Eiropas Parlamenta atbildīgā komiteja saņēmusi zaļo gaismu sarunām ar dalībvalstīm par grozītajiem noteikumiem darbinieku norīkošanai darbā uz ārzemēm.

Plenārsēdē nav saņemti iebildumi pret Nodarbinātības komitejas lēmumu uzsākt sarunas ar Padomi. Tas nozīmē, ka komiteja var uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem, kuri savu pozīciju sarunām apstiprināja pirmdien.

Galvenie jautājumi

Noteikumu reformas mērķis ir nodrošināt labāku norīkoto darbinieku aizsardzību un godīgu konkurenci uzņēmumiem. Būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar 1996.gadā pieņemtu direktīvu, skar norīkoto darbinieku atalgojumu, norīkojuma ilgumu, kolektīvās vienošanās un pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus.

EP ziņotājas Elisabeth Morin-Chartier (EPP, Francija) un Agnes Jongerius (S&D, Nīderlande): “Tagad, kad ES Padome ir gatava sēsties pie sarunu galda ar Eiropas Parlamentu, mēs vēlamies vienoties par direktīvu, kas atbilst mūsdienu prasībām. Attīstības virziens ir pareizs, taču būtiskas ir detaļas. Mēs pievērsīsim īpašu uzmanību ceļu transporta nozarei, lai nodrošinātu līdzsvaru starp pakalpojumu sniegšanas brīvību un labāku darba ņēmēju aizsardzību.”

Nākamie soļi

Eiropas Parlaments un ES Padome sarunas varētu uzsākt novembrī, izvirzot mērķi panākt vienošanos pirmajā lasījumā.

Fakti

• Norīkots darbinieks ir darba ņēmējs, kuru darba devējs pagaidu kārtā nosūtījis veikt darba pienākumus citā ES dalībvalstī. 2015. gadā visā ES bija 2,05 miljoni norīkotu darbinieku.

• Visvairāk darbinieku norīkoti no Polijas, Vācijas un Francijas, bet visvairāk darbinieku uzņem Vācija, Francija un Beļģija.

• Darbinieki īpaši bieži tiek norīkoti tādās nozarēs kā būvniecība, ražošana, izglītība un veselības aprūpe.