0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIESG ziņošana Eiropā: svarīga personalizēta pieeja

ESG ziņošana Eiropā: svarīga personalizēta pieeja

Raivis Jānis Jaunkalns, BDO Latvia Revīzijas nodaļas vadītājs, zvērināts revidents

  Korporatīvās atbildības un vides ziņošana drīzumā piedzīvos izšķirošu brīdi, jo Eiropas Komisija gatavojās ieviest uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības (angliski – Environment, Social and Governance, ESG) prakses normatīvo regulējumu ziņošanas paraugu, kas ietekmēs un pārveidos korporatīvo un finanšu sektoru. Uzņēmumiem būs jāņem vērā ne tikai ilgtspējība, bet arī jāatklāj savas vides un sociālās saistības, izmantojot obligātus ilgtspējības pārskatus. Šajā rakstā uzsvērta jaunās regulas nozīme un aprakstīts, kā uzņēmumi var ātri pielāgoties šai ilgtspējības revolūcijai.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
 
ESG ziņošana Eiropā: svarīga personalizēta pieeja
Ilustrācija: © nnattalli – stock.adobe.com
Raivis Jānis Jaunkalns, BDO Latvia Revīzijas nodaļas vadītājs, zvērināts revidents
Raivis Jānis Jaunkalns,
BDO Latvia
Revīzijas nodaļas vadītājs, zvērināts revidents
Foto no BDO Latvia arhīva

Korporatīvās atbildības un vides ziņošana drīzumā piedzīvos izšķirošu brīdi, jo Eiropas Komisija gatavojās ieviest uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības (angliski – Environment, Social and Governance, ESG) prakses normatīvo regulējumu ziņošanas paraugu, kas ietekmēs un pārveidos korporatīvo un finanšu sektoru. Uzņēmumiem būs jāņem vērā ne tikai ilgtspējība, bet arī jāatklāj savas vides un sociālās saistības, izmantojot obligātus ilgtspējības pārskatus.

Šajā rakstā uzsvērta jaunās regulas nozīme un aprakstīts, kā uzņēmumi var ātri pielāgoties šai ilgtspējības revolūcijai.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu

Ilgtspējības ziņošanā gaidāmās pārmaiņās būtiski ietekmēs organizācijas un to ieinteresētās personas, tostarp investorus. Šīs pārveides pamatā ir pāreja no Nefinanšu pārskatu direktīvas1 (NPD) uz jaunu, visaptverošu sistēmu. NPD ir bijis ilgtspējas pārskatu noteikumu stūrakmens Eiropas Savienībā (ES), uzliekot pienākumu aptuveni 11 700 uzņēmumiem izstrādāt nefinanšu pārskatus. Sagaidāmās regulējošās pārmaiņas paplašinās savu darbības jomu un ietekmēs nu jau aptuveni 50 000 uzņēmumu. Saskaņā ar šo jauno normatīvo regulējumu uzņēmumiem ir pienākums sniegt būtisku informāciju, kas ļauj ieinteresētajām personām novērtēt uzņēmējdarbības modeļu tiešo un netiešo ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību un ekoloģisko pāreju, tādējādi uzlabojot pārredzamību un korporatīvo atbildību.

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES

2022. gada 28. novembrī tika sasniegts nozīmīgs pavērsiens ESG ziņošanas noteikumu pilnveidošanā, jo Eiropas Savienības Padomē beidzot apstiprināja ziņošanas jauno ietvaru – Korporatīvās ilgtspējas pārskatu direktīvu2 (KIPD). Jaunie KIPD noteikumi varētu būt izaicinoši uzņēmumiem, kuri iepriekš ar nefinanšu ziņojumiem nebija saskārušies. Saskaņā ar šo direktīvu uzņēmumiem tagad ir pienākums paplašināt pārskatu sniegšanas jomu un atklāt informāciju un rādītājus saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņošanas standartiem (EIZS). Šiem standartiem ir milzīga nozīme, jo tie ievieš detalizētas informācijas atklāšanas prasības un iezīmē aptuveni 1200 punktus un jautājumus, uz kuriem uzņēmumiem ir jāsniedz atbilde. Turklāt KIPD uzliek pienākumu uzņēmumiem publicēt informāciju par ilgtspējības politikām un veikt dubultu būtiskuma novērtējumu, kas ietver ievērojamas pūles, lai pielāgotu iekšējos procesus, nosakot to ietekmi, riskus un iespējas. 

KIPD piemērošana ir plānota posmos, sākot ar pirmajiem ziņojumiem 2025. gadā. Lielajiem uzņēmumiem, uz kuriem jau šobrīd attiecas prasība iesniegt nefinanšu ziņojumus, 2025. gadā būs jāiesniedz ilgtspējas pārskats par 2024. gadu. 2026. gadā šāds pārskats būs jāiesniedz lielajiem uzņēmumiem, uz kuriem šobrīd prasības neattiecas. 2027. gadā ziņojumu būs jāiesniedz biržā kotētiem maziem un vidējiem uzņēmumiem, mazām kredīt­iestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, bet sākot ar 2028. gadu mērījumi būs jāuzskaita arī trešo valstu uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums ES ir virs 150 miljoniem un ja tiem ir meitasuzņēmums vai filiāle, kas atrodas ES un tas pārsniedz noteiktas robežvērtības. Šis uzņēmumiem rada neatliekamu vajadzību pielāgoties, ņemot vērā KIPD prasību sarežģītību un vispusīgumu.

3 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088. 

Cieši saistītu iniciatīvu pārstāv Eiropas taksonomijas regula3, kas nodrošina visaptverošu sistēmu videi ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasificēšanai. Taksonomija sniedz ieguldījumu plašākā ilgtspējības programmā, kuras mērķis ir novirzīt investīcijas uz darbībām, kurām ir pozitīva ietekme uz vidi, pastiprinot vajadzību uzņēmumiem pielāgoties šiem kritērijiem.

Lai izpildītu KIPD prasības, organizācijām tiks lūgts ziņot par ilgtspējības informāciju, kas atbilst EIZS standartiem, un publicēt to savā vadības ziņojumā. KIPD galvenais mērķis ir paaugstināt ilgtspējības informāciju līdz tādam pašam svarīguma līmenim kā finanšu informāciju. Šajā nolūkā ilgtspējības informācija tiks pakļauta pārbaudei, kuru veiks kvalificēti un neatkarīgi revīzijas uzņēmumi saskaņā ar jaunizdotu Starptautiskais ilgtspējas nodrošināšanas standarts (angliski – International Standard on Sustainability Assurance jeb ISSA) 5000, kuru izdevusi Starptautisko revīzijas un apliecinājuma standartu padome (angliski – International Auditing and Assurance Standards Board jeb IAASB).

Ņemot vērā jauno ziņošanas prasību darbības jomu, uzņēmumiem nekavējoties jāvirzās uz priekšu, nosakot ceļu, kas tiem ļaus izpildīt saistības direktīvā noteiktajos termiņos. Šajā kontekstā BDO ir pielāgojis savu pieeju, lai palīdzētu uzņēmumiem sasniegt atbilstību. Itālijas tirgus īpatnības, piemēram, ir mudinājušas pieņemt elastīgu stratēģiju, lai atbalstītu atbilstību KIPD prasībām, ņemot vērā uzņēmuma lielumu, mērķus un īpašās vajadzības. Piemēram, lielām korporācijām, kas jau ir pieņēmušas nefinanšu pārskatu sniegšanas vadlīnijas, ir paaugstināta izpratne par ilgtspējību un tās ietekmi. No otras puses, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) sāk ar mazāk sagatavotu pamatu un saskaras ar atšķirīgiem izaicinājumiem. BDO pieeja ir pielāgota šīm atšķirīgajām vajadzībām, apzinoties, ka ceļš uz atbilstību ietver virkni soļu, kuri atkarībā no uzņēmuma lieluma, var atšķirties. 

Šīs pieejas pirmais solis ir KIPD nepilnību analīzes veikšana, kas ietver visaptverošu uzņēmuma pašreizējo darbību un esošās ilgtspējas ziņošanas prakses novērtējumu, salīdzinot ar jaunajām KIPD un ESRS saistībām. Šī analīze kalpo kā diagnostikas instruments, identificējot konkrētas ilgtspējības problēmas un iespējas. Novērtējums galvenokārt attiecas uz trim būtiskām jomām: stratēģiju, pārskatu sniegšanu un procesiem, un tā galvenais mērķis ir sniegt skaidru izpratni par uzņēmuma stāvokli attiecībā uz normatīvajām prasībām. 

Pēc atbilstības nepilnību izpratnes otrais solis ir nodrošināt strukturētu plānu, kas uzņēmumiem jāievēro, definējot KIPD ceļvedi. Šajā fāzē galvenais uzdevums ir detalizēta rīcības plāna izstrāde, lai izklāstītu vajadzības, pienākumus un termiņus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību un sasniegtu uzņēmuma mērķus pozicionēšanas ziņā. 

Šī ceļojuma pēdējais solis ir ilgtspējības ziņošanas procesa izstrāde. Tas ietver sistemātisku gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu datu vākšanu, kas ir būtiski, lai izveidotu visaptverošu ilgtspējības informāciju, kas ir stabila un ko atbalsta labi strukturēti procesi. BDO palīdz uzņēmumiem saskaņoti un secīgi strukturēt šo ziņošanas procesu, nodrošinot tā atbilstību normatīvajām prasībām un sniedzot ieteikumus, lai nodrošinātu, ka informācija var tikt pārbaudīta. Ir svarīgi atzīmēt, ka lielākajiem uzņēmumiem šis process var būt jau labi izveidots, piedāvājot tiem zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar MVU. Tiem var būt nepieciešams papildu atbalsts, lai izpildītu KIPD standartus, piemēram, palīdzība ESG stratēģijas izstrādē, ar klimatu saistīto risku pārvaldības plāni un palīdzība, nodrošinot apmācību. Galvenais ir pielāgot pieeju katras organizācijas unikālajām vajadzībām un apstākļiem, nodrošinot vienmērīgu un efektīvu pāreju uz izvirzītajiem mērķiem.

Ņemot vērā atšķirīgās pieejas, Itālijas tirgus ir identificējis vairākas problēmas un iespējas, kas saistītas ar KIPD ceļveža izstrādi. Viens no kritiskajiem aspektiem ir mērķu formulēšana, izmantojot uz nākotni vērstu pieeju. Šim nolūkam ir jānosaka ilgtspējības mērķi, kas aptver īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvu, lai uzraudzītu un ziņotu par progresu. Vēl viens svarīgs aspekts, kas ir jāņem vērā, nosakot šos mērķus – tiem ir jābūt saskaņā ar ES Taksonomijas regulu. Lai ievērotu KIPD, uzņēmumiem ir jāizprot savi ieņēmumi un izdevumi (gan ilgtermiņa, gan īstermiņa operacionālie izdevumi), kas saistīti ar taksonomijas darbībām. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka Taksonomijas regula ievieš ar datiem saistītus izaicinājumus, jo tās kritēriji ir sarežģīti un plaši, un pārbaudes process, lai saprastu, vai darbības ir saskaņotas ar šiem kritērijiem, nebūt nav vienkāršs. Turklāt, ieviešot šīs ziņošanas prasības, uzņēmumiem ir jāizveido pārskatu sniegšanas process, kas ir ne tikai stabils un strukturēts, bet arī pārbaudāms. Uzmanība detaļām ir ārkārtīgi svarīga, jo īpaši saistībā ar izaicinājumiem, kas saistīti ar taksonomijas informāciju, un lielo datu punktu daudzumu, kas nepieciešams izpaušanai. Lai nodrošinātu aprēķinu procesu precizitāti, ir nepieciešamas stabilas, labi strukturētas procedūras, ko atbalsta iekšējā audita funkcijas uzraudzība. Visbeidzot, KIPD uzsver nepieciešamību ieviest arī ESG Precizitātes pārbaudes procesus, kas aptver visu uzņēmuma vērtību ķēdi. Tas rada nepieciešamību izprast ESG riskus un iespējas, kas izriet no uzņēmuma darbības, kas attiecīgi paredz nepieciešamību strukturēt iekšējos procesus, kas var identificēt šādas problēmas un izstrādāt šo problēmu risināšanas scenārijus.

Šai ziņā svarīgi ir piedāvā pielāgotu pieeju, kas ņem vērā organizācijas unikālās īpašības. Neatkarīgi no tā, vai tās ir lielas korporācijas vai MVU, BDO zināšanas palīdz novērst neatbilstības, atbalstot organizācijas esošās darbības optimizēšanā, ilgtspējības pārskatu uzlabošanā un nozares ilgtspējības iniciatīvās.

KIPD ievieš jaunu korporatīvās atbildības un vides apziņas laikmetu, virzot uzņēmumus uz obligātu ilgtspējības pārskatu sniegšanu. Pielāgotā pieeja palīdz organizācijām efektīvi virzīties uz šo pārveidi, saskaņojot tās ar normatīvajām prasībām.

Raksta līdzautori: Carlo Luison, BDO Italy ilgtspējīgu inovāciju partneris un Anna Pignagnoli, BDO Italy ilgtspējības projektu vadītāja

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada decembra (126.) numurā.

BJP NUMURU E-ARHĪVS