0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIEkonomikas ministrijas sagatavotie normatīvie akti, kas stājas spēkā 2013. gadā

Ekonomikas ministrijas sagatavotie normatīvie akti, kas stājas spēkā 2013. gadā

  Ekonomikas ministrija piedāvā savā pārziņā esošo normatīvo aktu apkopojumu, kas stājas spēkā no šī gada sākuma vai drīzumā: No 1. janvāra spēkā stājušies Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra noteikumi Nr.771 „Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2013.gadam”, kas ir tiesiskais pamats valsts statistikas vākšanai Latvijā (procesa galvenais organizators ir Centrālā statistikas pārvalde). Noteikumu projektā ir apkopota statistiskā informācija, kuru apkopo un publicē ministrijas un citas valsts institūcijas tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Statistikas lietotāju ērtībai, apkopotā statistiskā informācija ir sadalīta daļās pa galvenajām statistikas tēmām, norādot apkopotās informācijas saturu, institūciju,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
 
Ekonomikas ministrija. Foto: Ikars Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com
Ekonomikas ministrija piedāvā savā pārziņā esošo normatīvo aktu apkopojumu, kas stājas spēkā no šī gada sākuma vai drīzumā: No 1. janvāra spēkā stājušies Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra noteikumi Nr.771 „Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2013.gadam”, kas ir tiesiskais pamats valsts statistikas vākšanai Latvijā (procesa galvenais organizators ir Centrālā statistikas pārvalde). Noteikumu projektā ir apkopota statistiskā informācija, kuru apkopo un publicē ministrijas un citas valsts institūcijas tām piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros. Statistikas lietotāju ērtībai, apkopotā statistiskā informācija ir sadalīta daļās pa galvenajām statistikas tēmām, norādot apkopotās informācijas saturu, institūciju, kura ir atbildīga par šīs informācijas apkopošanu, datu iegūšanas veidu, statistikas publicēšanas periodiskumu un publicējamo kopsavilkumu detalizāciju.
  • 2013.gada 9.janvārī spēkā stāsies Ēku energoefektivitātes likums. Likuma mērķis ir veicināt energoresursu racionālu izmantošanu, informējot sabiedrību par ēku enerģijas patēriņu, kā arī uzlabojot ēku energoefektivitāti. Ēku energoefektivitātes likums aizstās šobrīd spēkā esošo 2008. gada 13. marta tāda paša nosaukuma likumu, pamatā saglabājot esošo regulējumu un papildinot ar pārstrādātās Direktīvas par ēku energoefektivitāte ieviestajiem jauninājumiem. Lai nodrošinātu likuma mērķa sasniegšanu, likumprojektā noteikts regulējums ēku minimālajām energoefektivitātes prasībām; noteikti gadījumi, kad veicama ēku energosertificēšana; definētas prasības apkures un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudei; noteiktas prasības neatkarīgajiem ekspertiem (tostarp energoauditoriem) un to uzraudzībai, kā arī paredzētas potenciālo īrnieku vai ēkas pircēju tiesības iepazīties ar ēkas energosertifikātu.
  • 2013.gada 1.ceturksnī spēkā stāsies Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumi Nr.685 Par Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumu Nr.120 "Noteikumi par mājsaimniecības gaisa kondicionieru marķēšanu un distances līgumā ietveramo informāciju" atzīšanu par spēku zaudējušiem. Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr.626/2011 (2011.gada 4.maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES attiecībā uz gaisa kondicionētāju energomarķējumu spēkā stāšanos, kas ir tieši piemērojama un noteiks prasības gaisa kondicionieru marķēšanai pēc 2013.gada 1.janvāra.
  • No 2013. gada 1. janvāra tiek atcelta iepriekšējās uzraudzības sistēma noteiktu dzelzs un tērauda ražojumu importam no trešajām valstīm, izņemot no Kazahstānas. 2012.gada 31.decembrī beidzas darbības termiņš 2002. gada 17. janvāra Komisijas regulai (EK) Nr. 76/2002, ar ko ievieš iepriekšēju Kopienas uzraudzību attiecībā uz dažu dzelzs un tērauda ražojumu importu, uz ko attiecas EOTK un EK līgumi un kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs. Tas nozīmē, ka no 2013. gada importējošiem uzņēmumiem noteiktu dzelzs un tērauda izstrādājumu ievešanai vairs nebūs jāsaņem uzraudzības dokuments, kas līdz šim bija jāsaņem Ekonomikas ministrijā. Vienīgais ierobežojums attiecībā uz dzelzs un tērauda preču importu saglabājas attiecībā uz Kazahstānu, kam tiek piemēroti kvantitatīvie ierobežojumi (kvota) saskaņā ar 2008. gada 8. decembra Padomes regulu (EK) Nr. 1340/2008 par konkrētu tērauda izstrādājumu tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Kazahstānas Republiku.
  • Nolūkā nodrošināt skaidru un pakāpenisku ES drošuma prasībām neatbilstošu gāzes balonu izņemšanu no aprites, neradot nesamērīgus izdevumus ne patērētājiem, ne komersantiem - gāzes balonu uzpildītājiem, Ministru kabineta sēdē 2012.gada 4.decembrī tika nolemts no 2013.gada sākt pakāpenisku gāzes balonu, kuri neatbilst ES noteiktajām drošuma prasībām (t.i. kuriem nav Π (pī) marķējums), nomaiņu un izņemšanu no aprites, pagarinot šobrīd apritē esošo gāzes balonu izmantošanas laiku līdz 2014.gada 1.janvārim (sk. Plz.lv ziņu). Akceptētie grozījumi 2011.gada 28.jūnija MK noteikumos Nr.500 "Noteikumi par transportējamām spiedieniekārtām" paredz, ka pēc 2013.gada 1.janvāra apritē varēs palikt gāzes baloni bez Π (pī) marķējuma, bet tiem būs nepieciešama derīga atzīme par veikto obligāto periodisko tehnisko pārbaudi. Par šīs prasības izpildi atbildēs gāzes balona uzpildītājs. Tāpat paredzēts no 2013.gada 1.janvāra inspicēšanas institūcijām noteikt aizliegumu veikt periodisko tehnisko pārbaudi gāzes baloniem, kuriem nav Π (pī) marķējums un kuriem ir beidzies iepriekšējās pārbaudes termiņš; šādi gāzes baloni komersantiem no aprites būs jāizņem un patērētājam vietā jāpiedāvā jaunajām prasībām atbilstoši gāzes baloni. Grozījumi pārejas periodā īpaši neregulē gāzes balonu īpašumtiesību jautājumu, tādējādi ļaujot iedzīvotājiem izvēlēties palikt par balona turētāju vai nomāt no komersanta, maksājot par tā saturu.
  • Nolūkā nodrošināt patērētājus ar informāciju par biežāk pirkto patēriņa preču un pakalpojumu cenām (latos un eiro) un to pārmaiņām vienu gadu pirms eiro ieviešanas, tādējādi mazinot motivāciju ar eiro ieviešanu saistīto cenu noapaļošanu izmantot kā papildus iespēju cenu paaugstināšanai, 2013.gada janvārī tiks uzsākts patēriņa cenu monitorings.