasācijas tiesvedības ierosināšanai. Šādu pamatu nerada arī pieteicējas vispārīgi uzskaitītie administratīvā procesa principu pārkāpumi bez to saistības ar konkrētiem apgabaltiesas sprieduma secinājumiem. 

Kasācijas instances tiesas kompetencē ir pārbaudīt apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu. Tāpēc senatoru kolēģija nevērtē kasācijas sūdzībā izteiktos iebildumus par pirmās instances tiesas sprieduma pamatotību.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada oktobra (136.) numurā.

• Disciplinārpārkāpums aiz rupjas neuzmanības
• Policists – paraugs citiem sabiedrības indivīdiem

BJP NUMURU E-ARHĪVS