Informatīvā kampaņa atbilstoši Eiropadomes (50. pants) 2018. gada decembra secinājumiem, kuros pausts aicinājums intensīvāk strādāt, lai panāktu gatavību visiem scenārijiem, pieder pie Komisijas īstenotajiem centieniem sagatavoties tam, ka Apvienotā Karaliste varētu izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās. Šai kampaņai jāpalīdz informēt uzņēmumus, kas vēlas turpināt tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti pēc 30. marta, par to, kas tiem jādara, lai pāreja uz jauno situāciju būtu iespējami vienmērīga. Lai nepieļautu ievērojamu kaitējumu ES uzņēmumiem, ir ļoti svarīgi sagatavoties tam, ka AK kļūst par ārpussavienības valsti.

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norāda: “Tuvojoties 29. martam, pieaug risks, ka Brexit varētu notikt bez vienošanās, tāpēc Eiropas Komisija un valstu muitas dienesti pieliek visas pūles, lai ieviestu pārbaudes preču plūsmām starp ES un AK. Tas ir svarīgi, lai aizsargātu mūsu patērētājus un mūsu iekšējo tirgu. Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai uzņēmumi, kas tirgojas ar AK, būs gatavi vienošanās nepanākšanas gadījumā uzreiz pareizi piemērot muitas noteikumus. Mēs nedrīkstam zaudēt laiku un, īstenojot informācijas kampaņu, vēlamies sniegt atbalstu.”

Iniciatīvas mērķis ir palielināt ES uzņēmumu, jo īpaši MVU, informētību. Lai sagatavotos vienošanās nepanākšanas scenārijam un turpinātu tirdzniecību ar Apvienoto Karalisti, uzņēmumiem būtu:

• jānovērtē, vai tiem ir tehniskās spējas un cilvēkresursi, kas vajadzīgi, lai nokārtotu muitas formalitātes un izpildītu noteikumus, piemēram, preferenciālas izcelsmes noteikumus;
• jāapsver iespēja saņemt dažādas muitas atļaujas un veikt reģistrāciju, lai atvieglotu tirdzniecību situācijā, kad AK ietilpst to piegādes ķēdē;
• jāsazinās ar savas valsts muitas dienestu, lai saprastu, kas vēl darāms, lai sagatavotos.

Šodien uzņēmumiem darīta pieejama virkne materiālu, ieskaitot vienkāršu 5 posmu kontrolsarakstu, kas sniedz pārskatu par veicamajiem pasākumiem. Kampaņas materiāli ir pieejami visās ES valodās.

Nav iespējams nodrošināt, lai vienošanās nepanākšanas scenārijam kopumā nebūtu nekādas ietekmes, taču iesāktajai kampaņai jāpapildina valstu centieni informēt ES uzņēmumus un jāsasniedz tie uzņēmumi ES-27 dalībvalstīs, kuri tiks skarti.

Dalībvalstīs ar Komisijas atbalstu norit sagatavošanās darbs, lai vienošanās nepanākšanas gadījumā valstu muitas infrastruktūra un loģistika spētu darboties.

Konteksts

Izstāšanās līguma ratifikācija joprojām ir Komisijas mērķis un prioritāte. Tomēr par ratifikāciju vēl aizvien nav skaidrības. Ņemot vērā vienošanās nepanākšanas risku, kopš 2017. gada decembra Komisija ir sākusi intensīvu sagatavošanās darbu. Tā ir konsekventi aicinājusi Eiropas iedzīvotājus, uzņēmumus un dalībvalstis sagatavoties visiem iespējamajiem scenārijiem, novērtēt attiecīgos riskus un plānot savu rīcību, lai tos mazinātu.

Kā uzsvērts 2018. gada 19. jūlijā pieņemtajā Komisijas pirmajā paziņojumā par gatavību Brexit, neatkarīgi no paredzētā scenārija Apvienotās Karalistes izvēle izstāties no Eiropas Savienības radīs būtiskus traucējumus.

Tāpēc ieinteresētajām personām, kā arī valstu un ES iestādēm ir jāsagatavojas diviem galvenajiem iespējamajiem scenārijiem:

• ja izstāšanās līgums tiek ratificēts līdz 2019. gada 30. martam, ES tiesību aktus Apvienotajai Karalistei vairs nepiemēros un tie Apvienotajā Karalistē nebūs spēkā no 2021. gada 1. janvāra, t. i., pēc 21 mēneša pārejas perioda; izstāšanās līgums ietver iespēju vienu reizi pagarināt pārejas periodu par vienu vai diviem gadiem;
• ja izstāšanās līgums līdz 2019. gada 30. martam netiek ratificēts, pārejas perioda nebūs, ES tiesību aktus Apvienotajai Karalistei vairs nepiemēros un tie Apvienotajā Karalistē nebūs spēkā no 2019. gada 30. marta. Šis tiek saukts par vienošanās nepanākšanas jeb kraujas malas scenāriju.

Pēc Eiropadomes (50. pants) 2018. gada novembrī un decembrī paustajiem aicinājumiem intensīvāk strādāt, lai visos līmeņos panāktu gatavību, Komisija 2018. gada 19. decembrī pieņēma rīcības plānu ārkārtas situācijām un vairākus leģislatīvos aktus, arī muitas jomā. Pirms tam jau 2018. gada novembrī un jūlijā bija publicēti paziņojumi.

Ja vienošanās tā arī netiktu panākta, preces, ko ievestu no AK un ko izvestu uz AK, tiktu uzskatītas par importu no trešās valsts un eksportu uz trešo valsti. Tas nozīmē, ka importējot un eksportējot tiktu kārtotas muitas formalitātes un veikta muitas kontrole. Par importu tiktu iekasēti muitas nodokļi, PVN un akcīzes nodokļi, savukārt eksports uz AK būtu atbrīvots no PVN.

Komisija visās ES valodās ir publicējusi vairākus paziņojumus, kuru mērķis ir labāk informēt ieinteresētās personas un ceļotājus par sekām, kas saistībā ar muitas procedūrām, netiešajiem nodokļiem, piemēram, PVN un akcīzes nodokļiem, preferenciālas izcelsmes noteikumiem un importa/eksporta licencēm vienošanās nepanākšanas scenārijā varētu tos skart.

Būtiska ir arī dalībvalstu rīcība. Valstu iestādēm ir svarīga loma nozaru sagatavošanās uzraudzībā un vadībā. Ņemot to par pamatu, Komisija rīkoja tehniskas apspriedes ar ES-27 dalībvalstīm gan par vispārīgiem sagatavotības jautājumiem, gan par nozariskiem, juridiskiem un administratīviem sagatavošanās pasākumiem. Lai pārliecinātos, vai valstu ārkārtas rīcības plānošana norit savlaicīgi, un sniegtu visus nepieciešamos skaidrojumus par sagatavošanās procesu, ir sākti 27 ES dalībvalstu apmeklējumi.