0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIEkonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aktualitātes nodokļu jomā

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aktualitātes nodokļu jomā

Jūlija Sauša, Mg. iur., Rīgas Juridiskās Augstskolas vieslektore, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Roberts Auziņš, Mg. iur., BBA

Virzītājspēki starptautiskajā nodokļu konkurencē Spēja stimulēt ekonomisko aktivitāti un piesaistīt ārvalstu kapitālu un investīcijas, izmantojot valsts nodokļu politiku, ir pazīstama jau daudzus gadsimtus. Astoņpadsmitā gadsimta vidū Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā piešķīra "ārzemniekiem, kuri apmetušies uz dzīvi Krievijā, lai ražotu audumus vai veiktu darbus un ražotu tur tādas preces, kādas vēl nav ražotas Krievijā [..], tiesības pārdot un eksportēt preces no impērijas desmit gadus, nemaksājot iekšzemes nodokļus, ostas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas aktualitātes nodokļu jomā
Ilustrācija: © Momay – stock.adobe.com

Virzītājspēki starptautiskajā nodokļu konkurencē

Jūlija Sauša, Mg. iur., Rīgas Juridiskās Augstskolas vieslektore, Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante
Jūlija Sauša, Mg. iur., Rīgas Juridiskās Augstskolas vieslektore,
Jūlijas Saušas juridiskā biroja valdes priekšsēdētāja, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante
Foto: Aivars Siliņš

Spēja stimulēt ekonomisko aktivitāti un piesaistīt ārvalstu kapitālu un investīcijas, izmantojot valsts nodokļu politiku, ir pazīstama jau daudzus gadsimtus. Astoņpadsmitā gadsimta vidū Krievijas ķeizariene Katrīna Lielā piešķīra "ārzemniekiem, kuri apmetušies uz dzīvi Krievijā, lai ražotu audumus vai veiktu darbus un ražotu tur tādas preces, kādas vēl nav ražotas Krievijā [..], tiesības pārdot un eksportēt preces no impērijas desmit gadus, nemaksājot iekšzemes nodokļus, ostas nodevas vai muitas nodokli uz robežas […]."1

Mūsdienās ir novērojama vēl izteiktāka valstu konkurence par ārvalstu kapitālu, izmantojot dažādus pievilcīgus nodokļu instrumentus. To sauc par starptautisko nodokļu konkurenci. Šajā sakarā var minēt dažādus, piemēram, amerikāņu ekonomista Tibauta (1956, Charles Mills Tiebaut (1924–1968)), Zodorova–Miezkovska (Zodrow, G.R. and Mieszkowski, P., 1986) un Leviatāna (autori Brennan, G. un Buchanan, J.) modeļus, taču rezultāts šādām darbībām visbiežāk ir tāds, ka nodokļos maksājamās summas vienas jurisdikcijas ietvaros tiek novirzītas uz citu jurisdikciju, kurās ir, piemēram, mazākas nodokļu likmes, tādējādi radot pirmās valsts ekonomikai dažādus aspektus finansiālos ekvivalentos un netieši mudinot starptautisku uzņēmumu grupas izvēlēties dažāda ranga nodokļu optimizēšanas vai izvairīšanās no nodokļu maksāšanas stratēģijas.

Roberts Auziņš, Mg. iur., BBA
Roberts Auziņš, Mg. iur., BBA
Foto: Aivars Siliņš

Latvija 2016. gada 1. jūlijā ir pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai2 (turpmāk — ESAO). Saskaņā ar ESAO/G20 Iekļaujošo regulējumu (Inclusive Framework) iekšzemes nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas jeb tā saucamajā BEPS (Base Erosion and Profit Shifting, turpmāk — BEPS) jomā vairāk nekā 135 valstis sadarbojas, lai vienotos par starptautiskās nodokļu konkurences ierobežošanu un izbeigtu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas stratēģijas, kurā tiek izmantotas nodokļu jomu regulējošo normatīvo tiesību aktu nepilnības un neatbilstības. BEPS novēršanas plāna ietvaros tika izstrādāti ziņojumi par 15 aktivitātēm (BEPS 15 Actions3), lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, uzlabotu starptautisko nodokļu noteikumu saskaņotību un nodrošinātu pārredzamāku nodokļu maksāšanas vidi. Minētās darbības tostarp ir paredzētas, lai nodrošinātu to, lai nodokļi no uzņēmumu gūtās peļņas tiktu maksāti jurisdikcijās, kurās tiek attiecīgi veikta ar to saistītā uzņēmējdarbība un radīta ar pakalpojumu saistītā vērtība.

Digitālās ekonomikas aktualitātesprocents

Mūsdienu viena no ievērojamākajām aktualitātēm nodokļu jomā ir saistīta ar digitālo ekonomiku. Izaicinājumi korektā un precīzā nodokļu piemērošanā digitālajā ekonomikā ir identificēti kā viena no BEPS galvenajām darbības jomām, kas ir saistīta tostarp ar BEPS 1. aktivitāti "Digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumi" (Action 1. Tax Challenges Arising from Digitalisation)4, kurā tiek apskatīti kā tiešo, tā netiešo nodokļu piemērošanas aspekti.

Minēto ziņojumu ESAO ir publicējusi 2015. gada oktobrī, un tajā ir izklāstītas vairākas digitālās ekonomikas taksācijas metodes, kuras plašāk apskatītas ESAO 2018. gada marta starpziņojumā "Digitālās ekonomikas nodokļu izaicinājumi: Starpziņojums 2018" (Tax Challenges Arising from Digitalisation — Interim Report 2018)5.

Ņemot vērā iesaistīto ekspertu darbu, 2019. gada janvārī tika pieņemts lēmums minētajos dokumentos ietvertos un diskusiju rezultātā izkristalizējušos priekšlikumus iedalīt divos galvenajos blokos jeb tā saucamajos pīlāros:

  1. pirmais pīlārs (Pillar I) (digitālā ekonomika) — ietver lietotāju dalības (user participation), mārketinga nemateriālo aktīvu (marketing intangibles) un nozīmīgas ekonomiskās klātbūtnes (significant economic presence) priekšlikumus, kas sniedzas pāri transfertcenu tirgus cenas principam (arm’s length principle)6;
  2. otrais pīlārs (Pillar II) — attiecas uz atlikušajiem BEPS jautājumiem (globālais minimālais nodoklis)7. 

2020. gada 31. janvārī G20/ESAO BEPS Iekļaujošā regulējuma darba grupas pārstāvji nāca klajā ar paziņojumu par savu pašreizējo darbu, lai risinātu nodokļu problēmas, kas saistītas ar digitālo ekonomiku. Darbs kopumā ietver vienotu pieeju, lai risinātu nodokļu piemērošanas un peļņas sadales problēmas, kas izriet no digitālās ekonomikas (pirmais pīlārs) un globāla pretbāzes erozijas priekšlikuma izstrādes (otrais pīlārs). Minētās darba grupas dalībvalstis ir atkārtoti apliecinājušas apņemšanos līdz 2020. gada beigām panākt daudzpusēju risinājumu.

Taču, ņemot vērā, ka pretēji plānotajam valstīm noteiktajā laikā neizdevās vienoties par vienotu pieeju, 2020. gada 12. oktobrī ESAO publicēja ziņojumu ceļa kartes (blueprints) par abiem pīlāriem, vienlaikus uzsākot publiskas konsultācijas, kuru ietvaros ieinteresētām personām ir iespēja sniegt savus komentārus līdz 2020. gada 14. decembrim, kas būtu pamats 2021. gada janvāra vidū rīkot publiskas konsultācijas.8 No ESAO publicētās informācijas secināms, ka, lai gan valstu starpā noteiktajā laikā nav panākta vienošanās, darbs pie risinājuma, kas balstās uz diviem pīlāriem, tiek turpināts.

Pirmā pīlāra būtībaeiro

Atbilstoši ceļa kartē publicētajai pieejai, pirmā pīlāra uzdevums ir piešķirt tiesības jurisdikcijai, kurā atrodas pakalpojuma lietotāji, aplikt ar nodokli šajā jurisdikcijā gūto ienākumu uzņēmumiem, kas, izmantojot digitālos rīkus, piedāvā automatizētos digitālos pakalpojumus (piemēram, tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, lietotāju datu pārdošana, interneta lietošanas pakalpojumi) un lietotājam tieši sniedzamos pakalpojumus un piegādājamās preces (Consumer–Facing Businesses) neatkarīgi no pakalpojumu sniedzošā uzņēmuma rezidences. Pirmā pīlāra ceļa kartē noteikts arī mehānisms, atbilstoši kuram būtu nosakāma nodokļu bāze (ar nodokļiem apliekamā vērtība). Vienkāršoti nodokļu bāzes noteikšanas mehānismu varētu aprakstīt šādi:

  1. kā atskaites punktu ir paredzēts izmantot pēc pirmā pīlāra noteiktajiem principiem konsolidētu starptautiskās grupas apgrozījumu;
  2. nosaka tā saucamo summu B, kas ir nodokļu bāze par tādām rutīnas funkcijām kā mārketinga aktivitātes un izplatīšanas (distribution) pakalpojumi. Šiem rutīnas pakalpojumiem paredzēts noteikt fiksētu peļņas līmeni;
  3. nosaka tā saucamo summu A, kas veidojas, no iepriekš minētā grupas konsolidētā apgrozījuma atņemot summu B (rezultātā pēc būtības sanāk, ka summā A tiek ietverts apgrozījums no "nerutīnas" aktivitātes).

Tiesības aplikt ar nodokli summu B tiks noteiktas valstīm pēc rezidences principa, t.i., pēc būtības, kā tas jau notiek atbilstoši transfertcenu regulējumam, vienīgi nodokļa bāzi nosakot pēc fiksēta peļņas līmeņa. Savukārt tiesības aplikt ar nodokli summu A paredzēts noteikt valstīm, kurās atrodas attiecīgā pakalpojuma vai preces saņēmējs (neatkarīgi no tā, vai starptautiskai uzņēmumu grupai ir fiziska klātbūtne attiecīgajā valstī vai ne). Šis ieskats nodokļu bāzes noteikšanā būtu jāuzskata kā vienkāršots, jo šeit nav minēti dažādi kritēriji, nosacījumi, mehānismi nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanai, kas ietverti pirmā pīlāra ceļa kartē.

Otrā pīlāra būtība

Otrais pīlārs savā būtībā nav tieši saistīts ar digitālo ekonomiku, jo attiecas uz jebkāda veida starptautiskās uzņēmumu grupas saimniecisko darbību, un iemesli tā skatīšanai vienā paketē ar pirmo pīlāru, kas paredz noteikt kārtību ienākuma no digitālās ekonomikas aplikšanai ar nodokli, ir drīzāk politiski, arī ņemot vērā, ka katrā pīlārā ietvertais regulējums var darboties neatkarīgi viens no otra.

Šā pīlāra mērķis ir noteikt globālu minimālo nodokli, kāds būtu jāmaksā starptautisko uzņēmumu grupai katrā jurisdikcijā, kurā attiecīgā uzņēmumu grupa ir pārstāvēta. Vienkāršoti aprakstot otrā pīlāra būtību, var secināt, ka tas balstās uz principa, ja kāda no jurisdikcijām neīsteno savas tiesības uzlikt vismaz minimālo nodokli peļņai, kas attiecināma uz šo jurisdikciju, tad tiesības aplikt ar nodokli rodas citām jurisdikcijām, kurās ir pārstāvēta starptautiskā uzņēmumu grupa. Tādējādi starptautisko uzņēmumu grupai būtu jāzūd motivācijai novirzīt peļņu uz zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijām, savukārt zemu un beznodokļu jurisdikcijām rastos motivācija pārskatīt savu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu. Visa rezultātā pasaulē būtu jāsamazinās nodokļu bāzes erozijai un peļņas novirzīšanai.

Alternatīvas un iespējamie mērķi

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) ir norādījusi: "Tas pats princips attiecas arī uz digitālajiem nodokļiem. Mēs netaupīsim pūles, lai panāktu vienošanos ESAO un G20 ietvaros. Bet nedrīkst būt šaubu: ja vienošanās neatbildīs taisnīgai nodokļu sistēmai, kas nodrošina ilgtspējīgus ienākumus ilgtermiņā, Eiropa nāks klajā ar priekšlikumu nākamā gada sākumā. Es vēlos, lai Eiropa būtu globāls taisnīguma aizstāvis."9 Šai sakarā jāvērš uzmanība, ka Eiropas Savienības ietvaros pastāv alternatīva iniciatīva nodokļu piemērošanā digitālajiem pakalpojumiem paralēli OECD priekšlikumam, ja tas negūs vispārēju atbalstu vienošanās procesam paredzētajā laikā (3% nodoklis pie striktiem kritērijiem; par šo vairāk sk. Jūlijas Saušas rakstā 2020. gada 6. oktobra publikācijā žurnālā Jurista Vārds Nr. 40 (1150) "Kā ar nodokļiem aplikt starptautisko digitālo uzņēmējdarbību").

Jāsaprot, ka tai pašā laikā Eiropas Savienības Parlaments piedāvā, ka no tā saucamā digitālā nodokļa varētu segt Covid–19 zaudējumus.10 Lasītāja ērtībai autori vērš uzmanību, ka digitalizētajiem biznesiem efektīvā nodokļu likme ir vidēji 9,5% salīdzinājumā ar efektīvo nodokļu likmi 23,2% tradicionālajiem uzņēmējdarbības veidiem.11 Digitālo uzņēmumu ikgadējā peļņa vidēji pieaug par 14%, IT un telekomunikāciju uzņēmumiem — par 3% un citiem multinacionāliem uzņēmumiem — par 0,2%.12 Tādējādi paredzams, ka līdz ar nākamā gada sākumu mūs sagaida ESAO vai Eiropas Savienības ietvaros izstrādāts jauns mehānisms, kā ar nodokļiem aplikt digitālos pakalpojumus.

Nodokļu rezidences aspekti un Covid–19

Kontekstā ar Covid–19 ESAO sekretariāts publicēja savu viedokli, ja kāds citas valsts nodokļu rezidents attiecīgās pandēmijas rezultātā ir uzkavējies citā valstī un nevar tikt mājās vai tam pielīdzinātas situācijas, nevajadzētu uzreiz uzskatīt, ja tas tur uzkavējies vairāk nekā 183 dienas (viens no nodokļu rezidences noteikšanas kritērijiem), tad viņš kļūst par otras valsts nodokļu rezidentu. Protams, šai sakarā kā tiesību papildavotu ESAO materiālus var izmantot, tulkojot nodokļu konvenciju normas.13 

Starptautiskās administratīvās sadarbības aktualitātes

Digitālo platformu rīcībā esošās informācijas nodošanadigitals

Šā gada jūlija sākumā ESAO ir nākusi klajā ar jaunu globālu nodokļu vajadzībām paredzētas informācijas sniegšanas paredzamo regulējumu — paraugnoteikumus digitālo platformu operatoru ziņošanas pienākumam attiecībā uz pārdevējiem koplietošanas un "Gig" ekonomikā (Model Rules for Reporting by Platform Operators with respect to Sellers in the Sharing and Gig Economy jeb MRDP). Saskaņā ar MRDP digitālajām platformām ir jāapkopo informācija par ienākumiem, ko guvuši tie, kuri ar platformu starpniecību piedāvā izmitināšanas, transporta un personiskos pakalpojumus, un jāziņo par to nodokļu iestādēm.14

MRDP paredzētais mehānisms lielā mērā balstās uz principiem, pēc kādiem notiek automātiskā informācijas apmaiņa par finanšu kontiem15. Atbilstoši šiem principiem MRDP sastāv no šādiem "blokiem": 

  1. tiktu noteikts pienākums digitālai platformai iegūt, glabāt un pārbaudīt noteiktu informāciju (šajā gadījumā par personām, kas gūst ienākumus, izmantojot digitālo platformu); 
  2. iegūto informāciju (par iepriekšējo gadu) digitālai platformai tiktu pienākums sniegt nodokļu administrācijai, ar kuru attiecīgai digitālai platformai ir ciešākais sakars; 
  3. nodokļu administrācijai saņemto informāciju, pamatojoties uz starptautisko tiesību instrumentu16, tiktu uzlikts pienākums nosūtīt citu valstu nodokļu administrācijām (par saņēmējvalsts rezidentiem, kas noteikti atbilstoši regulējumā ietvertajiem kritērijiem); 
  4. nodokļu administrācijām tiktu uzlikts pienākums nodrošināt regulējuma efektīvu īstenošanu, tajā skaitā, uzraugot, vai nodokļu platformas ievēro tām uzliktos pienākumus.

Tai pašā laikā jāmin DAC717 direktīvas grozījumu iniciatīva, kas pēc būtības paredz ieviest MRDP Eiropas Savienībā, taču, ejot tālāk nekā MRDP, jo DAC7 priekšlikums paredz plašāku regulējuma tvērumu, bez MRDP aptvertajiem pakalpojumiem (nekustamā īpašuma iznomāšana un individuālie pakalpojumi) aptverot arī preču pārdošanas pakalpojumus, jebkura transporta veida iznomāšanu, kā arī ienākumus, kas gūti no aizdevumu platformām. Tāpat paredzēta arī virkne citu atšķirību, tajā skaitā paredzēts pienākums visām trešo valstu platformām, kas sniedz pakalpojumus arī Eiropas Savienībā, sniegt informāciju Eiropas Savienības nodokļu administrācijām. Taču jāņem vērā, ka, lai Eiropas Komisijas priekšlikums kļūtu par direktīvu, tas ir jāizskata Padomes darba grupās un jāpieņem Padomē. Līdz ar to jārēķinās, ka DAC7 direktīvas pieņemšanas gadījumā tās saturs var atšķirties no sākotnējā priekšlikuma.

Paredzams, ka starptautiskās automātiskās apmaiņas regulējums šajā gadījumā ne tikai ļaus valsts iestādēm identificēt situācijas, kurās būtu jāmaksā nodoklis, bet arī samazinās administratīvo slogu, kas tiek uzlikts digitālajām platformām, kurām jārisina vairākas atšķirīgas valsts ziņošanas prasības.18

Automātiskā informācijas apmaiņa par kriptoaktīviembitkoins

Par nepieciešamību ieviest automātisko informācijas apmaiņu par kriptoaktīviem paziņoja gan Eiropas Komisija19, gan ESAO20. No abu organizāciju publicētās informācijas noprotams, ka automātisko informācijas apmaiņu par kriptoaktīviem paredzēts noteikt, paplašinot esošo regulējumu par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem. Eiropas Komisijas publicētajā dokumentā norādīts, ka Eiropas Komisija plāno nākt ar atbilstošu direktīvas priekšlikumu 2021. gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā minēto, sagaidāms, ka, ieviešot atbilstošu regulējumu nākotnē, Valsts ieņēmumu dienestam būs pieejama informācija par kriptoaktīviem (tajā skaitā kriptovalūtu), kurus Latvijas rezidenti glabā tā saucamajos elektroniskajos makos.

Transfertcenu vadlīnijas jaunā redakcijā

Transfertcenu vadlīniju aktuālā redakcija ir ESAO 2017. gada 10. jūlija "Transfertcenu vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām 2017". Šajā ESAO transfertcenu vadlīniju redakcijā ir iekļauti 2016. gadā veiktie labojumi, lai atspoguļotu skaidrojumus un precizējumus, par kuriem vienojās 2015. gada BEPS 8.–10. un 13. aktivitātē. 

ESAO transfertcenu vadlīnijas to sākotnējā redakcijā apstiprināja 1995. gadā. 2021. gada sākumā ir gaidāms jauns transfertcenu vadlīniju izdevums, kam varētu būt gan tehniskas konsolidācijas raksturs saistībā ar finanšu darījumu pārskatu aspektiem.

Starptautiskā uzņēmumu grupas ziņojuma par katru valsti (Country–by–Country Reporting) būtiskākās aktualitātes

ESAO un G20 projekta BEPS 13. aktivitātes (Action 13 Country–by–Country Reporting) ietvaros tika noteikta trīspakāpju standartizēta pieeja transfertcenu dokumentācijai, tostarp ziņojumu iesniegšana par katru valsti atsevišķi (turpmāk — CbC ziņojums)21, kurā sniegta informācija par starptautiskas uzņēmumu grupas ieņēmumiem, peļņu pirms nodokļu nomaksas, uzkrātajiem nodokļiem un cita informācija, kas attiecas uz augsta līmeņa riska novērtējumu, par katru nodokļu jurisdikciju, kurā šādai uzņēmumu grupai ir piederoša juridiska vienība. Ziņošana par katru valsti atsevišķi (CbC ziņošana) ir viens no četriem BEPS obligātajiem standartiem, kurus apņemas īstenot visi ESAO/G20 Iekļaujošā regulējuma dalībnieki,22 savukārt visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pienākums ieviest CbC ziņošanu, arī pamatojoties uz DAC423 direktīvu.

BEPS 13. aktivitātes ziņojumā bija iekļauta arī prasība, ka līdz 2020. gada beigām jāpabeidz CbC ziņošanas minimālā standarta pārskatīšana. Šai kontekstā notikušas publiskas konsultācijas par iespējamajām izmaiņām nākotnē. ESAO publicēja apjomīgu dokumentu materiālu (saņemtie komentāri no ieinteresētajām personām un publisko konsultāciju sanāksmes video ieraksts)24, taču informācija par to, vai ESAO līmenī valstis jau ir pieņēmušas kādus lēmumus par CbC ziņošanas pārskatīšanu, vēl nav pieejama. No publicētajiem materiāliem gan var secināt, ka tiks izvērtēta iespēja gan veikt dažādas izmaiņas CbC ziņojumā norādāmajā informācijā, gan iespēja samazināt robežvērtību starptautiskas uzņēmumu grupas konsolidētajam apgrozījumam (šobrīd 750 miljoni eiro), kuru nepārsniedzot starptautiskai uzņēmumu grupai neiestājas pienākums iesniegt CbC ziņojumu.

Turklāt jāņem vērā, ka joprojām Eiropas Savienības institūciju darba kārtībā ir Eiropas Komisijas priekšlikums noteikt starptautisko uzņēmumu grupām pienākumu publicēt CbC ziņojumu25, un šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā izmaiņas CbC ziņojuma regulējumā varētu uzskatīt par būtiskām, jo CbC ziņojumā norādāmā informācija, to padarot pieejamu sabiedrībai, tajā skaitā masu medijiem, varētu daudz vairāk ietekmēt starptautisko uzņēmumu grupas reputāciju, kā arī informācijas publicēšanas gadījumā zustu nepieciešamība Eiropas Savienības dalībvalstīm apmainīties ar informāciju par CbC ziņojumiem.

Kopsavilkums

ESAO Iekļaujošā regulējuma iniciatīva sevī apvieno vairāk nekā 135 dalībvalstis, un tās politiskā ietekme nodokļu piemērošanas jomā ir ievērojama. Šajā publikācijā ir aplūkotas tikai dažas aktuālākās tendences nodokļu jomā, kas varētu viennozīmīgi skart Latviju gan tiešā, gan arī tiesību palīgavotu veidā. Būtiskākās iniciatīvas minētas digitālās ekonomikas, transfertcenu un starptautiskās administratīvās sadarbības jomā, kā arī saistībā ar Covid–19.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada novembra (467.) numurā