Covid–19 infekcijas izraisītās pandēmijas ietekme uz ekonomiku bijusi plaša, to droši vien turpināsim izjust arī pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas. Beidzoties valsts atbalsta programmām, uzņēmējus var sagaidīt dažādi riski, tostarp maksātnespēja, jo būs jāsāk veikt krīzes laikā atliktie maksājumi, tostarp iekavētie nodokļu maksājumi. Pamatotas bažas rada arī inflācija un energoresursu sadārdzinājums. Kā šis laiks ietekmējis juridisko pakalpojumu sniedzējus un viņu klientus, kā uzņēmumiem veiksmīgi atjaunot darbību pirmspandēmijas līmenī, par to saruna ar Agri Bitānu, Zvērinātu advokātu biroja Eversheds Sutherland Bitāns vadošo partneri, zvērinātu advokātu. 

Patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā dzīvosim turpmāk. Domāju, ka daudz kas atgriezīsies iepriekšējā ritmā, bet daudz kas arī paliks kā pandēmijas laikā. Vispirms jau tas attiecas uz attālināto darbu. Gan mēs, gan arī daļa mūsu klientu jau pirms ārkārtējās situācijas bijām sākuši strādāt hibrīdrežīmā – daļēji klātienē, daļēji attālināti. 

Cerības vieš fakts, ka pēc daudzu ierobežojumu atcelšanas varēs atjaunoties uzņēmējdarbība tiem biznesa veidiem, kuri bija orientēti uz cilvēku apkalpošanu, – sabiedriskās ēdināšanas nozare, tūrisms, izmitināšanas pakalpojumi un citi. Paliks un turpinās attīstīties tās biznesa aktivitātes, kas radās tieši attālinātā darba un ierobežojumu dēļ, – preču piegādes pakalpojumi, tirdzniecība interneta vidē, digitālās darījuma formas. Tās pandēmijas apstākļos gada laikā attīstījušās tā, kā normālos apstākļos būtu varējušas trīs līdz piecu gadu laikā. Jauno tehnoloģiju radīto iespēju dēļ biznesa vides cilvēki pārdomās, vai pāris stundu klātienes tikšanās dēļ ir vērts lidot, piemēram, uz Londonu vai Milānu, ja pārrunas var notikt attālināti Zoom, Teams vai citā tiešsaistes platformā. Līdz ar to mainīsies biznesa kultūra, operatīvu jautājumu izlemšanai vairs netiks tik daudz rīkotas klātienes sanāksmes. Savā birojā esam arī pamanījuši, ka attālinātā darba dēļ mums ir bijušas biežākas sapulces vadības līmenī, nekā tas bija iepriekš. Tas ļāvis operatīvāk pieņemt lēmumus par aktuāliem jautājumiem. Tomēr vajadzība tikties klātienē aizvien paliks, jo attālinātais formāts, lai cik labi arī būtu organizēts, nespēj pilnībā aizstāt klātienes tikšanos. Taču zudīs vajadzība bieži rīkot tādas klātienes sapulces, kurās jāpārrunā tehniskas dabas jautājumi. Līdz ar to mazāk lidosim un brauksim komandējumos, varēsim ietaupīt biroja resursus.

Ierobežojumu atcelšana daudzās valstīs veicinās tūrisma uzplaukumu, un, kā zināms, šādu ceļojumu laikā daudz kas var notikt, tā ka bez juristu pakalpojumiem neiztikt! Mūsu nozares profesionāļu zināšanas biznesa cilvēkiem būs nepieciešamas, pārejot darbā uz dažādām tehnoloģijām, apkalpojot klientus tiešsaistē, izvēršot e–komerciju un tamlīdzīgi.

Pandēmijas sākumposmā daudzi žēlojās, kāpēc jāstrādā birojā, kāpēc to nevar darīt no mājām. Patlaban vēroju pretēju darbinieku reakciju – daudzi grib atgriezties birojos, jo mājās viss apnicis, pat ja ir nodrošināta nevainojama darba vide. Taču pagaidām klātienes darba iespēja ir ierobežota, lai neveicinātu ciešus kontaktus un būtu mazākas iespējas inficēties. Jādomā, ka daudzviet paliks kombinētā jeb hibrīdā darba laika organizēšana. Arī mēs sākam analizēt, vai tā jāpiemēro visiem vai tikai daļai darbinieku.

Tāpat rodas jautājums, vai tad, ja ļaujam lielākai daļai darbinieku strādāt no mājām, ir ekonomiski izdevīgi uzturēt plašu un labiekārtotu biroju, kur katram ir sava darba vieta vai pat kabinets. Ir kolēģi, kas rosina, ka birojam jāpaliek kā vietai, kur pa reizei satikties un kur uz vietas strādā tikai sekretāre. Tomēr jāņem vērā arī klientu intereses, jo ir klienti, kuri vēlas tikties un pārrunāt jautājumus aci pret aci. Tāpat pastāv risks, ka, strādājot attālināti, zūd personiskās attiecības. Kolektīvā, kurā nozīmīgs ir tieši komandas darbs, svarīgi just kolēģu atbalstu. Strādājot attālināti, pamazām piezogas pamestības sajūta – to apliecināja arī mūsu biroja darbinieku aptauja. Tāpēc jāpārdomā izdevīgākais darba organizācijas modelis. Mēs, piemēram, kolektīvā rīkojam ikrīta tiešsaistes sanāksmes – pulksten deviņos ieslēdzam videokameras, sasveicināmies, pārrunājam, kādi ir aktuālākie darbi. Cenšamies panākt, lai visi būtu iesaistīti biroja informatīvajā plūsmā. 

Jā, un tas neattiecas vienīgi uz video konsultācijām. Esam, piemēram, izveidojuši jaunu tiešsaistes pakalpojumu platformu atbilstība.lv, kurā vidējais un mazais uzņēmējs līdzīgi kā jebkurā internetveikalā var iegādāties divpadsmit dažādu tiesību jomu atbilstības politiku dokumentāciju uzņēmuma korporatīvās pārvaldības vajadzībām. Šīs atbilstības politikas iespējams izveidot kā iekšējo kontroles sistēmu dokumentus, pielāgojot uzņēmuma darbības specifikai. 

Vienlaikus platforma ir darbinieku un vadības izglītošanas un pašpārbaudes rīks. Piemēram, darbiniekam jāiepazīstas ar līgumu slēgšanas procedūru. Viņš sev vēlamajā laikā var noskatīties video apmācību, tad seko tests, kas palīdz pārbaudīt, vai darbinieks visu ir sapratis. Tā ir pilnībā automatizēta sistēma. Savukārt personāla speciālists sistēmā redz, vai darbinieks ir iepazinies ar dokumentiem, vai ir izpratis to saturu un ar testu pierādījis, ka viņam ir nepieciešamais minimālais zināšanu līmenis, lai veiktu savus pienākumus. To visu var izdarīt attālināti, neatkarīgi no tā, kur cilvēks tiek nodarbināts. Platformā ļauj arī ietaupīt laiku uzņēmuma vadītājiem korporatīvās pārvaldības prasību ieviešanā, tā vietā veltot vairāk uzmanības biznesa attīstībai. Protams, lielos uzņēmumos ir sava iekšējo juristu nodaļa, kura strādā ar minētajiem atbilstības politikas ieviešanas jautājumiem, tāpēc šis rīks vairāk orientēts uz vidējo un mazo biznesu – tiem uzņēmumiem, kuriem nav sarežģītas pārvaldes struktūras. 

Ja ir sakārtota iekšējā korporatīvā pārvaldība, ir skaidri vides, sociālie un pārvaldības jeb ESG (Environmental, social and governance – angļu val.) kritēriji, tas nozīmē, ka uzņēmums ir ilgtspējīgs. Ilgtspējības stratēģija ir nepieciešama, lai bizness saglabātu konkurētspēju un vērtību ilgtermiņā. Attiecīgi uzņēmums varēs attīstīties un noturēties tirgū daudz ilgāk. Tāpat būs mazāks risks, ka tiks pieļautas nevajadzīgas cilvēciskas kļūdas. Mūsdienās daudzas komercbankas un apdrošināšanas sabiedrības piemēro mazākus procentus un apdrošināšanas prēmijas tiem uzņēmumiem, kuriem ir sakārtota korporatīvā pārvaldība. Jo ir mazāk risku, ka netiks atmaksāts kredīts vai iestāsies apdrošināšanas gadījums. Sekojot līdzi aktuālajām tendencēm pasaulē, var apjaust, ka arvien biežāk tiek prasīts, lai uzņēmējdarbība kļūst caurskatāmāka. 

Piemēram, viens no atbilstības politikas moduļiem ir veltīts darījuma partneru izpētei, lai palīdzētu izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem, kā arī atbildīgi pieņemt lēmumus par darījumu veikšanu vai arī atteikšanos no tiem. Aktuāla ir arī sankciju risku pārvaldības politika. 

Eiropas Savienība 2018. gadā pieņēma jaunu DAC6 regulējumu, kas jāņem vērā jebkuram komersantam, kura darbības ietvaros tiek veikti starpvalstu darījumi. Automātiskās informācijas apmaiņas par ziņojamām pārrobežu shēmām politika palīdzēs pilnveidot uzņēmuma darbību attiecībā uz DAC6 ziņošanas pienākumu. 

Dividenžu jeb peļņas sadaļas politiku galvenokārt izvēlas ieviest uzņēmumi, kas gatavojas akciju iekļaušanai regulētajā tirgū, bet tā būtu rekomendējama jebkuram uzņēmumam, kas piesaista investorus un vēlas pārliecināties, ka uzņēmumā ir sagaidāma skaidra un paredzama dividenžu izmaksas kārtība. 

Konkurences atbilstības politika palīdz nodrošināt uzņēmuma komercdarbības atbilstību konkurences tiesību prasībām, bet godīgas komercprakses modulī ir izklāstīti galvenie noteikumi, kas kapitālsabiedrībai ir jāievēro tās darbā ar patērētājiem. Informācijas aprites un drošības politikā iekļauti informācijas aprites pamatprincipi uzņēmumā, tostarp rīcība ar informācijas nesējiem, atbildība par konfidencialitātes pārkāpumiem un rīcība, konstatējot iespējamu politikas pārkāpumu.

Pārejot uz attālināta darba formātu, galvenie temati bija, kā to izdarīt juridiski korekti. Bija jautājumi par darba vides nodrošināšanu, kādi varētu būt no nodokļu piemērošanas aspekta attaisnojošie izdevumi, jo darbinieki bija jāapgādā ar darbam nepieciešamo biroja tehniku un citu nepieciešamo aprīkojumu, tostarp ergonomisku krēslu. Tāpat jāievēro darba aizsardzības prasības. Nācās meklēt atbildes uz šķietami kurioziem jautājumiem, piemēram, ko darīt, ja darbinieks savā mājoklī aizķeras aiz elektrības vadiem un gūst traumu, vai par to ir jāziņo un vai pienākas kompensācija. Uzņēmuma telpās šie drošības aspekti tiek ievēroti, bet nu darba devējam bija jābūt pārliecinātam, ka tos darbinieks ievēro arī savā dzīvesvietā. 

Tāpat radās situācijas, kad darbinieki bija jāsūta daļējā vai pilnā dīkstāvē, tas savukārt radīja neskaidrības ar valsts atbalstu – dīkstāves kompensācijām. Lielie iepirkšanās centri vienubrīd konstatēja, ka ierobežojumi būtiski iedragā to uzņēmējdarbību, bet valsts sniegtais atbalsts nav pietiekams. Pandēmijas sākuma periodā varēja pagarināt procentu atmaksas termiņus bankām, taču vēlāk šādu atvieglojumu vairs nebija – par telpu nomu, elektroenerģiju, apkuri jānorēķinās, bet strādāt nevar, veidojas zaudējumi.

Vēl aktuāls jautājumu loks bija par noslēgto darījumu neizpildi. Pandēmijas laikā bija traucēts piegādes ķēžu darbs, nereti piegādes vispār apstājās. Tas radīja problēmas, kuras uzņēmumiem bija grūti pārvaldīt un kas būtiski ietekmēja finanšu rādītājus. Neskaidrības bija par līgumu izpildi, vai jāprasa atmaksāt naudu par nepiegādātajām precēm u.tml. Tāpat bija vērojams piegādes izmaksu pieaugums, darbaspēka trūkums, bet pēdējā laikā uzņēmējus satrauc arī straujais energoresursu izmaksu pieaugums. 

Mēs analizējām situāciju, pārskatījām klientu un viņu sadarbības partneru līgumus, palīdzējām panākt nomas maksas samazinājumu, ņemot vērā ārkārtējos apstākļus. Gan no biznesa, gan juridiskā viedokļa bija jāmeklē kompromiss, jo biznesā visi ir savstarpējā sasaistē. Ja, piemēram, telpu īpašnieks neprasīs nomas maksu uzņēmējam, viņš nevarēs veikt kredītmaksājumus bankai utt.

Pandēmijas pirmajā posmā apstājās arī daudzi uzņēmumu pirkšanas darījumi, investori vai nu no tiem atteicās, vai arī uz kādu laiku iesaldēja. Tieši pircēji bija tie, kas nogaidīja, jo pārdot nebija nekādu traucēkļu. Pēdējā pusgada laikā tā vairs nav tik liela problēma, darījumi atsākušies, un cilvēki saprot, ka būs dzīve arī pēc kovida. Protams, darījumus var ietekmēt cenu pieaugums, tāpēc juristiem jāvērtē, vai ir bijis pamats pārskatīt darījumu summas.

Pozitīva tendence ir tā, ka atsākušies darījumi vērtspapīru tirgū, notiek kapitāla piesaiste, rodas jauni publiskie piedāvājumi jeb IPO (angliski – initial public offering). Lielākie no tiem, kas izgājuši Latvijas tirgū, notikuši ar mūsu biroja palīdzību, piemēram, AS Virši–A un AS DelfinGroup vērtspapīru publiskais piedāvājums. Uzņēmēji saprot, ka ir jāmeklē jauni finanšu piesaistes avoti, ka bankas nav vienīgās finansētājas, ir arī privātie investori. Tāpat iedzīvotājiem ir izveidojušies brīvo naudas līdzekļu uzkrājumi, viņi labprāt iesaistītos un kļūtu par kāda uzņēmuma akcionāriem. Labs piemērs ir AS Madara Cosmetics pieredze, kad lojalitātes pro­gramma uzņēmuma klientiem paredzēja priekšrocību akciju iegādē. 

Ja skatāmies procentuāli, tad tas tā ir, un, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, arī esam iepalikuši. Tāpēc svarīgi, lai šādu projektu būtu vairāk, lai tiktu izmantots Eiropas Savienības atbalsts uzņēmumu iziešanai publiskajā tirgū, kas paredz segt daļu no izmaksām. Ir jāturpina pārliecināt uzņēmumus, lai nebaidās to darīt, kā arī jāiedrošina potenciālie investori. Pie mums vēršas Igaunijas uzņēmēji, kas ir gatavi iegādāties Latvijas uzņēmumu vērtspapīrus. Tas pierāda, ka valstī ir labi produkti, tikai jāmācās tos pareizi pasniegt. 

Uzņēmumiem arī jāņem vērā, ka, piesaistot investīcijas, īpaši būtiski ir sakārtot iekšējo dokumentāciju. Liela nozīme ir jau iepriekš minētajai korporatīvajai pārvaldībai. Izejot publiskajā tirgū, ļoti no svara, lai no dokumentācijas un procedūru viedokļa būtu izpildīti minimālie standarti. Vairs nepietiek, ka uzņēmējam informācija par savu biznesu ir prātā, tai jābūt aprakstītai un sistematizētai.

Vienubrīd, pandēmijas sākumposmā, tiesvedības vispār apstājās, jo tiesas sēdes klātienē nevarēja notikt. Tad arī tiesas pārgāja uz attālinātā darba režīmu – lietas vairāk sāka izskatīt video konferenču režīmā. Viens negatīvs aspekts šim laikam gan bijis – tiesas ārkārtējās situācijas laikā pārgājušas uz rakstveida procesu, kas bieži nav labākais risinājums, ja tiesā izskatāmais strīds ir komplicēts. Ar laika atstarpi varbūt vairāk varēsim vērtēt, kā šie spriedumi veidojušies, bet jau tagad jāteic, ka daļa no šiem spriedumiem parāda, ka tiesai daudzi jautājumi nav bijuši skaidri. Tas arī saprotams, jo, ja jautājumus procesa dalībnieki izrunā, tad neskaidrības paliek. 

Diemžēl tādi secinājumi radušies, it īpaši, ja salīdzinām ar Lietuvu, kur šāda sistēma darbojas jau vairākus gadus. Kaimiņvalstī viss tiesvedībai nepieciešamais ir pieejams elektroniski pilnā apmērā. Mums pieejama tikai daļa no funkcionalitātēm, ko mēs labprāt izmantotu, bet digitālā informācijas sistēma pilnā apjomā vēl nestrādā. Nav pilni lietu materiāli, pieejami tikai tie dokumenti, ko ieskenē pati tiesa. Taču pozitīvi, ka patlaban turpinās tiesu procesi, atsākusies arī atlikto lietu izskatīšana. 

Jāteic, ka, neraugoties uz sākotnējo skepsi, kopumā šīs tiesas darbu vērtēju pozitīvi. Kā novērojams, Ekonomisko lietu tiesai nav bijusi pārmērīga noslodze, līdz ar to ātrāk tiek izskatītas tiesas piekritībā esošās lietas. Arī spriedumi ir labā līmenī – ar pietiekami plaši izvērstu motivāciju. Atzinīgi jāvērtē arī tiesas pielietotā metodoloģija. Sākotnēji gan šaubījos, kā šāda specializēta tiesa iekļausies kopējā tiesu sistēmā. Tas būs jāvērtē ilgtermiņā, tāpat jāsagaida, kādi būs otrās instances lēmumi. 

Fizisko personu medicīniskie un sociālie dati noder zinātniskajai izpētei, inovāciju radīšanas vajadzībām. Tā, piemēram, konkrētas zāles var izrādīties iedarbīgākas cilvēku grupai, kuru atlasa pēc noteiktiem parametriem, teiksim, vīrieši vecumā līdz 40 gadiem, kuri bijuši sportiski aktīvi, dzīvo jūras tuvumā. Savukārt citas zāles labāk iedarbojas uz citu vecuma un vai dzimuma grupu, kas atlasīta pēc atšķirīgiem parametriem. Ievācot un izpētot šādus datus, var ātrāk diagnosticēt iespējamu saslimšanu vai – tieši pretēji – varam secināt, ka pie noteiktiem apstākļiem saslimšana ir mazāk iespējama un tāpēc zāles nebūs nepieciešamas. Līdz ar to varam izmantot efektīvāk naudas līdzekļus medicīnai, atlasot tās iedzīvotāju grupas, kuras pakļautas lielākam riskam. Iespējams, tām būtu nepieciešams veikt noteikta veida veselības skrīningu.

Jurista pienesums ir tāds, ka palīdzam sakārtot procesus, lai fizisko personu dati tiktu ievākti un apkopoti korekti, atbilstoši datu aizsardzības regulējumam. Mūsu uzdevums ir arī panākt, lai ar šiem datiem varētu iegūt kopēju labumu sabiedrībai, bet neciestu tie, kuru aizsargājamie dati tiek izmantoti šī sabiedriskā labuma sasniegšanai. Mūsdienās dati tiek dēvēti par divdesmit pirmā gadsimta naftu, tikai jāprot tos pareizi izmantot. Tie dažādos veidos var palīdzēt kā privātajam sektoram, tā valsts ekonomikai kopumā. Analizējot datus, piemēram, farmācijas uzņēmums var ātrāk nonākt pie efektīvu medikamentu izstrādes, netērējot laiku gadiem ilgos pētījumos, kuru rezultāts, iespējams, praksē nebūs tik efektīvs, kā zinātnieki paredzēja. Savukārt valsts var ietaupīt publiskos līdzekļus, iepērkot tikai tādas zāles, kuras noteiktām pacientu grupām būs visefektīvākās. Šie dati var palīdzēt veselības aprūpei, inovācijām un arī konkrētam cilvēkam. Somijā, piemēram, jau divus gadus darbojas likums par otrreizējiem veselības un sociālajiem datiem. 

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2022. gada marta (105.) numurā.