0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIEST spriedumi publisko iepirkumu lietās

EST spriedumi publisko iepirkumu lietās

Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore

Rakstā sniegts ieskats aktuālākajos (2022. gada) Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumos publisko iepirkumu lietās. Iepirkuma procedūras pārskatīšanas termiņš 2022. gada 24. februāra spriedums lietā C532/20  EST šajā lietā tika uzdots jautājums par to, kā interpretēt Padomes direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, normas saistībā ar apstrīdēšanas (pārskatīšanas) termiņa noteikšanu publisko iepirkumu lietās. Proti,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
EST spriedumi publisko iepirkumu lietās
Foto: © Yingyaipumi – stock.adobe.com
Evija Mugina,
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece,
Juridiskā departamenta direktore
Foto: Aivars Siliņš

Rakstā sniegts ieskats aktuālākajos (2022. gada) Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumos publisko iepirkumu lietās.

Iepirkuma procedūras pārskatīšanas termiņš

2022. gada 24. februāra spriedums lietā C532/20 

EST šajā lietā tika uzdots jautājums par to, kā interpretēt Padomes direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē, normas saistībā ar apstrīdēšanas (pārskatīšanas) termiņa noteikšanu publisko iepirkumu lietās. Proti, vai direktīvas normas ir jāinterpretē tādējādi, ka termiņš, kurā izraudzītais pretendents var pieprasīt pārskatīt līgumslēdzējas iestādes lēmumu, ar kuru par pieņemamu ir atzīts noraidīta pretendenta piedāvājums, var tikt aprēķināts, par atskaites punktu ņemot vērā dienu, kurā šis pretendents saņēma šo lēmumu, pat ja šajā dienā, pirmkārt, šis pretendents nebija vai vēl nebija pieprasījis pārskatīt šīs līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātu un, otrkārt, izraudzītais pretendents vēl nebija saņēmis pienācīgu informāciju par minētā pretendenta piedāvājuma vērtēšanas kārtību.

Kā norāda EST spriedumā, ja dalībvalsts paredz termiņus prasības celšanai par līgumslēdzēja subjekta lēmumu, kas pieņemts saistībā ar tādu līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, uz kuru attiecas Direktīvas 2014/25 vai Direktīvas 2014/23 piemērošanas joma, vai saistībā ar šādu procedūru, termiņi prasības celšanai par minēto lēmumu tiek noteikti saskaņā ar kārtību, kādā līgumslēdzēja iestāde paziņo lēmumu pretendentiem. Termiņam ir jābūt vismaz desmit kalendāra dienas, sākot no nākamās dienas pēc dienas, kurā šis lēmums tiek nosūtīts pretendentam vai kandidātam.

Neskarot jautājumu par konkrētā izraudzītā pretendenta interesi apstrīdēt lēmumu par cita pretendenta piedāvājuma izvērtēšanu, EST norādīja, ka Direktīvā 92/13 ir noteikts, ka dalībvalstis nodrošina to, ka saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, ko dalībval­stis var pieņemt, pārskatīšanas procedūras ir pieejamas vismaz ikvienai personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt konkrēta līguma slēgšanas tiesības un kurai ar varbūtējo pārkāpumu ir vai var tikt nodarīts kaitējums.  Šī tiesību norma it īpaši ir piemērojama ikviena tāda pretendenta situācijai, kurš lēmumu par konkurenta pielaišanu dalībai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā uzskata par prettiesisku, un tas var būt pietiekams pamats interesei nekavējoties celt prasību par minēto lēmumu. No tā izriet, ka izraudzītajam pretendentam var prasīt ievērot termiņu līgumslēdzējas iestādes lēmuma par noraidīta pretendenta pielaišanu dalībai publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā pārskatīšanas pieprasīšanai, pat ja šis lēmums ir daļa no lēmuma, ar kuru izraudzītais pretendents ir atzīts par uzvarētāju.

Jautājumā par šī termiņa noteikšanu EST nolēma, ka prasību celšanai noteiktie termiņi sākas tikai datumā, kad prasītājs ir uzzinājis vai tam bija jāuzzina par iespējamo minēto noteikumu pārkāpumu. Tas nozīmē, ka līgumslēdzējas iestādes lēmumam, kas ir paziņots pretendentiem, ir jāpievieno kopsavilkums par atbilstīgajiem iemesliem, un tas ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka attiecīgajiem pretendentiem ir vai var būt zināms par iespējamu iepirkuma procedūrām piemērojamo noteikumu pārkāpumu. Tādējādi EST norādīja, ka termiņu, kurā izraudzītais pretendents var pieprasīt pārskatīt līgumslēdzējas iestādes lēmumu, ar kuru par pieņemamu ir atzīts noraidīta pretendenta piedāvājums, sāk skaitīt nevis no lēmuma saņemšanas dienas, bet gan no brīža, kad šim izraudzītajam pretendentam tika paziņoti minētā lēmuma atbilstīgie iemesli. Attiecīgi, arī piemērojot publisko iepirkumu regulējošās normas, kas noteiktas Latvijas likumos, šis regulējums par apstrīdēšanas termiņu ir piemērojams analoģiski, tādējādi ir svarīgi, ka pasūtītājs paziņo pretendentiem visu likumā noteikto informāciju saistībā ar konkrētā lēmuma pieņemšanu.

Kvalifikācijas prasību noteikšana

2022. gada 31. marta spriedums lietā C–195/21 

Šajā lietā EST tika uzdots prejudiciālais jautājums par to, vai Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, 58. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar atlases kritērijiem noteiktās prasības attiecībā uz saimnieciskās darbības subjektu personāla profesionālajām spējām konkrēta būvniecības līguma izpildei drīkst būt stingrākas nekā minimālās prasības attiecībā uz apmācību un profesionālo kvalifikāciju, kas ir noteiktas speciālajā valsts likumā.

Bulgārijas pašvaldība kā līgumslēdzēja iestāde rīkoja publisku iepirkuma procedūru nogāzes nostiprināšanas darbiem ceļam uz reģionālo atkritumu izgāztuvi, attiecīgi iepirkuma dokumentācijā kā vienu no kvalifikācijas prasībām pretendentam nosakot, ka kandidātiem ir jāpierāda, ka piecu gadu laikā pirms piedāvājuma iesniegšanas tie ir veikuši būvniecības darbības, kuru priekšmets ir identisks vai līdzīgs pamatlietā aplūkotā līguma priekšmetam (nogāzes un/vai zemes nogruvuma un/vai krasta un/vai grāvju nostiprināšanas vai līdzvērtīgu būvdarbu īstenošanas darbi), kā arī kandidātam jāpiesaista būvdarbu tehniskais direktors, kuram būtu projektētāja vai būvinženiera profesionālā kvalifikācija un vismaz trīs gadu pieredze savā profesionālajā jomā.

Savukārt atbilstoši valsts speciālā likuma normām attiecībā uz būvdarbu veicējiem noteikts, ka, noslēdzot darba līgumus, ir pienākums pieņemt darbā tehniski piemērotas personas, kas uzņemas būvdarbu tehnisko vadību. Tehniski piemērotas ir personas, kurām ir akreditētas augstākās izglītības iestādes diploms ar kvalifikāciju „būvinženieris”, „inženieris” vai „arhitekts”, kā arī personas ar vidējās izglītības diplomu, kas ir pabeigušas četru gadu apmācību ar profesionālo kvalifikāciju jomās „arhitektūra un būvniecība” vai „tehnika”. Proti, konkrētās iepirkuma procedūras atlases kritērijos noteiktās prasības attiecībā uz saimnieciskās darbības subjektu personāla profesionālajām spējām konkrēta būvniecības līguma izpildei ir noteiktas stingrākas nekā minimālās prasības attiecībā uz apmācību un profesionālo kvalifikāciju, kas ir noteiktas speciālajā valsts likumā.

EST, atbildot uz uzdoto jautājumu, norādīja, ka līgumslēdzējai iestādei, nosakot atlases kritērijus, ir jānodrošina vienlīdzīga un nediskriminējoša attieksme pret visiem saimnieciskās darbības subjektiem un jārīkojas pārredzami un samērīgi, un jānodrošina, lai iepirkums nebūtu izstrādāts ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas piemērošanas jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Tomēr, kā atzīst EST, līgumslēdzējai iestādei ir plaša rīcības brīvība atlases kritēriju noteikšanā, līdz ar to, ja kvalifikācijas prasību attaisno līguma priekšmets, ja tā ir ar to samērīga un atbilst arī citiem nosacījumiem, Direktīvas 2014/24 58. pants nevar liegt līgumslēdzējai ie­stādei noteikt šo prasību paziņojumā par līgumu tikai tādēļ, ka tā pārsniedz valsts tiesiskajā regulējumā noteikto minimālās prasības līmeni. EST arī vienlaikus norādīja, ka aplūkojamā kvalifikācijas prasība šķiet pamatota, tai neapšaubāmi ir saikne ar līguma priekšmetu, tā kā nešķiet, ka tā būtu pārsniegusi līgumslēdzējas iestādes rīcības brīvību atlases kritēriju noteikšanas stadijā, vēl jo vairāk tāpēc, ka iepirkuma procedūrā tika iesniegti trīs piedāvājumi.

Sarunu procedūras piemērošana pēc neveiksmīga konkursa

2022. gada 16. jūnija spriedums lietā C376/21 

Kāda Bulgārijas pašvaldība rīkoja iepirkumu tehnikas, aprīkojuma un mēbeļu piegādes iepirkumu pašvaldības tehnikuma vajadzībām. Iepirkums veikts ES fondu līdzfinansēta projekta ietvaros lauksaimniecības mehanizācijas tehnikuma mācību infrastruktūras un izglītības uzlabošanai. Iepirkuma procedūras rezultātā vienīgais iesniegtais pretendenta piedāvājums tika atzīts par neatbilstošu, jo tā summa vairāk nekā divas reizes pārsniedza līguma paredzamo vērtību. Līgumslēdzēja iestāde noslēdza rīkoto konkursu un īstenoja sarunu procedūru bez iepriekšējas publicēšanas, pamatojoties uz to, ka iepriekšējā atklātajā procedūrā nav ticis iesniegts atbilstošs piedāvājums. Sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas līgumslēdzēja iestāde uzaicināja piedalīties tikai vienu saimnieciskās darbības subjektu un piešķīra tam tiesības slēgt līgumu. Savukārt ES fondu apguvi uzraugošā iestāde pārmeta līgumslēdzējai iestādei, ka tā bez jebkāda pamatojuma ir piešķīrusi priekšrocības izraudzītajam saimnieciskās darbības subjektam un tādējādi izslēgusi brīvu konkurenci, kā rezultātā tika piemērota finanšu korekcija par neatbilstoši rīkotu iepirkuma procedūru.

EST tika uzdots jautājums šajā sakarā, vai attiecīgās ES tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru līgumslēdzēja iestāde pēc iepriekšējās atklātas procedūras izbeigšanas, pamatojoties uz faktu, ka vienīgais iesniegtais piedāvājums ir nepiemērots, var aicināt tikai vienu saimnieciskās darbības subjektu piedalīties sarunu procedūrā bez iepriekšējas līguma paziņojuma publicēšanas, ja publiskā līguma priekšmetam nav raksturīgo īpatnību, no kurām objektīvi izriet prasība, lai to izpildītu tikai uz sarunām uzaicinātais saimnieciskās darbības subjekts.

Kā spriedumā norāda EST, līgumslēdzēja iestāde sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas var izteikt uzaicinājumu tikai vienam saimnieciskās darbības subjektam, ja šajā procedūrā bez būtiskām izmaiņām ir pārņemti līguma sākotnējie nosacījumi, kas ir minēti iepriekšējā atklātā procedūrā, kura ir tikusi noslēgta, pamatojoties uz to, ka vienīgais iesniegtais piedāvājums nav bijis objektīvi piemērots. Turklāt tas ir pieļaujams pat tad, ja aplūkotā līguma priekšmetam objektīvi nav specifisku īpatnību, kas pamatotu tā izpildes uzticēšanu vienīgi šim saimnieciskās darbības subjektam. Citiem vārdiem, pat neesot īpašam pamatojumam, kāpēc uz sarunu procedūru šādā gadījumā tiek aicināts viens konkrētais piegādātājs, šāda rīcība ir pieļaujama, ja iepriekš rīkotā atklātā iepirkuma procedūra ir izbeigta, pamatojoties uz konkrētajiem norādītajiem apstākļiem (nav iesniegts neviens piemērots piedāvājums), un sarunu procedūrā nav mainīti iepriekšējās iepirkuma procedūras noteikumi. Turklāt, kā uzsver EST savā spriedumā, par nepiemērotiem uzskata arī tādus piedāvājumus, ko iesnieguši pretendenti, kuru piedāvājuma cena pārsniedz līgumslēdzējas iestādes budžetu, kas noteikts un dokumentāri reģistrēts pirms iepirkuma procedūras sākšanas.

EST norāda, ka saimnieciskās darbības subjekti, kas nav izrādījuši rūpību, atklātā vai slēgtā procedūrā iesniedzot piemērotu piedāvājumu, nevar piespiest līgumslēdzēju iestādi turpmākā sarunu procedūrā bez iepriekšējas publicēšanas iesaistīties sarunās ar tiem. Tādējādi EST attaisno to, ka sarunu procedūrā tiek uzaicināts piedalīties cits piegādātājs, nevis tas, kurš iesniedzis savu piedāvājumu iepriekš rīkotajā atklātajā procedūrā. Tomēr, kā uzsver EST, lai varētu pierādīt, ka attiecīgais līgums nav ticis izstrādāts ar nolūku to izslēgt no Direktīvas 2014/24 darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci, līgumslēdzējai ie­stādei ir jāspēj pierādīt, ka cena, par kuru tā ir vienojusies ar izraudzīto pretendentu, atbilst tirgus cenai un ka tā nepārsniedz līguma paredzamo vērtību, kas ir aprēķināta atbilstoši šīs direktīvas prasībām. 

Izņēmuma piemērošana civilās drošības jomā

2022. gada 7. jūlija spriedums apvienotajās lietās un C–214/21 

Konkrētajā lietā ir apskatīts jautājums par direktīvas izņēmuma piemērošanu, proti, Direktīvas 2014/24 regulējums paredz, ka šo direktīvu nepiemēro pakalpojuma līgumiem par pakalpojumiem civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas jomā, kurus sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz kuriem attiecas CPV kodi 752500003, 752510000, 752511001, 752511104, 752511207, 752520007, 752220008; 981131009 un 851430003.

Kāda Itālijas līgumslēdzēja iestāde uzsāka konkursa procedūru par līguma noslēgšanu, lai līguma slēgšanas tiesības neatliekamās un ārkārtējas steidzamības medicīniskās palīdzības transporta pakalpojuma sniegšanai tās kompetencē ietilpstošajai teritorijai piešķirtu brīvprātīgo organizācijām. Piegādātājs, kura mērķis bija nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus, apstrīdēja šo prasību iepirkumā, jo medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu piešķiršana tikai brīvprātīgo organizācijām nepamatoti izslēdz no dalības iepirkumā sociālos kooperatīvus, kas direktīvas regulējuma izpratnē tiktu pilnībā pielīdzināti bezpeļņas organizācijām. Attiecīgi Itālijas tiesa uzdeva prejudiciālo jautājumu EST, vai Direktīvas 2014/24 10. panta h) punktam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka neatliekamās un ārkārtējas steidzamības medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības, noslēdzot līgumu, prioritāri var tikt piešķirtas brīvprātīgo organizācijām, nevis sociāliem kooperatīviem, kuri saviem biedriem var izmaksāt ar to darbību saistītas prēmijas.

Kā norāda EST, „bezpeļņas” organizāciju vai apvienību jēdziens tiek definēts pietiekami plaši iepretim komerciālam veidojumam, kas radīts, lai gūtu peļņu, tomēr „bezpeļņas” organizāciju vai apvienību jēdziens Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkta izpratnē  ir stingri jāattiecina tikai uz organizācijām un apvienībām ar īpašu specifiku, proti, organizācijām, kurām nav peļņas gūšanas mērķa un kuras nevar sniegt nekādu, pat netiešu, labumu saviem biedriem. EST ieskatā no iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet – ja apvienības vai organizācijas biedri var gūt kaut vai netiešu labumu, kas ir saistīts ar šīs apvienības vai organizācijas darbībām, uz minēto apvienību vai organizāciju nevar attiekties iepriekš minētais direktīvas izņēmums. Attiecīgi EST nosprieda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 10. panta h) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka neatliekamās un ārkārtējas steidzamības medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu sniegšanas tiesības primāri var piešķirt tikai brīvprātīgo organizācijām, nevis sociālajiem kooperatīviem, kas var izmaksāt saviem biedriem ar to darbību saistītas prēmijas.

Jāatzīmē, ka minētais direktīvas izņēmums ir pārņemts arī Publisko iepirkumu likuma 3. panta pirmās daļas 10. punkta, turklāt tā piemērošanas nosacījumi attiecībā uz organizācijām, kas sniedz šos pakalpojumus, kā to uzsver arī EST spriedumā, ir atšķirīgi no tā sauktajiem privileģētajiem līgumiem (Publisko iepirkumu likuma 16. pants), kurus sniedz sociālie uzņēmumi.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada janvāra (115.) numurā.