0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSSOCIĀLĀ AIZSARDZĪBADiskutē par darba un privātās dzīves līdzsvaru un aprūpētāja atvaļinājuma ieviešanu

Diskutē par darba un privātās dzīves līdzsvaru un aprūpētāja atvaļinājuma ieviešanu

Pēc LBAS informācijas

Foto: Anastasia Shuraeva from Pexels

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) februārī organizēja forumu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”, kurā sociālie partneri un eksperti diskutēs par darba un privātās dzīves līdzsvara progresu un tendencēm Latvijā. Forumā tika diskutēts arī  par vecāku un aprūpētāju atbalsta instrumentiem, kā arī tika izvirzītas rekomendācijas turpmākajai darbībai. Foruma diskusijās LBAS jo īpaši pievērsa likumdevēja uzmanību, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (Darba un privātās dzīves direktīva) normas.

Foruma atklāšanā LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja atzina, ka pandēmijas laiks ir aktualizējis gan fiziskās, gan garīgās veselības nozīmīgumu, jo attālinātais darbs brīžiem negatīvi ietekmē privāto dzīvi. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi nodrošina ne tikai ilgtspējīgu darbu, bet arī veicina sociālo dialogu starp darba devēju, no vienas puses, un darbiniekiem – arodbiedrībām, no otras puses, veicina darbinieku lojalitāti, apmierinātību, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar darba devēja konkurētspēju, produktivitāti un paveiktā darba kvalitāti. Līdzsvarota pieeja darba organizēšanā palīdz ne tikai noturēt esošos darbiniekus un piesaistīt jaunus, bet arī iekļaut darba tirgū plašākas sabiedrības grupas, padarot darba vietu pieejamāku.

Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs, norādīja, ka Latvijai, tāpat kā pārējām ES valstīm, līdz 2022. gada augustam ir jāpārņem Darba un privātās dzīves direktīvas prasības. Direktīvas mērķis, no vienas puses, ir dot tēviem pēc iespējas agrākā bērna dzīves periodā iesaistīties aprūpē un audzināšanā, no otras puses, sievietēm pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Šobrīd saskaņošanā nodotie grozījumi Darba likumā un un likumā grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” paredz, ka mainīsies paternitātes jeb tēva atvaļinājuma ilgums un vecāku pabalsta nosacījumi, un tiks ieviests Latvijai pilnīgi jauns – aprūpētāja atvaļinājums.

Darba un privātās dzīve direktīva paredz 5 darba dienu aprūpētāja atvaļinājumu, savukārt, vai šis atvaļinājums ir apmaksāts vai nē, par to katra dalībvalsts var lemt pati.

Rosinātie grozījumi Darba likumā paredz, ka šis atvaļinājums ir neapmaksāts.

Nataļja Preisa, LBAS Eiropas tiesību aktu un politikas dokumentu eksperte, paužot arodbiedrību viedokli, uzsvēra, ka, lai jauns darba tiesību instruments “aprūpētāja atvaļinājums” sasniegtu savu mērķi, Latvijas situācijā, kur sociālās un veselības aprūpes izmaksas jau lielā mērā gulstas uz darbinieku pleciem, ir nepieciešams paredzēt, ka šāds atvaļinājums tiek apmaksāts.

Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, pastāstīja par konkrētiem plāniem, pārņemot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas normas Latvijas tiesību aktos. Viņa pastāstīja arī par to, kā Latvijā tiks ieviesta bērna kopšanas atvaļinājuma nenododamā daļa un kādas pārmaiņas gaida vecākus.

Aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā ir temats, kas skar daudzus, bet par kuru nav bijis daudz diskusiju. Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors, sniedza ieskatu Latvijas nacionālā līmeņa tiesību regulējumā un politikā par šo jautājumu.

Pēteris Leiškalns, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, norādīja uz iespēja strādāt arī nepilnu laiku. Tas mazina sociālo atstumtību, nevienlīdzību un nabadzību, kā arī veicina kopprodukta pieaugumu, kas ir pamats sabiedrības ekonomisko un sociālo vajadzību nodrošināšanai. Kā vienu no risinājumiem eksperts piedāvā papildināt Darba likuma 134. panta tvērumu ar grupām, kurām var noteikt nepilnu darba laiku.

Inese Stepiņa, LDDK ģenerāldirektores vietniece, dalījās ar ieteikumiem no darba devēju puses, akcentējot, kādu atbalstu darba un privātās dzīves līdzsvaram vajadzētu sagaidīt no valsts un kādu no darba devēja. Gan darba ņēmēji, gan darba devēji savās rekomendācijās norādīja, ka koplīgums jau šobrīd ir ļoti labs instruments darba un ģimenes dzīves līdzsvara nodrošināšanai.

Forumā tika secināts, ka darba un privātās dzīves balansa nozīme nemazinās, gluži otrādi, COVID-19 tikai palielināja līdzsvara nozīmi darba procesa efektivitātē. Forumā izskanēja atšķirīgi viedokļi par bērna kopšanas atvaļinājuma un par aprūpētāja atvaļinājuma apmaksu. Foruma dalībnieki aicināja likumdevējus pievērst uzmanību šim aspektam, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Darba un privātās dzīves direktīvas normas, un diskusija Saeimā solās būt karsta un viedokļiem bagāta.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Anastasia Shuraeva from Pexels

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) februārī organizēja forumu “Tiecoties uz līdzsvaru – kas tālāk?”, kurā sociālie partneri un eksperti diskutēs par darba un privātās dzīves līdzsvara progresu un tendencēm Latvijā. Forumā tika diskutēts arī  par vecāku un aprūpētāju atbalsta instrumentiem, kā arī tika izvirzītas rekomendācijas turpmākajai darbībai. Foruma diskusijās LBAS jo īpaši pievērsa likumdevēja uzmanību, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (Darba un privātās dzīves direktīva) normas.

Foruma atklāšanā LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja atzina, ka pandēmijas laiks ir aktualizējis gan fiziskās, gan garīgās veselības nozīmīgumu, jo attālinātais darbs brīžiem negatīvi ietekmē privāto dzīvi. Līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi nodrošina ne tikai ilgtspējīgu darbu, bet arī veicina sociālo dialogu starp darba devēju, no vienas puses, un darbiniekiem – arodbiedrībām, no otras puses, veicina darbinieku lojalitāti, apmierinātību, kas ir tiešā cēloņsakarībā ar darba devēja konkurētspēju, produktivitāti un paveiktā darba kvalitāti. Līdzsvarota pieeja darba organizēšanā palīdz ne tikai noturēt esošos darbiniekus un piesaistīt jaunus, bet arī iekļaut darba tirgū plašākas sabiedrības grupas, padarot darba vietu pieejamāku.

Ingus Alliks, Labklājības ministrijas valsts sekretārs, norādīja, ka Latvijai, tāpat kā pārējām ES valstīm, līdz 2022. gada augustam ir jāpārņem Darba un privātās dzīves direktīvas prasības. Direktīvas mērķis, no vienas puses, ir dot tēviem pēc iespējas agrākā bērna dzīves periodā iesaistīties aprūpē un audzināšanā, no otras puses, sievietēm pilnvērtīgi atgriezties darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma.

Šobrīd saskaņošanā nodotie grozījumi Darba likumā un un likumā grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" paredz, ka mainīsies paternitātes jeb tēva atvaļinājuma ilgums un vecāku pabalsta nosacījumi, un tiks ieviests Latvijai pilnīgi jauns – aprūpētāja atvaļinājums.

Darba un privātās dzīve direktīva paredz 5 darba dienu aprūpētāja atvaļinājumu, savukārt, vai šis atvaļinājums ir apmaksāts vai nē, par to katra dalībvalsts var lemt pati.

Rosinātie grozījumi Darba likumā paredz, ka šis atvaļinājums ir neapmaksāts.

Nataļja Preisa, LBAS Eiropas tiesību aktu un politikas dokumentu eksperte, paužot arodbiedrību viedokli, uzsvēra, ka, lai jauns darba tiesību instruments “aprūpētāja atvaļinājums” sasniegtu savu mērķi, Latvijas situācijā, kur sociālās un veselības aprūpes izmaksas jau lielā mērā gulstas uz darbinieku pleciem, ir nepieciešams paredzēt, ka šāds atvaļinājums tiek apmaksāts.

Diāna Jakaite, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece, pastāstīja par konkrētiem plāniem, pārņemot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvas normas Latvijas tiesību aktos. Viņa pastāstīja arī par to, kā Latvijā tiks ieviesta bērna kopšanas atvaļinājuma nenododamā daļa un kādas pārmaiņas gaida vecākus.

Aprūpes pakalpojumu pieejamība Latvijā ir temats, kas skar daudzus, bet par kuru nav bijis daudz diskusiju. Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors, sniedza ieskatu Latvijas nacionālā līmeņa tiesību regulējumā un politikā par šo jautājumu.

Pēteris Leiškalns, Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts, norādīja uz iespēja strādāt arī nepilnu laiku. Tas mazina sociālo atstumtību, nevienlīdzību un nabadzību, kā arī veicina kopprodukta pieaugumu, kas ir pamats sabiedrības ekonomisko un sociālo vajadzību nodrošināšanai. Kā vienu no risinājumiem eksperts piedāvā papildināt Darba likuma 134. panta tvērumu ar grupām, kurām var noteikt nepilnu darba laiku.

Inese Stepiņa, LDDK ģenerāldirektores vietniece, dalījās ar ieteikumiem no darba devēju puses, akcentējot, kādu atbalstu darba un privātās dzīves līdzsvaram vajadzētu sagaidīt no valsts un kādu no darba devēja. Gan darba ņēmēji, gan darba devēji savās rekomendācijās norādīja, ka koplīgums jau šobrīd ir ļoti labs instruments darba un ģimenes dzīves līdzsvara nodrošināšanai.

Forumā tika secināts, ka darba un privātās dzīves balansa nozīme nemazinās, gluži otrādi, COVID-19 tikai palielināja līdzsvara nozīmi darba procesa efektivitātē. Forumā izskanēja atšķirīgi viedokļi par bērna kopšanas atvaļinājuma un par aprūpētāja atvaļinājuma apmaksu. Foruma dalībnieki aicināja likumdevējus pievērst uzmanību šim aspektam, jo tieši likumdevējam būs gala vārds, pārņemot Darba un privātās dzīves direktīvas normas, un diskusija Saeimā solās būt karsta un viedokļiem bagāta.