ES fondu naudas izlietojumā izkrāptās summas apjoms pērn trīskāršojies
Pēc Finanšu ministrijas informācijas
Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2021. gadā. Ziņojumā sniegta informācija par 2021. gadā konstatētajām neatbilstībām un dati par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem ES fondos. 2021. gadā 2014.–2020. plānošanas periodā ES fondu izlietojumā konstatētas 1652 neatbilstības par kopējo summu 33 500 236,08 EUR, līdz ar to, salīdzinot ar kopējiem attiecināmiem izdevumiem, kopējais 2021. gadā konstatēto neatbilstību summas īpatsvars veido 2,6%, kas ir trīskāršojies salīdzinājumā ar 2020. gadu (2020. gadā – 0,68%; 2019. gadā – 1,33%). 2021. gada kāpums: 2014.-2020. plānošanas perioda…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Finanšu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu par veiktajiem krāpšanas apkarošanas un Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības pasākumiem 2021. gadā. Ziņojumā sniegta informācija par 2021. gadā konstatētajām neatbilstībām un dati par saņemtajiem iesniegumiem saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem ES fondos.
2021. gadā 2014.–2020. plānošanas periodā ES fondu izlietojumā konstatētas 1652 neatbilstības par kopējo summu 33 500 236,08 EUR, līdz ar to, salīdzinot ar kopējiem attiecināmiem izdevumiem, kopējais 2021. gadā konstatēto neatbilstību summas īpatsvars veido 2,6%, kas ir trīskāršojies salīdzinājumā ar 2020. gadu (2020. gadā – 0,68%; 2019. gadā – 1,33%).
2021. gada kāpums: 2014.-2020. plānošanas perioda ietvaros 2021. gadā ir bijis vislielākais neatbilstību apjoma kāpums ERAF1 projektos saistībā ar Konkurences padomeskonstatējumiem “būvniecības karteļa lietā”, dēļ kā ERAF neatbilstību summas īpatsvars ir būtiski palielinājās no 0,01% uz 5,5%.
Izvērtējot neatbilstības sadalījumā pa ES fondu veidiem, konstatējams, ka 2021. gadā visvairāk neatbilstību, salīdzinot pret kopējo neatbilstību skaitu, tika atklātas ELGF2 (46,92%) ietvaros, kam seko neatbilstības ELFLA3 (28,68%) un ERAF (13,61%) ietvaros.
Savukārt, vislielākais neatbilstību apjoms, salīdzinot pret kopējo neatbilstību summu, 2021. gadā tika konstatēts ERAF (83,40%) ietvaros, kam seko neatbilstības KF4 (6,61%) un ELFLA (5,40%). ELFLA un ELGF izteikti lielākais neatbilstību skaits ir skaidrojams ar šo fondu specifiku, proti, lielākā daļa no neatbilstībām ir atklātas platību maksājumu atbalsta pasākumu ietvaros, kā arī jāņem vērā tas, ka šajos fondos ir ļoti liels iesniegto pieteikumu/projekta iesniegumu un atbalsta saņēmēju skaits, taču summas ir salīdzinoši nelielas. Tāpēc, salīdzinot neatbilstību konstatēšanas tendences gadu griezumā, redzams, ka lauksaimniecības fondos (ELFLA un ELGF) tās ir pastāvīgas un vidējais vienas neatbilstības apjoms ir ļoti zems.
Savukārt, ERAF un KF lielais neatbilstību summas apjoms skaidrojams ar to, ka šo fondu ietvaros tiek realizēti finansiālā ziņā apjomīgāki projekti, kamēr projektu skaits ir salīdzinoši neliels, līdz ar to arī atklātās neatbilstības skaita ziņā nav daudz, taču ar lielu finansiālo ietekmi.
Iepriekšējo gadu apjomīgāko neatbilstību veidu “Aizdomas par krāpšanu” 2021. gadā nomaina jauns veids - “Iepirkumu normu pārkāpumi”, kas atbilst 70% no visām 2021. gadā konstatētajām neatbilstībām. 2021.gadā neatbilstību veids “Iepirkumu normu pārkāpumi” ietver arī tādas neatbilstības, kas tiek klasificētas kā aizliegtas vienošanās un izriet no noslēgto iepirkumu līgumu pārkāpumiem. Kā nākamā lielākā neatbilstību kategorija 2021.gadā ir “Krāpšana un aizdomas par krāpšanu vai organizēto noziedzību”, sastādot 16% no visām neatbilstībām 5 467 002,17 EUR apmērā.
Neatbilstību sadalījums pēc to veida 2014.-2020. plānošanas periodā (top 5 neatbilstību veidi ar lielāko finanšu ietekmi)
2021. gada laikā izmeklēšanas iestādes ir saņēmušas 11 iesniegumus par krāpnieciskām un
koruptīvām darbībām ES fondos. 2021. gadā ES fondu administrējošās iestādes pieņēma 14 krāpšanās/aizdomu par krāpšanos neatbilstību lēmumus, ar kopējo potenciālo ietekmi
(ņemot vērā noslēgto līgumu summas, kas vēl nav izmaksātas) uz ES fondu un nacionālo budžetu 7 098 733,68 EUR apmērā, kas nozīmē, ka ES fondus uzraugošās iestādes spēja novērst 51% (jeb 3 626 172,94 EUR) no aizdomīgiem darījumiem.
1 Eiropas Reģionālās attīstības fonds
2 Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds
3 Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
4 Kohēzijas fonds
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.