0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBASAISTĪBAS un AKTĪVIDivu gadu laikā būs iespējams atbrīvoties no neatmaksātām hipotekārā kredīta saistībām, kas radušās pirms 2008. gada

Divu gadu laikā būs iespējams atbrīvoties no neatmaksātām hipotekārā kredīta saistībām, kas radušās pirms 2008. gada

Pēc Saeimas kancelejas ziņām un likumprojekta anotācijas

Saeima 9.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā un grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes. Paredzēts, ka kredītiestādes parādus pilnā vai daļējā apmērā varēs vienpusēji dzēst par kredītiem, ko iedzīvotāji līdz 2008. gada beigām ņēmuši nekustamā īpašuma iegādei. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības. Kredītiestāžu likuma grozījumi noteic hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus, savukārt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: PhotoMIX Ltd. from Pexels

Saeima 9.jūlijā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā un grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes.

Paredzēts, ka kredītiestādes parādus pilnā vai daļējā apmērā varēs vienpusēji dzēst par kredītiem, ko iedzīvotāji līdz 2008. gada beigām ņēmuši nekustamā īpašuma iegādei. Tāpat paredzēts, ka dzēst varēs arī hipotekāro kredītu galvojuma, kā arī cedētās saistības.

Kredītiestāžu likuma grozījumi noteic hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus, savukārt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā paredz, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli.

Kā norāda likumprojektu iesniedzējs - Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija - pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempa kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, iepriekš par likumprojektu virzību pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 tūkstoši krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Līdz šim atsevišķas kredītiestādes jau īstenoja dažādas izlīguma programmas, rakstiski noslēdzot obligātu divpusēju vienošanos. Priekšlikums par vienpusēju parādu atlaišanu rosināts, jo līdzšinējā prakse uzskatāma par būtiski kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai, teikts grozījumu anotācijā.

Tāpat norādīts, ka ar likumu grozījumiem nav paredzēts, ka kreditoram ir pienākums dzēst parādu vai ka tas tiek veikts ar likumu automātiski bez maksātnespējas procedūras. Šāda pieeja būtu tiešā pretrunā ar Satversmes 105. pantu un faktiski nozīmētu to, ka valstij būtu pienākums kreditoram kompensēt šādu ekspropriējošu rīcību. Tādēļ likumprojekts lēmumu pieņemšanu atstāj kreditora ziņā, noņemot juridiskos šķēršļus saistību dzēšanai, un ievērojot Satversmes 105. panta noteikumus. Tas nozīmē, ka kredītiestādēm nav obligāti jāatlaiž parāds, tā ir to brīva griba.

Anotācijā arī norādīts, ka paziņojumu par saistību vienpusēju dzēšanu kreditors nosūtīs Kredītu reģistram un tam kredītinformācijas birojam, kura dalībnieks tas ir, kā arī informēs parādnieku uz to adresi, kas kreditoram ir pieejama. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, sūtījumi pa pastu parādniekus nesasniegs, tādēļ tie nav obligāti. Informācija iepriekšminētajās datu bāzēs personai ir pieejama arī bez maksas (piemēram, vienu reizi gadā). Citiem kreditoriem būs pieejama informācija par minēto situāciju 10 gadus, un to izmantos kredītspējas vērtēšanā atbilstoši katra kreditora politikām un procedūrām.

Likumprojekts arī paredz, ka vienpusēja kreditora rīcība saistīs (dzēsīs prasījumu) un tā būs spēkā arī tad, ja kreditors neatrod parādnieku un negūst pārliecību, ka viņš paziņojumu patiešām ir saņēmis.

Kredītiestāde kā kreditors ir tiesīga vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma (kredīta) saistības fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ (turpmāk —saistības) un atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

  • 1) aizdevuma(kredīta) līgums slēgts starp kreditoru un fizisko personu;
  • 2) fiziskā persona (attiecībā uz aizdevēju) nav un nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē;
  • 3) saistības nodibinātas ar aizdevuma(kredīta)līgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim;
  • 4) saistību atmaksa bija nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku;
  • 5) parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar vienošanos ar kredītiestādi ir zaudējis īpašumtiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu līdz 2018. gada 31. decembrim;
  • 6) aizdevuma (kredīta) saistības dienā, kad tās tiek dzēstas kreditora grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu izpratnē prasībām ir atspoguļotas kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka no bilances norakstīts aktīvs;
  • 7) attiecīgajai fiziskajai personai nav uzsākts maksātnespējas process.

Kreditori saistību izvērtēšanai un dzēšanai ir laiks līdz 2022. gada 1. jūlijam, paredz likumprojekta pārejas noteikumi.