0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIEiropas Parlaments atbalsta zivsaimniecības politikas reformu, Latvijas deputāte iebilst pret birokrātisko slogu

Eiropas Parlaments atbalsta zivsaimniecības politikas reformu, Latvijas deputāte iebilst pret birokrātisko slogu

Eiropas Parlaments trešdien, 6. februārī, Strasbūrā ar balsu pārsvaru atbalstījis zivju pārzvejas novēršanu un zivju atmešanas atpakaļ jūrā pārtraukšanu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas ietvaros. Šis ir pirmais solis, lai KZP līdzsvarotu tautsaimniecības nozares attīstību, tās ietekmi uz vidi un sociālās intereses nākotnē. KZP reformas mērķis ir panākt zivju krājumu atjaunošanos virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves līmeņa līdz 2015.gadam tām zivju sugām, kurām tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 2020.gadā. Šis aspekts būs svarīgs zivju kvotu noteikšanai nākotnē. Kopumā zivju krājumi Baltijas jūrā ir salīdzinoši labā stāvoklī salīdzinājumā ar Eiropas dienvidu valstu zivsaimniecībām. Patlaban 70% no Eiropas Savienības zivju kopējiem…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Eiropas Parlaments trešdien, 6. februārī, Strasbūrā ar balsu pārsvaru atbalstījis zivju pārzvejas novēršanu un zivju atmešanas atpakaļ jūrā pārtraukšanu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) reformas ietvaros. Šis ir pirmais solis, lai KZP līdzsvarotu tautsaimniecības nozares attīstību, tās ietekmi uz vidi un sociālās intereses nākotnē. KZP reformas mērķis ir panākt zivju krājumu atjaunošanos virs maksimālā ilgtspējīgas ieguves līmeņa līdz 2015.gadam tām zivju sugām, kurām tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā 2020.gadā. Šis aspekts būs svarīgs zivju kvotu noteikšanai nākotnē. Kopumā zivju krājumi Baltijas jūrā ir salīdzinoši labā stāvoklī salīdzinājumā ar Eiropas dienvidu valstu zivsaimniecībām. Patlaban 70% no Eiropas Savienības zivju kopējiem krājumiem tiek pārzvejoti, tādēļ šis ir liels solis, lai atjaunotu zivju resursus un nodrošinātu ienākumus nozarei nākotnē. Reforma arī paredz zivju izmetumu aizlieguma ieviešanu, kas nozīmē, ka visas noķertās zivis būs jāizved krastā. Eiropas Tautas Partija grupa atbalsta pakāpenisku un pārdomātu zivju atmešanas atpakaļ jūrā aizlieguma ieviešanu. Patlaban ES ceturtdaļa zivju tiek iemestas atpakaļ jūrā beigtas, jo ir nejauši noķertas vai neatbilst izmēriem. Šāda pārtikas resursu izšķērdēšana turpmāk nav pieļaujama. Lai stimulētu izmetumu aizliegumu ieviešanu praksē, tiks domāts par nepieciešamo atbalstu zvejniekiem. Tā kā šajā ziņojumā pienācīga vērība nav pievērsta zivsaimniecības attīstības iespējām, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere šo ziņojumu neatbalstīja. "Zivsaimniecība un zivju pārstrāde ir viena no Latvijas tradicionālajām nozarēm, saistīta ne tikai ar nacionālajām vērtībām, bet ir arī eksportspējīga nozare ar būtisku nozīmi Latvijas ekonomikas attīstībā. Zivsaimniecības komitejas izstrādātajā ziņojumā virkne ierosinājumu radītu būtisku birokrātisko slogu šajā nozarē nodarbinātajiem uzņēmumiem. Attiecībā uz Kopējās Zivsaimniecības politikas darbības sfēru - vairs nav iekļauta zivju pārstrāde. Turklāt ziņojumā paredzēts ierobežotu resursu - zivju - nelietderīgs izlietojums. Lai ziņojums palīdzētu attīstīties Latvijas zivsaimniecības nozarei, nevis uzliktu papildus administratīvo un finansiālo slogu, to nepieciešams pārstrādāt," pauž deputāte. "Nav šaubu, ka Kopējā Zivsaimniecības politikā nepieciešamas izmaiņas, tomēr tām jābūt izsvērtām un arī atbilstošām dalībvalstu, šajā gadījumā, Latvijas, interesēm." Zivsaimniecības komitejas ziņojums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Kopējo Zivsaimniecības politikuvakar tika izskatīts pirmajā lasījumā.