Drīz saimnieciskās darbības veicējiem būs jādomā par gada ienākumu deklarācijas sagatavošanu. Līdz ar saimnieciskās darbības izdevumu apmēra ierobežojuma noteikšanu saimnieciskās darbības veicējiem gan 2018., gan 2019. gada deklarācijas sagatavošanas gaitā radās vairākas neskaidrības un neatbildēti jautājumi.

Šogad Ministru kabineta noteikumos Nr. 662, kas nosaka deklarācijas veidlapas izskatu un tās aizpildīšanas kārtību, tika izdarīti vairāki grozījumi. Jaunajā redakcijā noteikumi piemērojami, sagatavojot gada deklarāciju par 2020. un turpmākajiem gadiem. Lai arī līdz deklarācijas iesniegšanas sākuma datumam laiks vēl ir, tomēr daļai saimnieciskās darbības veicēju ir svarīgi jau laikus saprast, ar kādiem nodokļu maksājumiem par 2020. gada ienākumu būs jārēķinās.

Kas ir mainījies pielikumos?

Apskatīsim, kas ir mainījies pielikumos, kas attiecas tieši uz saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī vērtēsim, vai jaunie grozījumi neskaidrības ir novērsuši.

Saimnieciskās darbības ienākums tiek norādīts D3 vai D3¹ pielikumā — atkarībā no pašnodarbinātā izvēlētās grāmatvedības uzskaites sistēmas.

MK noteikumu Nr. 662 sākotnējā redakcijā pielikumam D3¹ bija saglabāta veidlapas sadaļa, kurā tika norādīti dati par to, kuram saimnieciskās darbības veicējam deklarācija sagatavota. D3 pielikumam šīs sadaļas nebija jau līdz ar jauno MK noteikumu Nr. 662 izdošanu. Šādas sadaļas neesamība nav būtiska fiziskajām personām, kuras ir saimnieciskās darbības veicējas, jo deklarācijas pielikumos tiek norādīts fiziskās personas kods. Tomēr iedzīvotāju ienākuma nodokļa  (IIN) no saimnieciskās darbības ienākuma maksā arī individuālie komersanti (IK), kā arī daļa zemnieku saimniecību (ZS) un individuālo uzņēmumu (IU). Gan IK, gan ZS un IU ir nosaukumi un reģistrācijas numuri (kas neatbilst gada ienākumu deklarācijas iesniedzēja personas kodam), un bija ļoti labi, ka šo informāciju D3 vai D3¹ pielikumā varēja atrast un tādējādi skaidri norādīt, ka attiecīgais pielikums aizpildīts par konkrētā IK, ZS vai IU saimniecisko darbību.

D3 pielikumā, šķiet, ir izdevies atrisināt problēmu, kas radās tiem IIN maksātājiem, kuri veic gan lauksaimniecisko, gan arī citu saimniecisko darbību un vēlējās rēķināt apliekamo ienākumu kopā no visiem darbības veidiem.

Atgādinu, ka problēma 2018. un 2019. gadā bija saistīta ar to, ka netika skaidrots, kā deklarācijas aprēķinā, nosakot 80 procentu izdevumu ierobežojumu, pie ieņēmumiem pieskaitīt summas, kas saņemtas kā atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Arī gadījumos, kad nodokļu maksātājs izvēlas aprēķināt apliekamo ienākumu kopā par visu savu saimniecisko darbību, grāmatvedības uzskaitē, protams, joprojām ir nepieciešams atsevišķi uzskaitīt ieņēmumus no lauksaimniecības un no citiem saimnieciskās darbības veidiem, kā arī — cik iespējams — nodalīt izdevumus, kas attiecināmi tieši uz lauksaimniecību vai citu saimniecisko darbību. Tos izdevumus, kurus gada laikā skaidri nevar attiecināt uz vienu vai otru nozari, gada beigās sadala proporcionāli ieņēmumiem no lauksaimniecības un citām nozarēm. 

Ja nodokļu maksātājs izvēlējies rēķināt apliekamo ienākumu no visiem saimnieciskās darbības veidiem kopā, tad aizpilda D3 1., 2., 11. un 12. rindu un attiecīgās šo rindu apakšrindas,t.i., norāda atsevišķi lauksaimniecības un citu nozaru ieņēmumus, kā arī izdevumus sadalījumā starp lauksaimniecību un pārējām nozarēm. Pieļaujamā izdevumu apmēra aprēķins šādā gadījumā D3 pielikumā notiek, sākot no 19. rindas.

Attiecībā uz likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta astoto daļu, kas ļauj rēķināt apliekamo ienākumu no visiem saimnieciskās darbības veidiem kopā, jāsecina, ka tā būtu jāpārfrāzē. Jo šī panta daļa paredz, ka zemnieku saimniecība, ja tā bez lauksaimnieciskās ražošanas veic arī citu saimniecisko darbību, var aprēķināt kopējos ienākumus (sedzot lauksaimnieciskos zaudējumus no citiem ienākumiem). MK noteikumi Nr. 662 gan ļauj šo normu piemērot visiem nodokļu maksātājiem, neizdalot atsevišķi zemnieku saimniecības. Tāpat līdz šim manā pieredzē nav iznācis saskarties ar to, ka Valsts ieņēmumu dienests šo normu skaidrotu burtiski, proti, parasti netiek vērtēts, vai tiešām, aprēķinot kopējo ienākumu no saimnieciskās darbības, lauksaimniecības zaudējumi tiek segti no citu saimnieciskās darbības veidu ienākuma. Jo var taču būt tā, ka no lauksaimniecības ir peļņa, bet no citiem saimnieciskās darbības veidiem — zaudējumi. Un tad jau nodokļu maksātājs segtu nevis lauksaimniecības zaudējumus, bet gan citu nozaru zaudējumus.

Sakārtotas neloģiskās lietas

D3¹ pielikums pēc izdevumu apmēra ierobežojuma radīja visvairāk problēmu, jo līdz galam nebija pārdomāts. Problēma bija tajā, ka divkāršās grāmatvedības kārtotājiem ir noteikts nevis izdevumu ierobežojuma apmērs, bet gan noteikts, ka apliekamajam ienākumam jābūt vismaz 20% apmērā no ieņēmumiem. Pildot pielikumu precīzi tā, kā to noteica MK noteikumu iepriekšējā redakcija, lauksaimniekiem sanāca apliekamā ienākuma ierobežojuma aprēķinā pie ieņēmumiem skaitīt klāt arī atbalsta maksājumus. Bija arī vairākas citas neloģiskas lietas. Arī šo pielikumu noteikumu grozījumi sakārto. D3¹ pielikuma 1. rindā, kur tiek norādīti taksācijas gada ieņēmumi, vairs nav jāieskaita atbalsta maksājumi lauksaimniekiem. Atbalsta maksājumi tiek norādīti atsevišķi 1.1 rindā (arī iepriekšējos divus gadus atbalsta maksājumiem bija paredzēta šī rinda, bet tad atbalsta maksājumi tika iekļauti deklarācijas 1. rindā pie kopējiem ieņēmumiem). Noteikumu grozījumi arī skaidri pasaka, kur pielikumā jānorāda pamatlīdzekļu nolietojums finanšu grāmatvedībā — tam paredzēta 2.2. rinda. Tāpat ir skaidrots, ka rindās, kas paredzētas pašnodarbinātā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu norādīšanai, norāda arī piecu procentu iemaksas pensiju apdrošināšanai. Koriģētā apliekamā ienākuma ierobežojumam pielikuma 8. rindā ir paredzēta jauna formula, kas iepriekšējos gados tika ieteikta, bet nebija nostiprināta normatīvajā aktā. Apliekamā ienākuma ierobežojums tiek aprēķināts, reizinot saimnieciskās darbības ieņēmumus ar 0,2 (ar 20%), un no šī aprēķina tiek atskaitīti 80 procenti no atbalsta maksājumiem lauksaimniekam (1.1. rinda, reizināta ar 0,8). Ja aprēķina rezultātā ienākuma ierobežojums ir negatīvs skaitlis, tad attiecīgi pieņem, ka apliekamā ienākuma ierobežojums ir vienāds ar nulli.

Tuvojoties gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas laikam noteikti vēlreiz atgriezīšos pie šīs tēmas, un tad jau ar konkrētiem skaitļiem apskatīsim pielikumu aizpildīšanu. 

Cerēju, ka noteikumu grozījumi parādīs aprēķina formulu pašas deklarācijas D 17. rindai un tās apakšrindām, kurās tiek veikts IIN aprēķins sadalījumā pa progresijas sliekšņiem. Bet punkts, kas šīs rindas aizpildīšanu skaidro, palicis nemainīgs — tik vien pasaka, ka rindās attiecīgi norāda atbilstoši likuma “Par IIN” 15. panta normām aprēķināto nodokli.

Būdama grāmatvede, protams, varu priecāties, ka pašnodarbināto grāmatvedība kļūst arvien sarežģītāka un bez grāmatveža padoma grūti tikt galā, bet pareizi tas tomēr nav — aprēķiniem jābūt gana vienkāršiem un saprotamiem.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada oktobra (466.) numurā.