SSE Riga veiktajam ikgadējam pētījumam "Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs" veltītajā konferencē prezentētie dati par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs, atklāj, ka ēnu ekonomikas īpatsvars 2019. gadā Latvijā ir bijis 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,3% mazāk nekā 2018. gadā. Ēnu ekonomikas lielums 2019. gadā ir mazinājies arī kaimiņvalstīs - Lietuvā tas ir 18,2% (samazinājums par 0.5%), bet Igaunijā - 14.3 % (samazinājums par 2,4%)  no IKP.

Indeksa autors, SSE Riga profesors Dr. Arnis Sauka atzīst, ka diemžēl varam secināt, ka iepriekšējos 3-4 gados Latvijas ekonomikai pieaugot, ēnu ekonomikas apjomu kopumā samazināt nav izdevies. COVID-19 izraisītā ekonomikas lejupslīde, visticamāk, veicinās ēnu ekonomikas palielinājumu gan 2020., gan 2021. gadā.

Nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2019. gadā Latvijā joprojām ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 44,1% no kopējās ēnu ekonomikas.

Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpa no valsts 2019. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi, 11,5% un 14,1%), bet izteikti lielāka tā ir Latvijā (22,3%). Aplokšņu algas Lietuvā un Igaunijā 2019. gadā, salīdzinoši ar2018. gadu, samazinājās (Igaunijā par 5,2%, Lietuvā par 1,4%), bet Latvijā vērojams aplokšņu algas pieaugums (par 0,8%).

“Atbilstoši pētījuma rezultātiem, palielinās plaisa starp aplokšņu algu līmeni Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Ņemot vērā tuvākajos gados sagaidāmo ekonomikas lejupslīdi, steidzami ir nepieciešama rīcība, lai ar šo problēmu Latvijā tiktu galā,” uzsver A. Sauka.

Pozitīva tendence Latvijā vērojama ienākumu (peļņas) neuzrādīšanas jomā. Proti, Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2019. gadā samazinājās par 1,3%, sasniedzot 16,6%. Savukārt, Lietuvā un Igaunijā ienākumu neuzrādīšanas apjoms 2019. gadā sasniedza 10,6% (pieaugums par 0,7%) bet Lietuvā - 14,4% (pieaugums par 0,6%).

Darbinieku neuzrādīšanas apjoms (vidējais % no darbinieku kopskaita, kas tiek nodarbināti bez līguma) 2019. gadā palielinājās visās trīs Baltijas valstīs, sasniedzot 10,9% līmeni Latvijā (pieaugums par 1,0%), 8,3% Lietuvā (pieaugums par 2,9%) un 5,7% Igaunijā (pieaugums par 0,3%). Šis rādītājs ir ciešā mērā saistīts ar darbaspēka trūkumu Latvijā, skaidroja A.Sauka.

Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir vērojams Rīgas reģionā, Zemgalē un Kurzemē. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē. 

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā vispārējais kukuļdošanas līmenis 2019. gadā sasniedza 8,1% (samazinājums par 0,2% salīdzinājumā ar 2018. gadu), Lietuvā - 8,5% (samazinājums par 1,4%), bet Igaunijā - 3,9% (samazinājums par 1,1%).

Iesaistīšanās ēnu ekonomikas aktivitātēs ietekmē vairāku apstākļu kopums, un no pētījumā apskatītajiem faktoriem, tā visvairāk ir saistīta ar neapmierinātību attiecībā:

• uz biznesa likumdošanas kvalitāti;
• Valsts ieņēmumu dienestu (VID),
• nodokļu politiku
• valsts atbalstu uzņēmējiem.

Visās trīs Baltijas valstīs 2019. gadā apmierinātība ar VID ir nedaudz palielinājusies: skalā no 1-5, kur 5 nozīmē ļoti lielu apmierinātību, Latvijā uzņēmēju apmierinātība ar VID tika vērtēta ar 3,5 (3,39 2018. gadā), savukārt Lietuvā ar 3,7 (3,53 2018. gadā), bet Igaunijā ar 3,8 (3,57 2018. gadā).

Lietuvā un Igaunijā, palielinājusies arī apmierinātība ar valsts nodokļu politiku. Ja 2018. gadā Igaunijā, Lietuvā un Latvijā uzņēmēji apmierinātību ar nodokļu politiku novērtēja atiecīgi ar 2,36, 2,85 un 2,41, tad 2019. gadā vērtējumi bija 3,10, 3,10 un 2,60 (1-5, skalā, kur 5 nozīmē ļoti augstu apmierinātību).

Baltijas valstīs ir nedaudz pieaugusi arī apmierinātība ar biznesa likumdošanas kvalitāti, kas 2019. gadā bija robežās no 3,01-3,35. Savukārt, apmierinātība ar valsts atbalstu uzņēmējiem Baltijas valstīs 2019. gadā bija aptuveni tādā pašā līmenī kā 2018. gadā - robežās no 2,42-2,85.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka kopš pirmās Ēnu ekonomikas konferences Latvijai ir izdevies  samazināt ēnu ekonomiku gandrīz uz pusi. Diemžēl,tajā pat laikā ir jāatzīst, ka “muļļājamies uz vietas”, ko parāda pēdējo septiņu gadu rezultāti. Galvenie iemesli – pēdējos gados galvenais akcents šajā politikā ir bijis uz ēnu ekonomikas apkarošanu kā tādu, nerisinot cēloņus.”

COVID-19 izraisītā krīze uzrādījusi vājās vietas

Vienlaikus COVID-19 izraisītā krīze ir izgaismojusi vairākas esošās nodokļu sistēmas nepilnības, tai skaitā sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem, kuru risināšanai nepieciešami nekavējoši lēmumi, uzsver Finanšu ministrija (FM). Finanšu ministrs Jānis Reirs norādījis, ka viens no galvenajiem COVID-19 krīzes laikā identificētajiem jautājumiem, ir nepietiekams valsts sociālais nodrošinājums lielai sabiedrības daļai, kas neļauj saņemt adekvātu sociālo atbalstu nepieciešamības gadījumā.

FM vērtējumā pētījuma dati apliecina, ka ēnu ekonomikas samazināšanās ir gausa un joprojām nodara zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai un valsts budžetam neiekasētu nodokļu veidā.

Tā kā 2020. gadā noslēdzas Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020. gadam darbības periods, ir jāpieņem lēmums par tā darbības turpinājumu. Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nākamā perioda nodokļu politikas pamatnostādņu mērķis.

2020. gadā katrā ministrijā ir noteiktas augsta līmeņa amatpersonas, kas ir atbildīgas par ēnu ekonomikas ierobežošanas koordināciju, sagaidot, ka nozares ministrijā strādājošie eksperti sadarbībā ar nozares ekspertiem vislabāk spēs apzināt ēnu ekonomikas izpausmes faktorus un ieteikt risinājumus šo faktoru mazināšanai. Pašlaik FM ir saņēmusi ierosinājumus veicamiem pasākumiem tikai no trīs nozaru ministrijām. Strādājot pie ēnu ekonomikas mazināšanas plāna jaunam periodam, FM aktivizēs starpministriju sadarbību ēnu ekonomiku veicinošo faktoru identificēšanā.

Vienlaikus jāmin, ka 2020. gadā FM sāka darbu pie valsts pētījumu programmas “Ēnu ekonomikas mazināšana ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanai” īstenošanas. Ministrs uzskata, ka zinātnisko pētījumu rezultātā sniegtie priekšlikumi un to realizācija sekmēs ne tikai ēnu ekonomikas samazināšanos, bet arī straujāku ekonomikas atveseļošanos pēckrīzes periodā.

SSE Riga pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs” tiek noteikts reizi gadā, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Pētījuma autori ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors, profesors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš. Lai aprēķinātu ēnu ekonomikas lielumu procentos no IKP, indeksā ir iekļauti aprēķini par neuzrādītajiem uzņēmējdarbības ienākumiem, nereģistrētajiem vai slēptajiem darbiniekiem, kā arī neuzrādītajām „aplokšņu” algām.