Trešdien, 1. februārī, notiks šā gada pirmā Ekonomikas ministrijas (EM) Tautsaimniecības padomes (TSP) vadības komitejas sēde, kuras laikā ar sociālajiem un sadarbības partneriem plānots vienoties par uzņēmējdarbības politikas prioritātēm 2017. gadā. Tāpat tiks ievēlēts padomes priekšsēdētājs šim gadam. Rotācijas kārtībā šogad tas būs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvis.

Par uzņēmējdarbības prioritātēm šim gadam ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un EM valsts sekretārs Juris Stinka vienosies ar sociālo partneru - Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS), un sadarbības partneru - LTRK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājiem. 

Pērn TSP prezidēja LDDK. Vērtējot paveikto, LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone pauž, ka augstu vērtē sadarbību ar EM, kas pērn padomes ietvaros kļuvusi ciešāka, un ļauj cerēt, ka būs produktīva arī daudz plašākā mērogā. “Viens no nozīmīgākajiem pērn paveiktajiem darbiem ir Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna izstrāde. Darba devējiem ir gandarījums, ka ministra izvirzītās prioritātes - tiesiskuma stiprināšana, uz klientu orientētas valsts pārvaldes attīstība, valsts pakalpojumu digitalizācija, uzņēmējdarbības vides atvērtība un nodokļu sistēmas konkurētspējas celšana, sakrīt ar uzņēmēju redzējumu,” saka L. Meņģelsone. Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns, iekļaujot šīs prioritātes, ir apstiprināts Ministru kabineta komitejā. Plāns paredz plašu valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju līdzdalību, un efektīva tā īstenošana ievērojami veicinās ekonomikas attīstību.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens norāda, ka virzība uz modernu inovatīvas ekonomikas modeli iespējama tikai koordinētā uzņēmēju un valsts sadarbībā. “Esmu gandarīts, ka produktīvā sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām un Tautsaimniecības padomi varam īstenot iniciatīvas Latvijas tautsaimniecības attīstībai ceļā uz izcilu uzņēmējdarbības vidi. Pagājušajā gadā ministrijas virzītie mehānismi – uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas plāns, Jaunuzņēmumu atbalsta likums, OIK reforma – ar TSP atbalstu ir priekšnoteikumi inovatīvas ekonomikas veidošanai un mērķtiecīgam atbalstam uzņēmējiem, to konkurētspējai un darbavietu nodrošināšanai Latvijā,” tā A. Ašeradens.   

Līdztekus kā nozīmīgākos projektus pērn TSP ietvaros L. Meņģelsone min arī uzņēmēju organizāciju sagatavoto un Ministru prezidentam iesniegto nodokļu politikas piedāvājumu un atbalstu EM piedāvātajai obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reformai. Nodokļu politikas piedāvājumā iestrādāti skaidri motivējošie faktori ekonomikas attīstībai, uz kuru bāzes var risināt arī citus prioritāros jautājumus, piemēram, veselības sistēmas reformas. Savukārt OIK reforma, uzņēmēju ieskatā, nepieciešama, lai paaugstinātu Latvijas rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju un dotu signālu arī ārvalstīs par uzņēmumu attīstības iespējām Latvijā, akcentējot, ka elektroenerģijas izmaksas ir būtisks faktors, kuru rūpīgi analizē potenciālie ārvalstu investori pirms pieņem lēmumu par investīciju veikšanu Latvijā.

Runājot par šā gada TSP prioritātēm, L. Meņģelsone uzsver, ka būtiski turpināt darbu pie darba tirgus-apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešanas. “Pērn TSP sagatavoja ieteikumus jauna izglītības piedāvājuma veidošanai, kas atbilstu darba tirgus vajadzībām. Uzņēmēji atbalstīja reformas izglītības sistēmā, ieviešot obligāto, centralizēto eksāmenu eksaktajās un dabas zinībās pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Šogad darbs jāturpina, ieviešot darba tirgus-apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, lai kāpinātu zināšanas un ieguldītu starptautiski konkurētspējīga cilvēkkapitāla apmācībā, bez kura ekonomiskā izaugsme nav iespējama,” tā L. Meņģelsone.