0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESEkonomikas ministrijas atbilde uz jautājumu par uzņēmumu bezprocentu aizdevumiem saviem darbiniekiem
JAUTĀJUMI UN ATBILDES

Ekonomikas ministrijas atbilde uz jautājumu par uzņēmumu bezprocentu aizdevumiem saviem darbiniekiem

Jautājums: pagājušā gada rudenī Saeimā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka ar šā gada 1. novembri kreditēšanas pakalpojumus patērētājam drīkst sniegt tikai kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Vai ir kāds pamats bažām par to, ka uzņēmumi vairs nedrīkst izsniegt bezprocentu aizdevumus darbiniekiem un īpašniekiem? Uz jautājumu atbild Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte. Atbildot uz Jūsu jautājumu par uzņēmumiem, kas izsniedz bezprocentu aizdevumus darbiniekiem un īpašniekiem, jāņem vērā, ka ja Jūsu jautājumā minētā darbība (darbinieku un īpašnieku kreditēšana) ir uzskatāma par saimniecisko darbību un aizdevuma saņēmēji ir uzskatāmi par patērētājiem,…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ekonomikas ministrijaJautājums: pagājušā gada rudenī Saeimā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas nosaka, ka ar šā gada 1. novembri kreditēšanas pakalpojumus patērētājam drīkst sniegt tikai kapitālsabiedrības, kuras saņēmušas speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Vai ir kāds pamats bažām par to, ka uzņēmumi vairs nedrīkst izsniegt bezprocentu aizdevumus darbiniekiem un īpašniekiem? Uz jautājumu atbild Ekonomikas ministrijas Iekšējā tirgus departamenta direktore Inga Apsīte. Atbildot uz Jūsu jautājumu par uzņēmumiem, kas izsniedz bezprocentu aizdevumus darbiniekiem un īpašniekiem, jāņem vērā, ka ja Jūsu jautājumā minētā darbība (darbinieku un īpašnieku kreditēšana) ir uzskatāma par saimniecisko darbību un aizdevuma saņēmēji ir uzskatāmi par patērētājiem, tad licence tās veikšanai būtu jāsaņem. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta 1.1p daļa nosaka, ka kreditēšanas pakalpojumu patērētājam drīkst sniegt kapitālsabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) patērētāja kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai. Tātad, pirmkārt, pienākums saņemt licenci attiecas uz nebanku kreditoriem, kas izsniedz aizdevumus patērētājiem jeb fiziskām personām nolūkam, kurš nav saistīts ar tās saimniecisko vai profesionālo darbību. Tātad, ja uzņēmums piešķir aizdevumus saviem darbiniekiem mērķiem, kas nav saistīti ar šo darbinieku saimniecisko darbību, tad licence šādai darbībai no 1.novembra būtu nepieciešama. Tāpat ir jānoskaidro, vai darbinieku un īpašnieku kreditēšana būtu uzskatāma par uzņēmuma saimniecisko darbību. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 4.punktu pakalpojuma sniedzējs ir persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam. Arī aizdevuma izsniegšana ir uzskatāma par pakalpojumu. Tāpēc, lai personu (fizisku un juridisku) atzītu par pakalpojuma sniedzēju, tās veiktajām darbībām ir jābūt veiktām savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros. Atbilstoši Komerclikuma 1.panta trešajai daļai saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Sistemātiskums nozīmē vienveidīgas darbības atkārtotību zināmā laika periodā. Ja persona noslēdz vienu darījumu, tas parasti nav uzskatāms par saimniecisko darbību Komerclikuma izpratnē, tomēr parasti jau otrreiz veikta darbība dod pamatu tās kvalificēšanai par sistemātisku. Patstāvība nozīmē subjekta spēju savā vārdā patstāvīgi slēgt darījumus un noteikt savu darba laiku. Savukārt, atlīdzības kritērijs ir nozīmīgs saimnieciskās darbības noteikšanā, jo darbība bez atlīdzības nevar tikt uzskatīta par saimniecisko darbību. Atlīdzības formai šajā kontekstā nav nozīmes, tā var būt gan naudā, gan citā veidā, ieskaitot pretpakalpojumu. Minētie saimnieciskās darbības kritēriji ir kumulatīvi, t.i., tās kvalifikācijas nepieciešamais nosacījums ir atbilstība visiem trim minētajiem kritērijiem (sistemātiskums, patstāvība, atlīdzība) vienlaicīgi. Ja minētie kritēriji attiecībā uz savu darbinieku un īpašnieku kreditēšanu izpildās, tad šī kreditēšana ir uzskatāma par saimniecisko darbību un licence tās veikšanai ir jāsaņem. (Minētos saimnieciskās darbības kritērijus skaidrojis A.Strupišs Komerclikuma komentāros (A.Strupišs: Komerclikuma komentāri. A daļa. Komercdarbības vispārīgie noteikumi (1.-73.panti). SIA „A.Strupiša juridiskais birojs”, 2003, 25.-27.lpp.))

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058