Eiropas Parlamenta deputāti 19. aprīlī pieņēma jauno Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu, kas nākotnē katram interesentam ļaus iegūt informāciju par ES darbojošos uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem (Eiropas Parlamenta 2018. gada 19. aprīļa normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK). Direktīva ir daļa no plašākiem centieniem veicināt pārredzamību, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu. Tiek lēsts, ka naudas atmazgāšanas apjomi veido līdz pat 5% no pasaules kopējā kopprodukta, bet Eiropas valstīs tādējādi netiek iekasēti līdz pat 1 triljonam eiro ik gadu.

Parlaments apstiprināja pērn decembrī panākto vienošanos ar ES Padomi. Tā paredz arī stingrāku virtuālo valūtu - tādu kā Bitcoin - regulējumu, lai novērstu to izmantošanu naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā.

Vienošanās piekto reizi atjaunina ES naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu. Noteikumi izstrādāti, reaģējot uz 2015. un 2016. gada terora aktiem Parīzē un Briselē, ka arī Panamas dokumentos atklāto informāciju.

Publiski pieejama informācija par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem

Iespēja piekļūt informācijai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem palīdzēs izskaust “pastkastīšu firmu” izmantošanu naudas atmazgāšanā vai nodokļu apiešanā. Šī prakse izpelnījās plašu uzmanību, atklātībā nonākot tā dēvētajiem Panamas dokumentiem.

Noteikumi paredz, ka atsevišķi interesenti - piemēram, pētnieciskie žurnālisti un nevalstiskās organizācijas - varēs piekļūt arī informācijai par trastu īpašniekiem. Dalībvalstis saskaņā ar saviem likumiem varēs nodrošināt arī plašāku piekļuvi informācijai.

Virtuālo valūtu pircēju pārbaude

Jaunie noteikumi mazinās anonimitāti, kas parasti tiek saistīta ar virtuālo valūtu izmantošanu. Virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem būs jānodrošina, lai tiktu piemērotas klientu uzticamības pārbaudes, līdzīgi kā tas notiek bankās.

Šādu pakalpojumu sniedzēji, kā arī valūtas maiņas un čeku iekasēšanas punkti un trasta vai sabiedrības pakalpojumu sniedzēji tiks licencēti vai reģistrēti.

Zemāki sliekšņi priekšapmaksas kartēm u.c. priekšlikumi

Jaunums būs prasība identificēt priekšapmaksas karšu īpašniekus jau no 150 eiro vērtām kartēm pašreizējo 250 eiro vietā; būs stingrāki kritēriji, izvērtējot ne-ES valstu radīto naudas atmazgāšanas risku, kā arī ciešāka darījumu uzraudzība, ja tajos iesaistītas paaugstināta riska valstis; trauksmes cēlēju aizsardzība, iekļaujot tiesības uz anonimitāti; direktīvas tvēruma paplašināšana, iekļaujot nodokļu konsultantu pakalpojumus, izīrēšanas aģentus, mākslas priekšmetu tirgotājus, virtuālo valūtu apmaiņas platformu un depozitāro maku pakalpojumu sniedzējus.

Atjaunināta direktīva stāsies spēkā trīs dienas pēc publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Pēc direktīvas publicēšanas oficiālajā Eiropas Vēstnesī, tā dalībvalstīs būs jāievieš 18 mēnešu laikā.