Piektdien, 9. martā, Briselē notika ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā ES dalībvalstu tieslietu ministri atbalstīja direktīvu par krāpšanas apkarošanu bezskaidras naudas norēķinos.

Padome atbalstījusi vispārējo pieeju jaunai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par krāpšanas un viltošanas apkarošanu attiecībā uz bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, lai varētu uzsākt trīspusējās sarunas starp ES Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju. Direktīvas mērķis ir uzlabot cīņu pret dažādiem krāpšanas veidiem ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, piemēram, virtuālās valūtas un mobilos maksājumus.

Pateicoties jaunam uzlabotam tiesiskajam regulējumam, varēs novērst šķēršļus, kas kavē izmeklēšanu un kriminālvajāšanas uzsākšanu par krāpšanos ar bezskaidras naudas maksājumu līdzekļiem, tostarp tas ietver minimālos sankciju apmērus, jurisdikcijas normu piemērošanu pārrobežu krāpšanas gadījumos, starptautiskās sadarbības uzlabošanu krimināltiesiskajā jomā.

Direktīvas pieņemšana ir viens no ES pasākumiem cīņā pret kiberdrošības apdraudējumiem.

Sanāksmē ministri tika iepazīstināti ar Eiropas Komisijas sagatavoto informāciju par 2017. gada oktobrī pieņemtās Eiropas Prokuratūras regulas īstenošanu: Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidi un tās sadarbību ar citām ES aģentūrām un dienestiem, tostarp, ES aģentūru krimināltiesiskajai sadarbībai (Eurojust), Eiropas policijas biroju (Europol) un Eiropas Pretkorupcijas biroju (OLAF). Atbilstoši regulai trīs gadu laikā tiks izraudzīts ES ģenerālprokurors un prokurori, kā arī ES deleģētie prokurori, kuri darbosies dalībvalstīs un turpinās savu darbību kā valsts prokurori. Eiropas Prokuratūra būs atbildīga par izmeklēšanu, kriminālvajāšanu un apsūdzību celšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas apdraud ES finanšu intereses. Līdz šim ciešākā sadarbībā ar mērķi izveidot Eiropas Prokuratūru ir iesaistījušās 20 ES dalībvalstis.