Ekonomikas ministrija ziņo, ka tās dienaskārtībā patlaban ietilpst sakārtot būvniecības procesu un aktualizēt īres tirgus tiesisko regulējumu, tādējādi nodrošinot īpašuma pieejamību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam. Ilgtspējīgai nekustamā īpašuma tirgus attīstībai Latvijā nepieciešams aktivizēt iekšējo pieprasījumu, veicinot gan īres tirgus iniciatīvas, gan sabiedrības pirktspēju, kā arī mazinot dažādus nozares administratīvos šķēršļus. Tādēļ Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie vairākām jaunām iniciatīvām, lai šo situāciju risinātu. Ministrija ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai darba grupā grozījumus Civilprocesa likumā, grozījumus Notariāta likumā, kā arī jaunā Dzīvojamo telpu īres likuma projektu.

"Stabila nekustamā īpašuma tirgus attīstība ir sabiedrības kopējs ieguvums - pieejams mājokļu un komerctelpu tirgus, vienlaikus tas kalpo arī kā personu motivēšana palikt Latvijā, kas savukārt veicina valsts demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā", uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Hipotekārā kreditēšana ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē nekustamā īpašuma tirgus attīstību, tostarp jaunu dzīvojamo māju celtniecību. Latvijā sasniegtais darba algas pieaugums par aptuveni 8% pēdējo divu gadu laikā kalpo par stimulu iekšējā patēriņa pieaugumam, tomēr tas vēl neatspoguļojas hipotekārās kreditēšanas aktivizācijā. Gan valsts, gan privātajam, tostarp arī banku, sektoram jāstimulē iedzīvotāji mājokļa iegādei. Lai daļai iedzīvotāju atvieglotu iespēju iegādāties nekustamo īpašumu, šobrīd veiksmīgi tiek īstenota mājokļu atbalsta programma ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju lielā interese apliecina nepieciešamību pēc šāda atbalsta instrumenta. Katrs trešais no jauna izsniegtais hipotekārais aizdevums ir ar programmas galvojumu, un līdz 2016. gada marta vidum programmas ietvaros piešķirti jau vairāk nekā 1800 mājokļu galvojumi ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 2 650 bērni. Mājokļu atbalsta programmas darbība ir veicinājusi hipotekāro kreditēšanu tieši reģionos. Ņemot vērā ģimeņu lielo interesi par šo programmu, Ekonomikas ministrija šobrīd strādā pie jauniem risinājumiem programmas tālākās darbības nodrošināšanai.

Būtisks aspekts nekustamā īpašuma tirgus attīstībai ir mājokļa tehniskā stāvokļa uzlabošanas iespējas. Šogad apstiprināta jaunā atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās. Atbalstam šo ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam būs pieejami vairāk kā 166 miljoni euro. Tā kalpos kā papildu motivācija iedzīvotājiem veikt ieguldījumus sava mājokļa tehniskā un vizuālā stāvokļa uzlabošanā, kā rezultātā uzlabosies esošais dzīvojamo māju fonds un tā apdzīvošanas kvalitāte, vienlaikus tiks attīstīts arī nekustamais īpašums.

Diemžēl ar ES fondu finansējumu tuvāko 5-7 gadu laikā energoefektivitātes pasākumus būs iespējams veikt tikai nelielā daļā no kopējā dzīvojamo māju fonda, tāpēc jau tagad Attīstības finanšu institūcijai ALTUM ir jāvērtē citu valstu (piemēram, Nīderlandes) pieredze dzīvojamo māju energoefektivitātes projektos izmantot ilgtspējīgas finanšu instrumentu programmas, tajā skaitā Junkera plāna piedāvātās iespējas. Būtu laicīgi jādomā kā iesaistīt pašvaldības, bankas, energoservisa kompānijas un citas iesaistītās puses, lai paralēli ES fondu finansētiem siltināšanas projektiem attīstītos finanšu instrumentu finansēti projekti.

Lai veicinātu jaunu dzīvojamo māju būvniecību, ir uzsākts darbs pie būvniecības jomas regulējuma, mazinot administratīvo slogu, kas gan paātrinātu un vienkāršotu, gan efektivizētu šo procesu, vienlaikus uzstādot augstu kvalitātes standartu latiņu.

Savukārt īres tirgus attīstība ir viens no būtiskākajiem aspektiem mājokļu pieejamības sekmēšanai. Apsveicama ir arī pašvaldību iniciatīva, kas lielajos reģionu centros iesaistās iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu veidošanā. Ikvienu no īres tirgus dalībniekiem ietekmē pastāvošais regulējums. Šobrīd spēkā esošais likums par dzīvojamo telpu īri ir izstrādāts 1993.gadā. Kopš tā laika ir mainījusies sociālā un ekonomiskā situācija un likums nenodrošina pietiekamu līdzsvaru starp iesaistīto pušu - īrnieka un izīrētāja tiesībām un pienākumiem, tāpēc tiek izstrādāts jauns likuma projekts.