0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESEiropas Komisija ierosinājusi stiprināt krimināltiesību izmantošanu cīņā pret krāpniekiem

Eiropas Komisija ierosinājusi stiprināt krimināltiesību izmantošanu cīņā pret krāpniekiem

ES līdzekļu ļaunprātīga izmantošana noziedzīgos nolūkos apdraud ES izvirzītos mērķus – radīt darba vietas un panākt izaugsmi un dzīves apstākļu uzlabošanos. Tā kā valsts līdzekļu trūkst visās ES dalībvalstīs, no svara ir katrs eirocents, tādēļ Eiropas Komisija 11. jūlijā ir ierosinājusi jaunus noteikumus, lai, izmantojot krimināltiesības, cīnītos pret krāpšanu saistībā ar ES budžetu un labāk aizsargātu nodokļu maksātāju naudu. Ar direktīvu tiek radīta saskaņotāka sistēma, kā saukt pie atbildības un sodīt par noziegumiem saistībā ar ES budžetu.  Direktīvā noteiktas kopīgas definīcijas noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu un minimuma sankcijas, tostarp brīvības atņemšana smagos gadījumos, kā arī saskaņoti laikposmi, kādos ir…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
ES līdzekļu ļaunprātīga izmantošana noziedzīgos nolūkos apdraud ES izvirzītos mērķus – radīt darba vietas un panākt izaugsmi un dzīves apstākļu uzlabošanos. Tā kā valsts līdzekļu trūkst visās ES dalībvalstīs, no svara ir katrs eirocents, tādēļ Eiropas Komisija 11. jūlijā ir ierosinājusi jaunus noteikumus, lai, izmantojot krimināltiesības, cīnītos pret krāpšanu saistībā ar ES budžetu un labāk aizsargātu nodokļu maksātāju naudu. Ar direktīvu tiek radīta saskaņotāka sistēma, kā saukt pie atbildības un sodīt par noziegumiem saistībā ar ES budžetu.  Direktīvā noteiktas kopīgas definīcijas noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu un minimuma sankcijas, tostarp brīvības atņemšana smagos gadījumos, kā arī saskaņoti laikposmi, kādos ir iespējams izmeklēt nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem (t.i. noilguma termiņi). Tas palīdzēs atturēt krāpniekus, panākt iedarbīgākas tiesiskās darbības valstu līmenī un atvieglot zaudēto līdzekļu atgūšanu. Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tieslietu komisāre Viviāna Redinga suzskata, ka ir  nepieciešams ieviest visstingrākās krimināltiesību normas, lai aizsargātu  nodokļu maksātāju naudu. Krāpšana saistībā ar ES budžetu nedrīkst palikt nesodīta. Iesniegtais priekšlikums palīdzēs novērst pašreizējo sajukumu ES krimināltiesību normās, kad viena dalībvalsts kādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu, bet cita par to pašu neveic nekādu darbību. Pašlaik dalībvalstu pieejas ES līdzekļu aizsardzībai ir stipri atšķirīgas. Valstu starpā atšķiras interpretācija gan par to, kas ir uzskatāms par krāpšanu saistībā ar ES budžetu, gan par sodiem. Piemēram, soda apmērs par krāpšanu dažādās ES dalībvalstīs atšķiras tiktāl, ka vienviet krāpšana nav obligāti sodāma, bet citviet par to paredzēts 12 gadus ilga brīvības atņemšana. Tāpat laikposms, kādā iespējams izmeklēt un saukt pie atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem, ir stipri atšķirīgs – no viena līdz divpadsmit gadiem. Pieņemtajā priekšlikumā tiek definēti tādi noziedzīgi nodarījumi kā krāpšana vai citi ar krāpšanu saistīti noziegumi, piemēram, korupcija, līdzekļu nelikumīga piesavināšanās, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai publiskā iepirkuma procedūru traucēšana, kaitējot ES budžetam. Šīs kopīgās definīcijas palīdzēs panākt to, ka tiesu iestādes visā ES tās piemēro vienādi, jo notiesājošo spriedumu īpatsvars dalībvalstīs atklātajās krāpšanas lietās saistībā ar ES budžeta izpildi svārstās no 14 % līdz 80 % atkarībā no dalībvalsts (ES vidējais rādītājs ir 41 %). Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka minimālais sods, kādu dalībvalstis piemēro smagos gadījumos, ir brīvības atņemšana uz sešiem mēnešiem. Lai palīdzētu atgūt līdzekļus, tiek paredzēta šādos noziegumos iegūto līdzekļu konfiskācija. Informācijai: vairāk nekā 90 % ES budžeta tiek pārvaldīti valstu līmenī. 2010. gadā kopumā tika konstatēti 600 gadījumi, kuros bija aizdomas par krāpšanu saistībā ar ES izdevumiem un ieņēmumiem. Dalībvalstis ziņoja par iespējamas krāpšanas gadījumiem kopumā 600 miljonu eiro apmērā. Tie bija gadījumi, kad pretendenti uz ES līdzekļiem, piemēram, lauksaimniecības vai reģionālās attīstības jomā, sniedza nepatiesu informāciju, lai saņemtu finansējumu, vai valstu ierēdņi saņēma naudu par publiskā iepirkuma līguma piešķiršanu, pārkāpjot iepirkuma noteikumus. Pagājušā gada maijā Komisija pieņēma Paziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību ar krimināltiesībām un administratīvu izmeklēšanu, kurā ir ietverts priekšlikums uzlabot ES finansiālo interešu aizsardzību .