Eiropas Komisija prognozē, ka arī 2018. un 2019. gadā izaugsme saglabāsies spēcīga, sasniedzot gan Eiropas Savienībā kopumā, gan eirozonā šogad 2,1 %, savukārt nākamgad - 2 %. Tomēr pēc tam, kad piecus ceturkšņus pēc kārtas izaugsme ir bijusi spēcīga, 2018. gada pirmajā pusē ekonomikas dinamika kļuva vājāka, un tagad paredzams, ka izaugsme gan ES kopumā, gan eirozonā būs par 0,2 procentpunktiem mazāka salīdzinājumā ar pavasara prognozi. Paredzams, ka šā gada otrajā pusē izaugsmes dinamika nedaudz paātrināsies, jo darba tirgus apstākļi uzlabojas, mājsaimniecību parādu līmenis pazeminās, patērētāju uzticība saglabājas augstā līmenī un monetārā politika joprojām ir labvēlīga izaugsmei.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica:

"Eiropas ekonomikas aktivitāte joprojām ir stabila, proti, prognoze par izaugsmi eirozonā un ES-28 dalībvalstīs šogad ir 2,1 % no IKP. Tomēr kopš maija veiktā IKP izaugsmes lejupējā pārskatīšana liecina, ka nelabvēlīga ārējā vide, piemēram, aizvien lielāka spriedze tirdzniecības attiecībās ar ASV, var mazināt paļāvību un negatīvi ietekmēt ekonomikas pieaugumu. Pieaugošie ārējie riski ir vēl viens atgādinājums par to, ka jāstiprina ekonomikas noturība atsevišķās valstīs un visā eirozonā kopumā."

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī sacīja:

"Prognozējams, ka izaugsme Eiropā saglabās noturību, jo monetārā politika arī turpmāk būs atbalstoša un bezdarba līmenis turpinās sarukt. Nelielā lejupējā pārskatīšana, kas veikta salīdzinājumā ar pavasara prognozi, atspoguļo ietekmi, ko uz paļāvību atstāj spriedze tirdzniecības attiecībās un politikas nenoteiktība, kā arī augošās enerģijas cenas. Saskaņā ar mūsu prognozi pieaugums turpināsies 2018. un 2019. gadā, lai gan vēl lielāka protekcionisma pasākumu eskalācija ir vērtējama kā viennozīmīgs lejupvērsts risks. Tirdzniecības karos nav uzvarētāju, bet gan tikai cietēji."

Pamatrādītāji joprojām ir stabili, taču paredzams, ka izaugsme pavājināsies

Pamatnosacījumi noturīgai ekonomikas izaugsmei Eiropas Savienībā kopumā un eirozonā joprojām saglabājas. Izaugsmes rādītāju samazināšanās daļēji ir skaidrojama ar pagaidu faktoriem, taču sava nozīme, iespējams, bija arī pieaugošai spriedzei tirdzniecības attiecībās, augstākām naftas cenām un politiskai neskaidrībai dažās dalībvalstīs.

Globālā mērogā izaugsme vēl joprojām ir stabila, taču dažādu valstu un reģionu izaugsmes rādītāji ir aizvien atšķirīgāki.

Augstāku inflācijas prognozi ietekmē enerģijas cenas

Sakarā ar to, ka kopš pavasara ir palielinājušās naftas cenas, tagad tiek prognozēts, ka inflācija šogad Eiropas Savienībā kopumā sasniegs vidēji 1,9 %, savukārt eirozonā tā būs 1,7 %. Abos gadījumos tas atbilst paaugstinājumam par 0,2 procentpunktiem kopš pavasara. Inflācijas prognoze 2019. gadam attiecībā uz eirozonu ir paaugstināta par 0,1 procentpunktu līdz 1,7 %, taču attiecībā uz ES kopumā tā paliek nemainīga, proti, 1,8 %.

Šīs prognozes ir saistītas ar būtiskiem lejupvērstiem riskiem Kaut arī nesenā spēcīgā ekonomikas izaugsme ir izrādījusies noturīga, tomēr prognozes joprojām ir saistītas ar būtiskiem lejupvērstiem riskiem, kas kopš pavasara ir palielinājušies.

Prognožu pamatscenārijā tiek pieņemts, ka spriedze tirdzniecības attiecībās vairāk nesaasināsies. Taču gadījumā, ja spriedze pieaugs, tā negatīvi ietekmēs tirdzniecību un ieguldījumus un samazinās labklājību visās iesaistītajās valstīs. Citi riski ietver iespējamas finanšu tirgu svārstības - cita starpā saistībā ar ģeopolitiskiem riskiem.

Prognozes attiecībā uz Apvienoto Karalisti

Ņemot vērā notiekošās sarunas par noteikumiem, ar kādiem Apvienotā Karaliste izstāsies no ES, Eiropas Komisijas prognozes par 2019. gadu ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības attiecībās starp ES- 27 un Apvienoto Karalisti nekas nemainās. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar sarunas, kas norisinās 50. panta ietvaros.