Valdība 17. jūlija sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem likumprojektā "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā"". Pētot situāciju pensiju fondu tirgū, Ekonomikas ministrija nolēmusi rosināt vairākas izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Ekonomikas ministrija secinājusi, ka, ņemot vērā ar grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā, kas izdarīti 2017.gada 22.novembrī, noteikto komisiju samazinājumu, pastāv liela varbūtība, ka pensiju fondu pārvaldītāji var pieņemt lēmumu par labu nedaudz mazāk ienesīgām ilgtermiņā, taču īstermiņā lētākām globālajām investīcijām, gūstot tūlītēju izmaksu efektu, taču ciešot ilgtermiņa pensiju plāna ienesīgumam.

Ņemot vērā analītisko izmaksu līmeņu atšķirības ieguldījumiem Latvijas ekonomikā un ārpus tās, Ekonomikas ministrija uzskata par nepieciešamu izmantot maksimālo komisiju griestus kā instrumentu, lai stimulētu pensiju fondu investīcijas Latvijā. Attiecīgi rosināts veikt grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā 11.panta 5.¹ daļas 1.punktā, paredzot, ka :

maksājuma pastāvīgā daļa, kas ietver maksājumus līdzekļu pārvaldītājam, līdzekļu turētājam, kā arī maksājumus trešajām personām, kurus veic no ieguldījumu plāna līdzekļiem, izņemot izdevumus, kas radušies, veicot darījumus ar ieguldījumu plāna aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu, un kas ir noteikta atkarībā no pārvaldītāja pārvaldīšanā esošo ieguldījumu plānu kopējiem aktīviem:

30. a) līdz 0,6 procentiem gadā - kopējai aktīvu daļai, kas nepārsniedz 300 miljonus euro, aprēķinot to iepriekšējā gada 30.novembrī, un līdz 0,7 procentiem gadā, ja pārvaldītājs pēdējo četru gadu laikā ir noslēdzis jaunas vienošanās par ieguldījumu plānu aktīvu ieguldīšanu alternatīvo ieguldījumu fondā, kura ieguldījumu politika cita starpā paredz veikt ieguldījumus arī riska kapitāla tirgū Latvijā, vai arī kurš pēdējo četru gadu laikā ir veicis tiešos ieguldījumus riska kapitāla tirgū Latvijā;
31. b) līdz 0,4 procentiem gadā – kopējai aktīvu daļai, kas pārsniedz 300 miljonus euro, aprēķinot to iepriekšējā gada 30.novembrī, un līdz 0,45 procentiem gadā, ja pārvaldītājs pēdējo četru gadu laikā ir noslēdzis jaunas vienošanās par ieguldījumu plānu aktīvu ieguldīšanu alternatīvo ieguldījumu fondā, kura ieguldījumu politika cita starpā paredz veikt ieguldījumus arī riska kapitāla tirgū Latvijā, vai arī kurš pēdējo četru gadu laikā ir veicis tiešos ieguldījumus riska kapitāla tirgū Latvijā.”

Izstrādājot likumprojektu un detalizētas tiesību normas, tiks noteikta precīza prasība par minimālo investīciju apjomu (alternatīvo investīciju fondos un/vai tiešajām investīcijām riska kapitālā Latvijā) procentos no kopējās ieguldījumu plāna aktīvu vērtības, kā arī nosacījumi attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu politiku, kuriem izpildoties, pārvaldniekam būs tiesības saņemt paaugstinātu maksājuma pastāvīgo daļu.

 Papildus, ņemot vērā augstāk minēto argumentāciju, ministrija aicina izteikt Valsts fondēto pensiju likumā 20.pantu šādā redakcijā:

“20. Grozījumi šā likuma 11. panta 5.¹ daļas 1. punktā par maksājuma pastāvīgās daļas aprēķināšanu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam stājas spēkā 2019. gada 1.janvārī."

Palielinot ieguldīšanas apjomus riska kapitālā ilgtermiņā, iegūtu arī pensiju plānu dalībnieki, jo palielinātos kopējais ieguldījumu apjoms uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu, kas attiecīgi nozīmētu arī lielāku iespējamo peļņu. Tai pat laikā kopējais pensiju ieguldījumu portfelis nekļūtu riskantāks, jo lielāks ieguldīšanas limits ļautu palielināt ieguldījumu diversifikāciju, ieguldot lielākā skaitā riska kapitāla fondu. Savukārt, vairāk līdzekļu ieguldīšana riska kapitālā samazinātu ieguldījumu apjomus akcijās vai tām riska ziņā pielīdzināmos vērtspapīros, kuru kopējais riska līmenis ir vien nedaudz zemāks par labi diversificētu un pārdomāti veidotu riska kapitāla fondu ieguldījumu portfeli, kas sevī iekļautu gan dažādus pārvaldniekus, gan arī fondus ar dažādiem darbības uzsākšanas termiņiem un ieguldīšanas stratēģijām.

Ņemot vērā minēto, un, lai neierobežotu fondēto pensiju fondu līdzekļu piesaistes iespējas un attiecīgi jaunu riska kapitāla fondu ieviešanu Latvijā 2018.gadā, kas ir jo īpaši būtiski riska kapitāla industrijas attīstībai un finansējuma pieejamībai Latvijas uzņēmumu izaugsmei un konkurētspējai, Ekonomikas ministrija rosina izteikt Valsts fondēto pensiju likumā 12.panta otrās daļas 7.¹ punktu šādā redakcijā:

“7¹) ieguldījumi vienā alternatīvo ieguldījumu fondā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem un 30 procentus no šā alternatīvo ieguldījumu fonda neto aktīviem. Visu ieguldījumu kopsumma alternatīvo ieguldījumu fondos nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu plāna aktīviem. Visu ieguldījumu kopsummu alternatīvo ieguldījumu fondos drīkst palielināt līdz 20 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, ņemot vērā visas turpmāk minētās prasības:

a) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ievēro diversifikācijas principu, nodrošinot, ka ieguldījumi tiek veikti dažādos alternatīvo ieguldījumu fondu veidos, kuri norādīti kā dominējošie alternatīvo ieguldījumu fondu veidi Eiropas Komisijas 2012.gada 19. decembra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 231/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/61/ES attiecībā uz atbrīvojumiem, vispārējiem darbības nosacījumiem, depozitārijiem, saistību īpatsvaru, pārskatāmību un uzraudzību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 231/2013);

b) fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs ieguldījumu plāna prospektā norāda maksimālo ieguldījuma apmēru katrā no alternatīvo ieguldījumu fondu veidiem, kuri norādīti kā dominējošie alternatīvo ieguldījumu fondu veidi Regulā Nr. 231/2013.”