Eiropas Savienība plāno ieviest jaunu digitālo pakalpojumu nodokli
Auditorkompānija EY (agrāk Ernst & Young) informē, ka Eiropas Komisija aktīvi turpina darbu pie jauna nodokļu regulējuma ieviešanas digitālajiem pakalpojumiem visas Eiropas Savienības (ES) mērogā, kas vispirms, pārejas periodā, tiks ieviests kā vispārējs nodoklis no digitālo pakalpojumu apgrozījuma ar likmi 3%, bet vēlāk tiks ieviests jauns peļņas attiecināšanas mehānisms, balstoties uz jaunu būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju. Abi risinājumi tiks ieviesti ar jaunām, atsevišķām Direktīvām un Eiropas Komisija paredz šo Direktīvu pieņemšanu līdz 2019. gada beigām. Šie mehānismi attiektos uz Latviju tāpat kā uz jebkuru citu ES dalībvalsti. Šie jaunie nodokļu…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Auditorkompānija EY (agrāk Ernst & Young) informē, ka Eiropas Komisija aktīvi turpina darbu pie jauna nodokļu regulējuma ieviešanas digitālajiem pakalpojumiem visas Eiropas Savienības (ES) mērogā, kas vispirms, pārejas periodā, tiks ieviests kā vispārējs nodoklis no digitālo pakalpojumu apgrozījuma ar likmi 3%, bet vēlāk tiks ieviests jauns peļņas attiecināšanas mehānisms, balstoties uz jaunu būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju. Abi risinājumi tiks ieviesti ar jaunām, atsevišķām Direktīvām un Eiropas Komisija paredz šo Direktīvu pieņemšanu līdz 2019. gada beigām. Šie mehānismi attiektos uz Latviju tāpat kā uz jebkuru citu ES dalībvalsti.
Šie jaunie nodokļu mehānismi attieksies uz, piemēram, reklāmas pārdošanu internetā, ar interneta vietņu starpniecību iegūtu lietotāju datu pārdošanu, digitālās starpniecības radītiem ieņēmumiem no interneta vietnēm, kas nodrošina lietotāju savstarpēju saziņu, piemēram, sociālajiem medijiem.
“Eiropas Komisija cenšas risināt jau vairākus gadus eksistējošu problēmu, ka nodokļi no digitālajiem pārrobežu pakalpojumiem netiek adekvāti iekasēti tajā valstī, kur tiek radīta šo pakalpojumu ekonomiskā vērtība. Eiropas Komisijas lēš, ka visas Eiropas Savienības mērogā jaunais pārejas perioda digitālo pakalpojumu nodoklis no apgrozījuma radītu ap 5 miljardu eiro ieņēmumus gadā visām Eiropas Savienības valstīm kopā. Šie ieņēmumi tad tiktu pārdalīti dalībvalstīm,” stāsta Ilona Butāne, EY partnere Baltijas valstīs un EY nodokļu prakses vadītāja Latvijā.
Jaunais pārejas perioda nodoklis no apgrozījuma gan attieksies tikai uz uzņēmumiem, kuriem ir vispasaules apgrozījums vismaz 750 miljoni eiro un ieņēmumi Eiropas Savienībā vismaz 50 miljoni eiro, kas tādējādi neattieksies uz maziem jaunuzņēmumiem. Vēlāk, pēc šī pārejas perioda apgrozījuma nodokļa, Eiropas Komisija cer ieviest jaunu digitālo pakalpojumu uzņēmumu peļņas attiecināšanas mehānismu, ieviešot Būtiskas digitālās klātbūtnes koncepciju, kas noteiktu, ka uz uzņēmumu attiecas šis mehānisms, ja tam ir virs 7 miljonu eiro ieņēmumi Eiropas Savienības dalībvalstī, vai tam ir 100 tūkstoši lietotāju, kas izmanto uzņēmuma digitālos pakalpojumus vienā dalībvalstī gada laikā, vai šim uzņēmumam ir 3000 darījumu partneru līgumu gada laikā par tā digitālajiem pakalpojumiem. Šie sliekšņi ir pietiekami zemi, lai attiektos arī uz uzņēmumiem Latvijā.
“Konceptuāli Eiropas Komisija uzsver, ka līdzšinējais nodokļu regulējums neņem vērā, ka liela daļa digitālo pakalpojumu vērtības rodas no pašu lietotāju ieguldījuma, proti, interneta vietņu lietotāji nodod pakalpojuma sniedzējam datus par sevi, kas tālāk tiek izmantoti reklāmas mērķētai izvietošanai vai izmantota citiem komerciāliem nolūkiem. Šobrīd nodokļi no šādiem pakalpojumiem pārsvarā tiek iekasēti tikai interneta vietnes uzņēmuma reģistrācijas vai algoritmu izstrādes valstī, neņemot vērā, ka darījumu ekonomiskā vērtība rodas pilnīgi citā Eiropas Savienības valstī,” stāsta Ilona Butāne.
Šobrīd jaunā nodokļa mehānismi ir izstrādes stadijā, taču jau tuvākajā laikā tiks nodoti Eiropas Parlamentam konsultācijām un virzīti tālākai pieņemšanai.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.