Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu šī gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) bija par 2,1% lielāks nekā pirms gada. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tas ir palielinājies par 0,4% (pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem). Kopumā izaugsme šā gada 1.pusgadā ir nedaudz lēnāka nekā pagājušā gadā, vērtē Gunta Piņķe, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas eksperte

Galvenais izaugsmi bremzējošais faktors ir investīciju samazināšanās lēnās Eiropas Savienības struktūrfondu apguves dēļ, un eksporta apjomu nepalielināšanās. Būvniecības līmenis šogad 2.ceturksnī bija par 22% mazāks nekā gadu iepriekš.

Pozitīvi izaugsmi ietekmē privātā patēriņa pieaugums, kas saglabājas 3% līmenī, spriežot pēc mazumtirdzniecības apgrozījuma rādītāja par 2016.gada 2.ceturksni (3% izaugsme pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu).

Jāņem vērā, ka detalizēti IKP 2.ceturkšņa dati varētu nedaudz atšķirties no ātrā novērtējuma, taču kopumā šogad ekonomikas izaugsme, visticamāk, nebūs straujāka kā pērn. Turpmākajai ekonomikas attīstībai nozīmīgas ir ne tikai eksporta iespējas, ko ietekmē ekonomiskie procesi ārējos tirgos, bet arī investīcijas. Privāto investīciju dinamika joprojām ir ļoti lēna. To ietekmē uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar nenoteiktību ārējā vidē (gan ekonomiskā, gan politiskā), kā arī banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Savukārt sabiedriskā sektora investīcijas ir cieši saistītas ar ES struktūrfondu veiksmīgu apgūšanu, kas gada 2.pusē var būt veiksmīgāka nekā 1.pusgadā.