Ziņotājs Tamas Meszerics (Zaļie/EFA, Ungārija) sagatavotajā dokumentā raksta, ka elektroenerģija ir jāuzskata par pirmās nepieciešamības preci, no kuras sabiedrība kļūst arvien atkarīgāka. Pienācīga apkure, apgaismojums, ēdiena gatavošana, siltais ūdens ir ikdienas nepieciešamība, un moratorijs attiecībā uz apkures atslēgšanu ziemā, ja vien to atbalstīs visas ES dalībvalstis, samazinās nāves gadījumu skaitu un nopietnas veselības problēmas, ko izraisa neapkurinātas telpas ziemā.

EP deputāti argumentē, ka ES aizvien vairāk attālinās no stratēģijas "Eiropa 2020", kas paredzēja turpmākos četros gados samazināt nabadzībai pakļauto cilvēku skaitu vismaz par 20 miljoniem. Tādēļ Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē, vai ienākumu minimuma shēmas ES ļauj mājsaimniecībām apmierināt personiskās pamatvajadzības.

Deputāti uzskata, ka cīņā pret nabadzību jāizmanto valsts ekonomikā, izglītībā, nodarbinātībā, enerģētikā, transportā un sociālajā politikā izstrādātā paraugprakse. Dalībvalstīm efektīvāk un mērķtiecīgāk jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, lai risinātu enerģētisko nabadzību.

Parlaments ierosina sniegt patērētājiem plašu informāciju, lai viņi varētu pieņemt saprātīgus lēmumus par enerģijas patēriņu. Līdztekus tam enerģijas piegādātāju rēķinos mājsaimniecībām jāiekļauj informācija par pasākumiem enerģijas patēriņa samazināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.

EP deputāti izsaka nožēlu, ka pilnībā netiek piemēroti ES tiesību aktu noteikumi par ēku energoefektivitāti un nenotiek ēku renovēšana sociāli mazaizsargātām mājsaimniecībām. Eiropas Komisijai savos novērtējumos ir jāapsver stingrāku prasību noteikšana, lai mudinātu dalībvalstis energoefektivitātes shēmās iekļaut sociālos mērķus.

Trūcīgas mājsaimniecības lielāko daļu ienākumu tērē pārtikai, mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar ES apkopoto statistiku 2015.gadā 10% ES iedzīvotāju kavēja komunālos maksājumus, 2014. gadā 12 % ES iedzīvotāju nespēja pietiekami apsildīt savus mājokļu, savukārt 16 % ES iedzīvotāju 2014.gadā mita mājokļos ar cauru jumtu un mitrām sienām.

Laikposmā no 2008. līdz 2013. gadam trūcīgo cilvēku skaits Eiropas Savienībā pieauga no 117 miljoniem līdz 122,6 miljoniem; 16,7 % ES iedzīvotāju pēc sociālo pārvedumu saņemšanas bija pakļauti nabadzības riskam, 9,6 % bija smagos materiālos apstākļos un 10,7 % mājsaimniecību tika uzskatītas par tādām, kurās nodarbinātības intensitāte ir ļoti zema.