0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIDividenžu un ārkārtas dividenžu aprēķināšana, uzskaite un piemērojamie nodokļi

Dividenžu un ārkārtas dividenžu aprēķināšana, uzskaite un piemērojamie nodokļi

Oto Kristiāns Abrams, sertificēts profesionāls grāmatvedis

Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus. Pavasarī grāmatveži dzīvo "divās realitātēs" — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

2 KOMENTĀRI

Pierakstīties
Paziņot par
2 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valentina Šildere
valentin***@gmail.com
1 gads atpakaļ

Vienlaikus ir būtiski atcerēties arī par turpat nodokļu maksātājiem noteikto pienākumu katru mēnesi deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 EUR. Ja dalībniekam ir izmaksātas dividendes, kuru summa pārsniedz 1500 EUR, sabiedrībai līdz nākamā mēneša 15. datumam ir pienākums Valsts ieņēmumu dienestā deklarēt šo skaidrā naudā veikto darījumu. Likums par nodokļiem un nodevām šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā (arī par pirkumiem), kuri pārsniedz 1500 euro; 51) šajā likumā un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par iepriekšējā gadā ar fiziskajām personām,… Vairāk »

Vineta PLZ.LV
PLZ.LV
vineta***@lid.lv
1 gads atpakaļ

Raksta autora atbilde: Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas nosacījumi ir atkarīgi no tā vai dividendes skaidrā naudā tiek izmaksātas fiziskajai personai, kurai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība vai juridiskai personai. Ja dividendes skaidrā naudā ir izmaksātas juridiskai personai, tad dividenžu izmaksātājam ir jāievēro tādi nosacījumi kādi minēti rakstā. Savukārt, ja dividendes skaidrā naudā ir izmaksātas fiziskai personai, kurai nav jāreģistrē saimnieciskā darbība tad šāds skaidras naudas darījums ir jādeklarē tikai tad, ja vienas operācijas summa pārsniedz 3000 eiro.

Dividenžu un ārkārtas dividenžu aprēķināšana, uzskaite un piemērojamie nodokļi
Ilustrācija: © Feodora – stock.adobe.com
Oto Kristiāns Abrams, sertificēts profesionāls grāmatvedis (sertifikāts Nr. 843), SIA Abrams Business Services (ārpakalpojuma grāmatveža licence Nr. AGL 0000073) valdes loceklis un atbildīgais grāmatvedis, PIKC Rīgas Valsts tehnikums grāmatvedības profesionālo priekšmetu pedagogs, SIA Juridiskā koledža grāmatvedības profesionālo studiju kursu lektors, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Oto Kristiāns Abrams,
sertificēts profesionāls grāmatvedis (sertifikāts Nr. 843), SIA Abrams Business Services (ārpakalpojuma grāmatveža licence Nr. AGL 0000073) valdes loceklis un atbildīgais grāmatvedis, PIKC Rīgas Valsts tehnikums grāmatvedības profesionālo priekšmetu pedagogs, SIA Juridiskā koledža grāmatvedības profesionālo studiju kursu lektors, Latvijas Republikas Ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Foto: Aivars Siliņš

Pavasaris ikvienam grāmatvedim ir īpaši darbīgs laiks — jānoslēdz iepriekšējais pārskata gads, jāsteidz veikt gada pārskata sagatavošanas priekšdarbus, jāsagatavo gada pārskats un vienlaikus jāspēj paveikt arī ikdienas pienākumus.

Pavasarī grāmatveži dzīvo "divās realitātēs" — jau it kā noslēgtajā periodā jeb pagātnē un esošajā periodā jeb tagadnē. Savukārt uzņēmumu īpašniekiem iepriekšējo periodu slēgšanas un gada pārskata sagatavošanas kontekstā rodas cits jautājums — vai uzņēmums ir strādājis ar peļņu un vai šo peļņu varēs sadalīt dividendēs? Ņemot vērā, ka peļņas sadalīšana dividendēs šobrīd ir īpaši aktuāls temats, turpinājumā autors apskatīs jautājumus, kas ir saistīti ar dividendēm, to uzskaiti un dividendēm piemērojamajiem nodokļiem. Vairākumam praktiķu šie aspekti jau ir labi zināmi, bet, ņemot vērā, ka ne vienmēr šie jautājumi ir aktuāli ikdienā, vienmēr ir vērts atsvaidzināt zināšanas par dividendēm. Šajā rakstā autors dividendes apskatīs no sabiedrību ar ierobežotu atbildību perspektīvas un ērtības labad turpinājumā tās apzīmēs ar terminu "sabiedrība".

Dividendes — definīcija

Kā zināms, jebkuras saimnieciskās darbības mērķis ir peļņas gūšana. Saimnieciskās darbības rezultātā gūto peļņu var izmantot dažādos veidos, bet sabiedrību īpašnieku primārā vēlme gandrīz vienmēr ir peļņu izmaksāt dividendēs, tādējādi gūstot labumu no ieguldītā kapitāla sabiedrībā. Gan vārdnīcās, gan nozares teorētiskajos materiālos, gan normatīvajos aktos ir sniegtas dažādas vārda "dividende" definīcijas. Piemēram, interneta skaidrojošajā vārdnīcā Tēzaurs ir atrodama šāda termina "dividende" definīcija: "Peļņas tīrā daļa (pēc nodokļu atrēķināšanas), ko saņem uzņēmējsabiedrības dalībnieks vai akcionārs."1 Savukārt grāmatā "Finanšu grāmatvedība" ir sniegta šāda definīcija: "Dividende ir tīrās peļņas daļa, kura tiek sadalīta starp daļu īpašniekiem (SIA) un akciju turētājiem (AS) un veido kapitāla īpašnieku ienākumu par ieguldīto kapitālu."2 Tāpat nevajadzētu aizmirst normatīvajos aktos, precīzāk Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, sniegto definīciju — "Ienākumi naudā vai citās lietās no akcijām vai citām no parādu saistībām neizrietošām tiesībām piedalīties šīs komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē. Šis termins neattiecas uz ienākumu naudā vai citās lietās, ko saņem komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas gadījumā."3 Neatkarīgi no informācijas avota, kurā tiek apskatīta dividendes definīcija, visām definīcijām ir kopīgais, un ir secināms, ka dividende ir sabiedrības īpašnieka ienākums no sabiedrībā ieguldītā kapitāla, kas attiecīgi ir aprēķināts no konkrētas peļņas daļas. Tomēr, lai sabiedrības dalībniekiem varētu sabiedrības peļņu izmaksāt dividendēs, līdz tam jāveic virkne darbību, kā arī jāņem vērā dažādas nianses, veicot šīs darbības, kas tiek apskatītas turpinājumā.

Kas un kā var lemt par peļņas sadali dividendēs?

Saskaņā ar Komerclikumā noteikto, par to, kādā veidā tiks sadalīta peļņa, var lemt tikai sabiedrības dalībnieki, un tā ir viņu ekskluzīva kompetence. Šī dalībnieku kompetence ir noteikta Komerclikuma 210. pantā. Protams, dalībnieks, dažādu apstākļu vadīts, var pilnvarot kādu citu personu pārstāvēt sevi dalībnieku sapulcē atbilstoši Komerclikuma 212. panta trešajā daļā noteiktajam, bet tas nemaina faktu, ka peļņas sadale ir sabiedrības dalībnieku ekskluzīva kompetence, kas ir nostiprināta Komerclikumā, neatkarīgi no savstarpējo juridisko attiecību formas, kas pieņem šo lēmumu — dalībnieks pats vai dalībnieka pilnvarotā persona. Saskaņā ar Civillikuma 2289. pantu pilnvarnieks uzņemas pilnvarotāja vārdā veikt kādu noteiktu uzdevumu (šajā gadījumā — pārstāvēt dalībnieku sabiedrības dalībnieku sapulcē un pieņemt lēmumu atbilstoši pilnvarotāja interesēm), nevis aizstāj vienu lomu ar citu lomu. Tāpat jāņem vērā Civillikuma 2300. pantā noteiktais — "Pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas, un viņam jārīkojas vispirms pēc pilnvarotāja norādījumiem."4

Pirms sabiedrības dalībnieki var lemt par peļņas sadali, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem:

  1. Dalībnieku sapulces sasaukšana. Sabiedrības valdei Komerclikumā noteiktajā kārtībā sabiedrības dalībniekiem ir jānosūta paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu. Komerclikuma 213. pantā un 214. pantā ir skaidri definēta kārtība un veids, kā valde paziņo dalībniekiem par sapulces sasaukšanu.
  2. Dalībnieku sapulces lemttiesība. Pēc tam kad sabiedrības dalībnieku sapulce ir sasaukta, ir nepieciešams novērtēt, vai dalībnieku sapulce ir lemttiesīga. Saskaņā ar Komerclikuma 212. pantā noteikto, dalībnieku sapulce ir lemttiesīga, ja tajā ir pārstāvēta vairāk nekā puse no sabiedrības balsstiesīgā pamatkapitāla jeb 51% un vairāk. Protams, sabiedrības statūtos var tikt noteikts arī atšķirīgs slieksnis tam, kad dalībnieku sapulce ir uzskatāma par lemttiesīgu.

Dalībnieki par peļņas sadali var lemt tikai tad, kad sabiedrības valde tiem ir iesniegusi gada pārskatu un priekšlikumu par peļņas sadali un dalībnieki gada pārskatu ir apstiprinājuši. Šāda kārtība ir noteikta Komerclikuma 180. pantā. Ja lēmumus pieņem sabiedrības vienīgais dalībnieks, šie lēmumi tiek fiksēti sabiedrības vienīgā dalībnieka lēmumā (1. pielikums). Savukārt, ja sabiedrībai ir vairāki dalībnieki, šie lēmumi tiek fiksēti sabiedrības dalībnieku sapulces protokolā (2. pielikums). Neatkarīgi no tā, vai lēmumus pieņem sabiedrības vienīgais dalībnieks vai sabiedrības dalībnieku sapulce, attiecīgajā dokumentā vispirms ir atspoguļojams lēmums par gada pārskata apstiprināšanu un tikai tad var sekot lēmums par peļņas sadali.

1. pielikums
1. pielikums
2. pielikums
2. pielikums

Cik bieži var lemt par sabiedrības peļņas sadali dividendēs?

Agrāk Komerclikumā bija noteikts ierobežojums, cik bieži dalībnieki var lemt par sabiedrības peļņas sadali. Tomēr ar grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā jau 2013. gada 1. jūlijā, šī kārtība tika mainīta, un vairs nav noteikti ierobežojumi, cik bieži sabiedrības dalībnieki var lemt par sabiedrības peļņas sadali, līdz ar to dalībniekiem vairs nav jāpieņem lēmums par peļņas sadali vienlaikus ar gada pārskata apstiprināšanu. Tagad sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci jebkurā brīdī, lai varētu pieņemt lēmumu par sabiedrības iepriekšējo pārskata periodu peļņas sadali dividendēs, ja nepastāv turpmāk minētie ierobežojumi peļņas sadalei dividendēs.

Ierobežojumi peļņas sadalei dividendēs

Komerclikumā ir noteikti vairāki ierobežojumi, kad sabiedrības dalībnieki nedrīkst sabiedrības peļņu sadalīt dividendēs.

  1. Dividendes var aprēķināt un izmaksāt tikai par pilnībā apmaksātām kapitāla daļām. Tas nozīmē, ka gadījumos, kad sabiedrības pamatkapitāls nav apmaksāts pilnā apmērā, piemēram, dibinot sabiedrību, ir noteikts, ka daļa no pamatkapitāla tiek apmaksāta pēc dibināšanas vai pamatkapitāla palielināšanās gadījumā ir noteikts vēlāks pamatkapitāla apmaksas termiņš, sabiedrības dalībniekiem nav tiesību aprēķināt un sabiedrības valdei nav tiesību izmaksāt dalībniekiem dividendes.
  2. Dividendes nedrīkst aprēķināt un izmaksāt gadījumā, ja sabiedrības pašu kapitāls ir mazāks par pamatkapitālu. Šāda situācija var rasties, ja sabiedrībai ir uzkrāti iepriekšējo gadu zaudējumi. Šādas situācijas piemērs ir sniegts 1. tabulā, pieņemot, ka 20x3. gadā ir aktuāls jautājums par 20x2. gada peļņas sadali. Šādā situācijā sabiedrības dalībniekiem pārskata gada peļņa vispirms būtu jānovirza iepriekšējo pārskatu gadu daļējai zaudējumu segšanai vai arī pirms lēmuma pieņemšanas par peļņas sadali dividendēs jāpieņem lēmums par iepriekšējo pārskatu gadu zaudējumu segšanu no sabiedrības rezervēm, ja tādas ir tikušas izveidotas.

1. tabula

PASĪVS 31.12.20x2., EUR
1. PAŠU KAPITĀLS
Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) 2800
Nesadalītā peļņa:
a) pārskata gada peļņa vai zaudējumi 1000
b) iepriekšējo gadu nesegtie zaudējumi (2000)
PAŠU KAPITĀLS KOPĀ: 1800

Kā tiek aprēķināts īpašniekam izmaksājamo dividenžu apmērs?

Grāmatvedība un valde ir saņēmusi sabiedrības dalībnieku lēmumu, kurā ir norādīts, ka peļņa ir sadalāma dividendēs, bet tajā ir norādīta tikai dividendēs sadalāmā peļņas kopsumma un nav norādīts, kāda summa ir jāizmaksā katram dalībniekam. Kā grāmatvedībai un valdei rīkoties? Grāmatvedībai un valdei attiecīgu uzskaites un maksājumu darbību veikšanai ir nepieciešams aprēķināt, kāda summa katram dalībniekam ir izmaksājama dividendēs. Standarta situācijās peļņa tiek sadalīta proporcionāli dalībnieku ieguldījumam sabiedrībā. Lai pilnvērtīgāk izskaidrotu aprēķinu kārtību, turpinājumā autors sniedz aprēķinu piemēru.

Piemērs

SIA «Sniedziņš» parakstītais un apmaksātais pamatkapitāls ir 2800 EUR, kas sadalīts 2800 kapitāla daļās ar vienas daļas nominālvērtību 1 EUR, un tas pieder šādiem dalībniekiem:
  1. Māris Sniegavīrs, pieder 1400 kapitāla daļas jeb 50% no pamatkapitāla;
  2. Andis Ledutiņš, pieder 700 kapitāla daļas jeb 25% no pamatkapitāla;
  3. Kārlis Saliņš, pieder 700 kapitāla daļas jeb 25% no pamatkapitāla.
SIA «Sniedziņš» 20x1. pārskata gada peļņa ir 40 000 EUR, un sabiedrības dalībnieku kopsapulce vienbalsīgi ir nolēmusi, ka visa sabiedrības 20x1. pārskata gada peļņa ir izmaksājama dividendēs. Atbilstoši sabiedrības dalībnieku pieņemtajam lēmumam un pamatkapitāla īpašumtiesību struktūrai, dalībniekiem dividendēs izmaksājamas šādas summas:
  1. Mārim Sniegavīram — 20 000 EUR (40 000 EUR × 50%);
  2. Andim Ledutiņam — 10 000 EUR (40 000 EUR × 25%);
  3. Kārlim Saliņam — 10 000 EUR (40 000 EUR × 25%).

Svarīgi piebilst, ka šāda kārtība ir piemērojama standarta situācijās, tomēr var būt arī dažādas nestandarta situācijas, kad izmaksājamo dividenžu aprēķins var mainīties. Šajā rakstā autors tās atsevišķi neapskatīs, piemēram, ja sabiedrības statūtos kapitāla daļām ir noteiktas dažādas daļu kategorijas, kas var ietekmēt dalībniekiem aprēķināmo un izmaksājamo dividenžu apmēru.

Ar ko ārkārtas dividendes atšķiras no parastajām dividendēm?

Praksē dažādu iemeslu dēļ arvien lielāku popularitāti iegūst ārkārtas dividenžu aprēķināšana un izmaksa sabiedrības dalībniekiem, tomēr ne vienmēr visiem ir skaidra ārkārtas dividenžu būtība un priekšnoteikumi to aprēķināšanai un izmaksai.

Būtībā galvenā ārkārtas dividenžu atšķirība no parastajām dividendēm ir tāda, ka ārkārtas dividendes tiek aprēķinātas un izmaksātas par tekošo pārskata periodu, nevis par iepriekšējiem pārskata periodiem jeb, citējot Komerclikuma 161.1 panta pirmajā daļā noteikto, "no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām".5 Tomēr, lai sabiedrības dalībnieki varētu tās aprēķināt un sabiedrība varētu tās izmaksāt, ir jāizpildās vairākiem priekšnoteikumiem.

  1. Statūti. Lai sabiedrības dalībnieki varētu aprēķināt un sabiedrība tiem varētu izmaksāt ārkārtas dividendes, šādai kārtībai ir jābūt noteiktai sabiedrības statūtos. Visbiežāk sabiedrības statūtos tiek iekļauta atsevišķa nodaļa "Ārkārtas dividendes".
  2. Pamatkapitāls. Ārkārtas dividendes var noteikt un izmaksāt tikai tādas sabiedrības, kuru pamatkapitāls ir vienāds vai lielāks ar Komerclikumā noteikto minimālo pamatkapitālu jeb 2800 EUR. Sabiedrībām, kurām pamatkapitāls ir mazāks par Komerclikumā noteikto minimālo pamatkapitālu jeb tā sauktajām mazkapitāla sabiedrībām, nav tiesību aprēķināt ārkārtas dividendes.
  3. Pārskati. Lai sabiedrības dalībnieki varētu pieņemt lēmumu par ārkārtas dividenžu aprēķināšanu, sabiedrības valdei ir jāsagatavo saimnieciskās darbības pārskats par periodu, par kuru paredzēts aprēķināt ārkārtas dividendes, un šis pārskats jāiesniedz sabiedrības dalībniekiem.
  4. Periods. Sabiedrības dalībnieki lēmumu par ārkārtas dividenžu aprēķināšanu pieņem ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad ir pieņemts iepriekšējais lēmumus par dividenžu aprēķināšanu un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tā pārskata perioda beigām, par kuru sagatavots saimnieciskās darbības pārskats jeb operatīvais finanšu pārskats. 
  5. Ārkārtas dividenžu apmērs. Sabiedrības dalībnieki ārkārtas dividendes nevar aprēķināt lielākas nekā 85% no konkrētā perioda peļņas, kā arī ārkārtas dividenžu apmērs nevar pārsniegt sabiedrības valdes priekšlikumā noteikto summu.
  6. Lēmuma dokumentāra fiksēšana. Lēmums par ārkārtas dividenžu aprēķināšanu ir jādokumentē tāpat kā ikviens cits sabiedrības dalībnieku pieņemtais lēmums.

Attiecībā uz nodokļu piemērošanu un deklarēšanu no ārkārtas dividenžu aprēķināšanas ir piemērojama tāda pati kārtība, kādu autors apskata šī raksta sadaļā par dividendēm no "jaunās" peļņas.

"Vecās" peļņas (gūta līdz 2017. gada 31. decembrim) sadale dividendēs, uzskaite, nodokļi, iesniedzamās deklarācijas

Līdz jaunā UIN likuma spēkā stāšanās brīdim nodokļu aprēķināšana no aprēķinātajām dividendēm bija atšķirīga no patlaban piemērojamās kārtības. Ja dividendes tika aprēķinātas un izmaksātas sabiedrības dalībniekam — fiziskai personai —, no šādām dividendēm bija ieturams iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10% apmērā. Par ienākuma gūšanas brīdi tāpat kā tagad tika uzskatīts brīdis, kad dividendes tika aprēķinātas, proti, tika pieņemts attiecīgs dalībnieka lēmums.

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 130. punkts nosaka: "Dividendēm un nosacītajām dividendēm, kuras uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, 2018. un 2019. gadā piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 10 procentu apmērā."6 Ņemot vērā, ka jau ir pagājis pārejas noteikumos minētais termiņš, patlaban, ja tiek aprēķinātas dividendes no peļņas, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim, sabiedrībai ir jāietur IIN 20% apmērā. Turpinājumā ir sniegts aprēķinu piemērs.

Piemērs

SIA «Pakavs» dalībnieks 2022. gada 4. februārī ir pieņēmis lēmumu par 2016. pārskata gada peļņas sadali dividendēs, nosakot, ka sabiedrības dalībniekam dividendēs izmaksājami 10 000 EUR.
  1. Dividenžu aprēķina brīdī tiek ieturēts IIN 20% apmērā, kas līdz nākamā mēneša 23. datumam ir pārskaitāms budžetā:10 000 EUR × 20% = 2000 EUR
  2. Sabiedrības dalībniekam tiek izmaksātas dividendes:10 000 EUR – 2000 EUR = 8000 EUR
  3. 2022. gada martā sabiedrība sagatavo un iesniedz deklarāciju «Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām», norādot ienākuma kodu 1011 «Dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes» un norādot, ka sabiedrības dalībnieks ir guvis ienākumu 10 000 EUR apmērā un ir ieturēts IIN 2000 EUR apmērā.

Turpmāk 2. tabulā ir sniegti saimniecisko operāciju grāmatojumu piemēri gadījumiem, kad tiek aprēķinātas un izmaksātas dividendes no "vecās" peļņas. Ņemot vērā, ka grāmatvedības kontu plānu katra sabiedrība var veidot pēc saviem ieskatiem, autors norāda nevis uzskaites konta kodu, bet uzskaites konta nosaukumu.

2. tabula

Nr. p. k. Saimnieciskās operācijas saturs Debets Kredīts
1. Pārskata perioda sākumā pārgrāmatota iepriekšējā pārskata perioda peļņa (Attaisnojuma dokuments — grāmatvedības izziņa) Pārskata gada nesadalītā peļņa (bilances konts) Iepriekšējo pārskata gadu nesadalītā peļņa (bilances konts)
2. Sabiedrības dalībnieku lēmumus par iepriekšējā pārskata perioda peļņas sadali dividendēs (Attaisnojuma dokuments — vienīgā dalībnieka lēmums vai dalībnieku sapulces protokols) Iepriekšējo pārskata gadu nesadalītā peļņa (bilances konts) Norēķini par iepriekšējo pārskata gadu dividendēm (bilances konts)
3. Dividenžu aprēķina brīdī aprēķināts un ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis Norēķini par iepriekšējo pārskata gadu dividendēm (bilances konts) Norēķini par IIN (bilances konts)
4. Dalībniekam izmaksātas dividendes (Attaisnojuma dokuments — maksājuma uzdevums vai kases izdevumu orderis) Norēķini par iepriekšējo pārskata gadu dividendēm (bilances konts) Norēķinu konts vai kase (bilances konts)
5. Ieturētais IIN pārskaitīts valsts budžetā (Attaisnojuma dokuments — maksājuma uzdevums) Norēķini par IIN (bilances konts) Norēķinu konts bankā (bilances konts)

"Jaunās" peļņas (gūta, sākot ar 2018. gadu) sadale dividendēs, uzskaite, nodokļi, iesniedzamās deklarācijas

Ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (turpmāk — UIN likums) stāšanos spēkā 2018. gada 1. janvārī būtiski tika mainīts tas, kāds nodoklis jāmaksā no dividendēm (iepriekš — IIN; tagad — UIN), kādā kārtībā ir deklarējams nodoklis un izmaksāto dividenžu summa. Šī kārtība attiecās uz tādām dividendēm, kas ir aprēķinātas no peļņas, kas ir gūta, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

Saskaņā ar UIN likuma 3. panta pirmo daļu UIN likme ir 20%, kas aprēķināms no ar nodokli apliekamās bāzes. Faktiski gan reālā nodokļu likme ir 25%, jo saskaņā ar UIN likuma 4. panta devīto daļu pirms nodokļa aprēķināšanas ar nodokli apliekamā bāze ir jādala ar koeficientu 0,8. 

UIN likuma 3. pantā noteikts, ka periods, par kuru ir aprēķināms nodoklis, jeb taksācijas periods ir kalendāra mēnesis. Savukārt UIN likuma 4. pantā detalizēti noteikts, kas ir iekļaujams taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē. Viens no ar nodokli apliekamajā bāzē iekļaujamajiem objektiem ir taksācijas periodā aprēķinātās dividendes, tai skaitā ārkārtas dividendes. Autors ir īpaši izcēlis vārdu "aprēķinātās", jo ir būtiski saprast un ņemt vērā, ka bāzē ir jāiekļauj ar dalībnieka lēmumu aprēķinātās dividendes, nevis faktiski izmaksātās dividendes. Tas tiek skaidrots ar to, ka faktiski sabiedrības saistība pret dalībnieku rodas brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu, nevis brīdī, kad dividendes faktiski tiek izmaksātas. Diemžēl praksē ne vienmēr šis nosacījums ir pietiekami saprotams, un nodokļu maksātāji deklarē izmaksātās, nevis aprēķinātās dividendes.

Autors ir novērojis, ka praksē bieži vien ir diskusijas par to, kādā veidā būtu aprēķināms nodoklis no aprēķinātajām dividendēm, proti, vai nodoklis ir jāietur no aprēķināto un izmaksājamo dividenžu summas vai jāaprēķina papildus un tas nav jāietur no neizmaksātajām dividendēm. Ņemot vērā, ka UIN likuma izpratnē UIN maksātāja ir sabiedrība, nodoklis no aprēķinātajām dividendēm ir jāaprēķina un jāmaksā papildus, nevis jāietur no dalībniekam izmaksājamo dividenžu summas.

Turpinājumā autors sniedz piemēru nodokļa aprēķināšanai no aprēķinātajām dividendēm.

Piemērs

SIA «Korporācija» dalībnieku sapulce 20x2. gada 4. februārī ir pieņēmusi lēmumu par 20x1. pārskata gada peļņas sadali dividendēs, nosakot, ka dalībniekiem dividendēs ir izmaksājami 10 000 EUR. Sabiedrības grāmatvedība ir saņēmusi dalībnieku sapulces protokolu, veikusi attiecīgos grāmatojumus un šobrīd sagatavo taksācijas perioda (20x2. gada februāris) deklarāciju. Aprēķināto dividenžu summa ir jānorāda UIN deklarācijas 1. rindā «Dividendes vai dividendēm pielīdzinātas izmaksas». Sabiedrības dalībniekiem tiks izmaksāta pilna dividenžu summa jeb 10 000 EUR. Saskaņā ar sagatavoto UIN deklarāciju par taksācijas periodu sabiedrībai valsts budžetā jāpārskaita šāda UIN summa: Budžetā maksājamais UIN: (10 000 / 0,8) × 20% = 2500 EUR

Turpmāk 3. tabulā autors sniedz veicamo saimniecisko operāciju grāmatojumu piemērus. Ņemot vērā, ka grāmatvedības kontu plānu katra sabiedrība var veidot pēc saviem ieskatiem, autors norāda nevis uzskaites konta kodu, bet uzskaites konta nosaukumu.

3. tabula

Nr. p. k. Saimnieciskās operācijas saturs Debets Kredīts
1. Pārskata perioda sākumā pārgrāmatota iepriekšējā pārskata perioda peļņa (Attaisnojuma dokuments — grāmatvedības izziņa) Pārskata gada nesadalītā peļņa (bilances konts) Iepriekšējo pārskata gadu nesadalītā peļņa (bilances konts)
2. Sabiedrības dalībnieku lēmums par iepriekšējā pārskata perioda peļņas sadali dividendēs (Attaisnojuma dokuments — vienīgā dalībnieka lēmums vai dalībnieku sapulces protokols) Iepriekšējo pārskata gadu nesadalītā peļņa (bilances konts) Norēķini par iepriekšējo pārskata gadu dividendēm (bilances konts)
3. Aprēķināts UIN un iesniegta taksācijas perioda UIN deklarācija (Attaisnojuma dokuments — UIN deklarācija) Aprēķinātais UIN (operāciju konts) Norēķini par UIN (bilances konts)
4. Dalībniekam izmaksātas dividendes (Attaisnojuma dokuments — maksājuma uzdevums vai kases izdevumu orderis) Norēķini par iepriekšējo pārskata gadu dividendēm (bilances konts) Norēķinu konts vai kase (bilances konts)
5. Aprēķinātais un deklarētais UIN pārskaitīts valsts budžetā (Attaisnojuma dokuments — maksājuma uzdevums) Norēķini par UIN (bilances konts) Norēķinu konts bankā (bilances konts)

Veicot dividenžu izmaksu skaidrā naudā, ir būtiski atcerēties, ka valstī ir noteikti ierobežojumi darījumu veikšanai skaidrā naudā, proti, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta pirmajā daļā ir noteikts: "Nodokļu maksātājiem [..] nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās)." Līdz ar to lielāku summu sabiedrībai nav tiesību dalībniekam izmaksāt skaidrā naudā.7 Vienlaikus ir būtiski atcerēties arī par turpat nodokļu maksātājiem noteikto pienākumu katru mēnesi deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 EUR. Ja dalībniekam ir izmaksātas dividendes, kuru summa pārsniedz 1500 EUR, sabiedrībai līdz nākamā mēneša 15. datumam ir pienākums Valsts ieņēmumu dienestā deklarēt šo skaidrā naudā veikto darījumu.

Ja sabiedrības dalībniekam — fiziskajai personai — ir izmaksātas dividendes no "jaunās" peļņas, sabiedrībai ir pienākums arī deklarēt šo fiziskajai personai izmaksāto dividenžu summu. Sabiedrībai līdz pēc pārskata gada sekojošā gada 1. februārim ir nepieciešams Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt deklarāciju "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām" par iepriekšējo gadu. Paziņojumā ir nepieciešams norādīt sabiedrības dalībnieku (fizisku personu) izmaksāto dividenžu summu, deklarējot to ar ienākumu kodu 3011 "Dividendes, dividendēm pielīdzināms ienākums vai nosacītās dividendes".

No dividendēm aprēķinātā UIN atvieglojumi

Gadījumos, kad sabiedrībai veidojas ar UIN apliekamā bāze par aprēķinātajām dividendēm, tai atbilstoši UIN likuma noteikumiem ir tiesības budžetā maksājamo nodokli samazināt par veiktajiem ziedojumiem. Saskaņā ar UIN likuma 12. panta pirmās daļas 3. punktu sabiedrībai ir tiesības samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto UIN par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no aprēķinātās UIN summas. Svarīgi piebilst, ka šo UIN atvieglojumu var piemērot tikai tad, ja ziedojums ir veikts tādām organizācijām, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā. Turpmāk autors sniedz piemēru, kurā ir atspoguļota atvieglojuma piemērošana.

Piemērs

SIA «Zvaigznīte» dalībnieki 20x2.gada februārī ir pieņēmuši lēmumu par 20x1.pārskata gada peļņas sadali, nosakot, ka 20x1.pārskata gada peļņa 10 000 EUR apmērā ir izmaksājama dividendēs Sabiedrības dalībniekiem. Sabiedrība 20x2.gada februārī ir veikusi ziedojumu sabiedriskā labuma organizācijai 3000 EUR apmērā. 1. Aprēķināts UIN no aprēķinātajām dividendēm. (10 000 EUR / 0,8) × 20% = 2500 EUR 2. Aprēķināts iespējamais atvieglojums no veiktās ziedojuma summas 3000 EUR × 75% = 2250 EUR 3. Aprēķināts maksimāli piemērojamais atvieglojums 2500 EUR × 20% – 500 EUR 4. Aprēķināts budžetā maksājamais UIN 2500 EUR – 500 EUR = 2000 EUR

Nodokļa maksātājs pārskata gada laikā var izvēlēties piemērot tikai vienu no šādiem atvieglojumiem:

  • 1. atvieglojuma veids — neiekļaut taksācijas perioda ar nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā piecu procentu apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas pēc aprēķinātajiem nodokļiem; 
  • 2. atvieglojuma veids — neiekļaut taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā divus procentus no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, no kuras samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi; 
  • 3. atvieglojuma veids — samazināt taksācijas periodā par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par 75 procentiem no ziedotās summas, nepārsniedzot 20 procentus no aprēķinātās uzņēmumu ienākuma nodokļa summas par aprēķinātajām dividendēm.

Dividendes no "jaunās" peļņas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Lai gan UIN likums stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī, vēl joprojām praksē nereti rodas neskaidrības par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu dividendēm.

Ja sabiedrības dalībniekam — fiziskajai personai — ir aprēķinātas dividendes no "jaunās" peļņas, no kurām ir samaksāts UIN, tad atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 2.1 punkta a. apakšpunktā noteiktajam, šādas dividendes netiek apliktas ar IIN.

Tāpat ir vērts minēt dividendes sabiedrībās, kuras guvušas peļņu, veicot saimniecisko darbību MUN režīmā. Lai gan kopš 2022. gada 1. janvāra sabiedrībām nav tiesību izvēlēties saimniecisko darbību veikt MUN režīmā, praksē informācija par MUN režīmā gūtās peļņas sadali dividendēs tomēr vēl var noderēt. 

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 146. punktā ir noteikts, ka dividendēm, kas aprēķinātas, veicot MUN maksātāja peļņas sadali, ja šī peļņa ir radusies līdz 31.12.2020., nav piemērojams iepriekš minētais atbrīvojums no IIN maksāšanas. Tas nozīmē, ka, ja sabiedrības dalībnieki aprēķina dividendes no peļņas, kas gūta MUN režīmā līdz 31.12.2020., sabiedrībai ir pienākums no aprēķināto dividenžu summas ieturēt IIN 20% apmērā. Attiecīgi sabiedrībai arī ir pienākums iesniegt pārskatu "Paziņojums par fiziskajai personai izmaksātajām summām". Paziņojums Valsts ieņēmumu dienestā ir iesniedzams līdz nākamā mēneša 15. datumam un IIN budžetā ir iemaksājams līdz nākamā mēneša 23. datumam.

Savukārt likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumu 148. punkts nosaka: "Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek dividendes, [..], ja par aprēķinātajām dividendēm, [..] uzņēmuma līmenī no peļņas daļas, no kuras tiek maksātas dividendes, [..], Latvijas Republikā ir samaksāts mikrouzņēmumu nodoklis saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakciju, kas ir spēkā no 2021. gada 1. janvāra."8 Tātad, ja sabiedrība aprēķina dividendes no peļņas, kas ir gūta, sākot ar 01.01.2021., sabiedrībai ir pienākums no aprēķinātajām dividendēm iesniegt UIN deklarāciju par taksācijas periodu, kurā ir aprēķinātas dividendes, un iemaksāt valsts budžetā aprēķināto UIN.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada aprīļa (484.) numurā.