Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS) ieviešana būvlaukumos pagaidām devusi tikai pavisam nelielu deklarētā darba laika palielinājumu un nedeklarēto ienākumu samazinājumu, turklāt negodprātīgiem uzņēmējiem ir vienkārši falsificēt datus, tā secināts 15. janvārī valdības sēdē izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas pārbaudēs saistībā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvniecībā konstatēto".

Lai nostiprinātu EDLUS izmantošanas paradumu būvlaukumā nodarbināto personu vidū, kā arī noskaidrotu, cik veiksmīgi norit EDLUS ieviešana, Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2017. gadā un 2018. gada deviņos mēnešos 89 būvlaukumos veica 696 nodokļu kontroles pasākumus 517 nodokļu maksātājiem, t. sk. pārbaudot 48 galvenos būvdarbu veicējus un 469 apakšuzņēmumus, kā arī aptaujājot 2 716 būvdarbos nodarbinātos.

Savukārt Valsts Darba inspekcijas (VDI) amatpersonas tematiskās pārbaudes ietvaros apsekoja 161 būvlaukumu, t. sk. EDLUS bija ieviesta 27 būvlaukumos, bet divos būvlaukumos, kas atbilst EDLUS ieviešanas kritērijiem, tā nav ieviesta.

VDI vairākkārt nācies saskarties ar situācijām, kad darbiniekiem izsniegtas identificēšanas ierīces (elektroniskās kartes vai cits tehnoloģijas risinājums), kuras tiek izgatavotas, pamatojoties uz nepatiesu personu identificējošo informāciju. Krāpšanās risku palielina tas, ka personu dati netiek pārbaudīti pirms nodarbināto personu informācijas reģistrēšanas EDLUS un identificēšanas ierīces izsniegšanas. VDI ir informējusi policiju par konstatēto faktu, ka uzņēmumu nodarbinātās personas izmanto identificēšanas ierīces, kas nesatur patiesu personu identificējošo informāciju, taču policija norādījusi, ka identificēšanas ierīces nav personu apliecinošs dokuments, tādēļ minētais nav uzskatāms par dokumentu viltošanu. Tādējādi EDLUS daļēji palīdz identificēt personas, kas atrodas būvlaukumā, taču tajā pašā laikā, ja uzņēmumiem mērķis ir pārkāpt nodarbinātības prasības, ir samērā vienkārši datus falsificēt.

Lai novērtētu, kā EDLUS ieviešana ir ietekmējusi nostrādātā darba laika deklarēšanu, VID 324 apakšuzņēmējiem, kuriem no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 31. jūlijam tika veiktas VID pārbaudes sakarā ar EDLUS izmantošanu un kuri ir iesnieguši darba devēju ziņojumus, ir veicis informācijas analīzi par uzvedību līdz EDLUS ieviešanai un pēc EDLUS ieviešanas.

Analīzes ietvaros ir vērtēts, vai minētajiem komersantiem, kas veic būvdarbus objektos, kuros bija ieviests EDLUS, ir vērojams:

• deklarēto darba stundu palielinājums;
• nedeklarēto darba ienākumu samazinājums.

Uzsākot EDLUS ietekmes izpēti, ir novērtēta nedeklarētā darba algas daļa, kas rodas, nepilnīgi deklarējot darba stundas. Analizētajiem uzņēmumiem šī ienākumu plaisa, kas saistīta ar darba stundu nepilnīgu uzskaiti atkarībā no mēneša svārstās diapazonā no 6 % līdz 7 %, kas analizējamā periodā bija par aptuveni 1 % zemāk nekā vidēji visā būvniecības nozarē. Tādējādi ir secināms, ka komersantiem, kuri būvē lielus objektus, ir nedaudz zemāks nepilnīgās darba laika uzskaites risks nekā pārējiem nozares komersantiem.

VID veiktais nodokļu plaisas aprēķins – ar mikrometodes palīdzību tiek novērtēta katras darba vietas atbilstība vidējam darba stundu skaitam, kas pastāv analizētajā profesijā. Ja veidojas neatbilstība nozares vidējam lielumam, darba vietai tiek identificēta nodokļu plaisa.

Ņemot vērā, ka darba laika pieaugums, kam par iemeslu varētu būt EDLUS, analizētajiem komersantiem nav liels, EDLUS iespējamā ietekme uz nedeklarēto darba ienākumu arī ir relatīvi neliela.

Minētās analīzes rezultātā ir secināms, ka nedaudz mazāk nekā pusei no analizētajiem komersantiem ir novērots pozitīvs efekts no EDLUS ieviešanas un EDLUS ir nedaudz sekmējusi deklarētā darba laika palielinājumu, tomēr vidējais darba laika palielinājums nav liels – ap 1,3 %.