0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASJURIDISKIE PADOMIFakta fiksēšana jeb veids kā nodrošināt pierādījumus

Fakta fiksēšana jeb veids kā nodrošināt pierādījumus

Iveta Kruka, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja

Latvijā tradicionāli par zvērināta tiesu izpildītāja galveno uzdevumu tiek uzskatīta nolēmumu izpilde, proti – zvērināts tiesu izpildītājs ir vidutājs, kuram valsts ir deleģējusi piespiedu varu panākt tiesas nolēmuma izpildi un atjaunot aizskartās puses tiesības. Tomēr nolēmumu izpilde nav vienīgā funkcija, ko veic zvērināti tiesu izpildītāji. Papildus nolēmumu izpildei zvērināti tiesu izpildītāji, līdzīgi kā kolēģi citās Eiropas valstīs, arvien biežāk veic arī citus uzdevumus, piemēram, dokumentu piegādi, faktu fiksēšanu un citas darbības, kas plašāk ir uzskaitītas Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmajā daļā. Faktu fiksēšana, kas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Iveta Kruka, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja. Foto: Aivars Siliņš

Latvijā tradicionāli par zvērināta tiesu izpildītāja galveno uzdevumu tiek uzskatīta nolēmumu izpilde, proti – zvērināts tiesu izpildītājs ir vidutājs, kuram valsts ir deleģējusi piespiedu varu panākt tiesas nolēmuma izpildi un atjaunot aizskartās puses tiesības. Tomēr nolēmumu izpilde nav vienīgā funkcija, ko veic zvērināti tiesu izpildītāji. Papildus nolēmumu izpildei zvērināti tiesu izpildītāji, līdzīgi kā kolēģi citās Eiropas valstīs, arvien biežāk veic arī citus uzdevumus, piemēram, dokumentu piegādi, faktu fiksēšanu un citas darbības, kas plašāk ir uzskaitītas Tiesu izpildītāju likuma 74. panta pirmajā daļā.

Faktu fiksēšana, kas var kalpot kā rakstveida pierādījums tiesā vai citā strīdu izšķiršanas institūcijā, ir populārs un pieprasīts pakalpojums daudzās Eiropas valstīs, kurās tiesu izpildītāji veic šo uzdevumu. Piemēram, Lietuvā kopš tiesu izpildītāja institūta reformas 2003. gadā, faktu fiksēšanas gadījumu skaits pieaudzis vairāk nekā 12 reizes. Jāatzīst, ka Latvijā faktu fiksēšana salīdzinājumā ar citām valstīm, piemēram, Franciju, Nīderlandi, Luksemburgu, vēl netiek tik plaši izmantota. 2018. gadā zvērināti tiesu izpildītāji veikuši 1068 faktu fiksēšanas, bet 2019. gada pirmajā pusē – 457. Iemesls tam varētu būt informācijas un izpratnes trūkums sabiedrībā par to, kādas priekšrocības fakta fiksēšana piedāvā.

Kad ir lietderīgi veikt fakta fiksēšanu?

Akts par fakta fiksēšanu ir rakstveida pierādījums. To var izmantot tiesā, policijā un citās valsts vai pašvaldības institūcijās, kā arī savstarpējā strīdu risināšanā, lai pierādītu savus apgalvojumus, piemēram:

  • nopludinātas telpas;
  • acīmredzami nekvalitatīvi veikts remonts vai sniegts cits pakalpojums;
  • liegta piekļuve īpašumam;
  • jānodod vai jāpieņem manta;
  • jāpierāda elektroniskā vidē izvietotas informācijas esība (e-pasta vēstule; SMS sarakste, reklāma, sludinājums, publikācija u.c.);
  • radies konflikts, kura apstākļi būtu dokumentāli jāfiksē;
  • jādokumentē kādas norises gaita;
  • problēmas īstenot saskarsmes tiesības;
  • radusies kāda cita situācija, par kuru jānodrošina pierādījumi.

 Kas tad īsti ir “fakta fiksēšana”?

 Jau pašas amata darbības nosaukums liecina par to, ka tā ir zināmu lietu, parādību, stāvokļu vai darbību, kas ir uztveramas ar cilvēka maņu orgāniem, nereti arī izmantojot tehniskos līdzekļus vai mērierīces, formulēšana vārdos, kas tiek ierakstīti aktā par fakta fiksēšanu. Tas nozīmē, ka zvērināts tiesu izpildītājs formulē vārdos un ieraksta aktā tikai to, ko pats redz, dzird vai kā savādāk uztver vai ko nolasa no mērierīču rādītājiem konkrētajā fakta fiksēšanas vietā un brīdī. Piemēram, fiksēt var informāciju (liecības, sarunas, dokumentu saturu), kādas darbības norisi, objektu vizuālo stāvokli u.c. Tiesu izpildītājs var fiksēt arī elektroniskā vidē esošu informāciju, piemēram, informāciju interneta tīkla vietnēs vai mobilajās sakaru iekārtās sūtītas ziņas. Pēc tam ieinteresētā persona var vērsties pret citu personu ar prasību par godu vai cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu vai zaudējumu piedziņu un tiesu izpildītāja sastādīto aktu izmantot kā rakstveida pierādījumu tiesā vai citā strīdu risināšanas institūcijā. Tāpat tiesu izpildītāja veikta fakta fiksēšana var iedzīvotājiem palīdzēt dažādu citu strīdu risināšanā. Būtiski uzsvērt, ka ja ar cilvēka maņu orgānu uztverto vai ja ar cilvēka maņu orgānu uztverto un tiesu izpildītājam pieejamo mērierīču rādījumiem nepietiek, lai fiksētu konkrēto faktu, tiesu izpildītājs atsaka šī fakta fiksēšanu. Fakta fiksēšana ir tikai novērotās lietas, darbības vai situācijas aprakstīšana, bet ne slēdzienu izdarīšana. Tiesu izpildītājam aizliegts interpretēt redzēto vai izdarīt no tā kādus secinājumus. Piemēram, fiksējot ēkas sienās redzamas plaisas, zvērināts tiesu izpildītājs nevar izdarīt pieļāvumus par šo plaisu rašanās saistību ar blakus ēkai notiekošajiem būvdarbiem, bet zvērināts tiesu izpildītājs var fiksēt gan plaisu esību un lielumu, gan faktu par blakus notiekošajiem darbiem. Akta par fakta fiksēšanu būtība ir atspoguļot redzēto, bet secinājumu izdarīšana, pamatojoties uz atspoguļoto, ir tā subjekta, piemēram, tiesas, kompetence, kas, pamatojoties uz iesniegto aktu, pieņems lēmumu strīdus lietā.

Tāpat tiesu izpildītājs nedrīkst ietekmēt fiksējamo faktu. Tiesu izpildītāja loma fakta fiksēšanā ir pasīva – viņš novēro un veic pierakstus vai ierakstu. Piemēram, fiksējot sapulces gaitu, tiesu izpildītājs nedrīkst pārtraukt, komentēt vai kā citādi tajā iejaukties, jo tādējādi viņš no novērotāja kļūst par fiksējamās darbības vai situācijas aktīvu dalībnieku. Var būt situācijas, ka tiesu izpildītājam ir jāuzdod jautājumi, piemēram, lai fiksētu fakta fiksēšanas vietā sastapto personu identitāti. Lai šādu informāciju iegūtu, tiesu izpildītājam jāuzdod jautājumi konkrētajā adresē sastaptajām personām un aktā par fakta fiksēšanu jānorāda to atbildes, taču šīs atbildes tiesu izpildītājs nedrīkst interpretēt un uz to pamata izdarīt secinājumus

Fakta fiksēšanu var pieprasīt ikviena ieinteresēta persona

Fakta fiksēšanu var pieprasīt veikt ikviens – jebkura fiziska vai juridiska persona. Cilvēks, kuram ir nepieciešamība veikt faktu fiksēšanu tiek saukts par ieinteresēto personu. Viņš  pats vai ar pārstāvja palīdzību var vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja ar rakstisku lūgumu, piemēram, fiksēt faktu par to, ka ieinteresētajai personai appludināts dzīvoklis. Fakta fiksēšana šādā situācijā var palīdzēt pierādīt, ka appludināšana noteiktā laikā un vietā notikusi, kā arī atspoguļot tās apmērus.

Fakta fiksēšanas mērķis – pierādīt fakta esamību

Fakta fiksēšanas mērķis ir palīdzēt ieinteresētajai personai pierādīt konkrēta fakta esību. Fakta fiksēšanas mērķim jābūt tiesiskam! Aizliegts fiksēt ieinteresētās personas prettiesiskas darbības. Tieši tāpēc, ja fiksējamais fakts vai fiksēšanas mērķis nav saprotams vai nav pietiekami konkretizēts, kā arī, ja zvērinātam tiesu izpildītājam par fiksējamā fakta vai tā fiksēšanas mērķa tiesiskumu rodas pamatotas šaubas, zvērināts tiesu izpildītājs pieprasa iesniedzējam papildus informāciju. Zvērināts tiesu izpildītājs rakstveidā atsaka iesniedzējam konkrētā fakta fiksēšanu, ja netiek novērsta fiksējamā fakta vai tā fiksēšanas mērķa neskaidrība.

Kādi ir priekšnoteikumi, lai nofiksētu faktu?

Zvērināts tiesu izpildītājs veic fakta fiksēšanu, pamatojoties uz ieinteresētās personas rakstveida iesniegumu. Iesniegumā ir jānorāda:

  • kādu faktu iesniedzējs lūdz fiksēt;
  • kādam mērķim fakta fiksēšana ir nepieciešama;
  • formu, kādā nofiksētais fakts aktā jāatspoguļo – digitālā vai rakstveida formā;
  • veidu, kādā izsniedzams akts – papīra formā vai elektroniski.

Jānorāda, ka zvērināti tiesu izpildītāji “iet laikam līdzi” un arvien biežāk, fiksējot faktus, tiek izmantotas mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, proti, zvērināts tiesu izpildītājs faktu var fiksēt arī audioierakstā vai videoierakstā, kā arī veikt fotouzņēmumus efektīvākai fakta fiksēšanas vizualizācijai.

Ja zvērināts tiesu izpildītājs uzskata, ka mērķi, kādam ieinteresētā persona lūgusi fiksēt konkrēto faktu, var vienkāršāk, ātrāk vai kvalitatīvāk sasniegt ar citiem līdzekļiem, piemēram, speciālistu pieaicināšanu, tiesu izpildītājs informē personu par šiem alternatīvajiem līdzekļiem. Ja arī pēc tam ieinteresētā persona uzstāj uz fakta fiksēšanu, zvērināts tiesu izpildītājs savu iespēju robežās fiksē konkrēto faktu, tomēr jāpiebilst, ka ja ar cilvēka maņu orgānu uztverto vai ja ar cilvēka maņu orgānu uztverto un tiesu izpildītājam pieejamo mērierīču rādījumiem nepietiek, lai fiksētu konkrēto faktu, tiesu izpildītājs atsaka šī fakta fiksēšanu.

Kā atrast zvērinātu tiesu izpildītāju?

Ieinteresētajai personai ar rakstveida lūgumu jāvēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja, kas praktizē tās apgabaltiesas teritorijā, kurā attiecīgā amata darbība veicama. Piemēram, ja fiksējams fakts Tukumā, tad ieinteresētajai personai ir jāizvēlas kāds no Zemgales apgabaltiesā praktizējošiem zvērinātiem tiesu izpildītājiem.

Iegūt aktuālu informāciju par visu Latvijā praktizējošo zvērinātu tiesu izpildītāju prakses vietām, kontakttālruņiem, e-pasta adresēm un pieņemšanas laikiem var Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā www.lzti.lv, izmantojot ērtu meklēšanas rīku http://www.lzti.lv/meklet_zti/

Cik izmaksā fakta fiksēšana?

Fakta fiksēšana ietver sevī šādu darbību kopumu: nokļūšana no zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietas līdz fakta fiksēšanas vietai un atpakaļ, fakta fiksēšanas veikšana un akta sagatavošana.

Ieinteresētajai personai jāsedz zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzība un amata darbības veikšanai nepieciešamie izdevumi. Amata atlīdzība zvērinātam tiesu izpildītājam par fakta fiksēšanu ir noteikta 70 euro (ja fakta fiksēšana ilgst ilgāk par stundu, papildus maksājami 50 euro par katru nākamo stundu), kam papildus var būt arī citi fakta fiksēšanas izdevumi.

Detalizēti katras zvērināta tiesu izpildītāja amata darbības atlīdzības apmērs noteikts Ministru kabineta 2012. gada 26. jūnija noteikumu Nr.451 “Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm” 8.2. punktā, bet nepieciešamo izdevumu apmērs nosakāms saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr.9 “Noteikumi par izpildu darbību veikšanai nepieciešamajiem izdevumiem”.

Savukārt ar detalizētu faktu fiksēšanas kārtību var iepazīties Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2013. gada 8. novembra metodiskajos norādījumos “Noteikumi par faktu fiksēšanu”.

Īsumā:

  • Fakta fiksēšanu tiesu izpildītājs veic pēc personas lūguma, aprakstot aktā konkrētus faktiskos apstākļus, ko fiksējis notikuma vietā.
  • Zvērinātam tiesu izpildītājam, fiksējot faktu, nav vairāk tiesību kā personai, kas lūgusi šī fakta fiksēšanu.
  • Fiksējot faktus, zvērināts tiesu izpildītājs ievēro objektivitāti, neitralitāti un precizitāti, kā arī neizdara secinājumus.

Iegūt aktuālo informāciju par visu Latvijā praktizējošo zvērinātu tiesu izpildītāju prakses vietām, kontakttālruņiem, e-pasta adresēm un pieņemšanas laikiem var Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā www.lzti.lv

Raksts publicēts žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2019. gada jūlija numurā.