0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAFID 2022. gadā konstatējis aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugumu

FID 2022. gadā konstatējis aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugumu

Valdība 25. aprīļa sēdē izskatījusi Finanšu un izlūkošanas dienesta (FID) 2022. gada pārskatu. Šai informatīvajā ziņojumā FID norādījis arī svarīgākos FID darbības rezultātus.  Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 50. panta pirmajai daļai FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kas palīdz novērst likumā minētās noziedzīgās darbības.

Ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas

FID mērķis ir saņemt pēc iespējas kvalitatīvākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, t.sk. veicināt ziņojumu atbilstību Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riska profilam. Atbilstoši minētajam FID 2022. gadā izstrādāja tipoloģiju un indikatoru sarakstus pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas gadījumu identificēšanai, NILL, kas saistīta ar cilvēku tirdzniecību, un tirdzniecībā balstītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanai, kā arī uzsāka tipoloģiju un indikatoru izstrādi par NILL, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Izstrādāta 2. papildinātā redakcija vadlīnijām “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas”. Īpaša vērība šajās vadlīnijās ir pievērsta ziņošanai par sankciju pārkāpšanas/apiešanas gadījumiem, krāpšanām.

2022. gadā FID saņēma 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus (par 11.4% vairāk nekā 2021. gadā) un 91 382 sliekšņa deklarācijas (par 46% vairāk nekā 2021. gadā).

2022. gadā visvairāk tika ziņots par autonomu NILL un ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, nepatiesu ziņu sniegšanu par darījuma/finanšu līdzekļu īpašnieku vai patieso labuma guvēju.

Nākamais visvairāk ziņotais noziedzīga nodarījuma veids – nodokļu noziegumi.

Aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugums joprojām saistāms ar aizdomīgu darījumu ziņojumu par atturēšanos skaita palielināšanos no likvidējamām kredītiestādēm, kā arī likuma subjektu aktīvāku ziņošanu par iespējamu NILL, kas saistīta ar nacionālajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, korupciju, krāpšanām.

Īpaši 2022. gada kontekstā jāatzīmē aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugums par iespējamu Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju apiešanu.

2022. gadā no likuma subjektiem saņemti 281 aizdomīgu darījumu ziņojumi (2021. gadā – 12) par iespējamu sankciju apiešanu.

Minētais saistāms ar to, ka, neskatoties uz ES 2022. gadā noteiktām būtiskām sankcijām pret Krieviju, virkne juridisko un fizisko personu mēģina turpināt iepriekš īstenoto sadarbību ar sankcionētām personām vai nodrošināt sankcionētu preču nelikumīgu apriti.

FID 2022. gadā saņēma 1037 ziņojumus, kuros Novēršanas likuma subjekts uzsācis atturēšanos no darījuma veikšanas (pieaugums par 15,4% salīdzinājumā ar 2021. gadu). Aizdomīgu darījumu ziņojumu un īpaši ziņojumu, kuros Novēršanas likuma subjekts uzsācis atturēšanos no darījumu veikšanas, pieauguma turpinājums saistāms ar likvidējamo kredītiestāžu likvidācijas procesā veiktām klientu pārbaudēm. Šo ziņojumu analīzei arī 2022. gadā tika veltīti lielākie finanšu izlūkošanas resursi.

FID pieņēmis lēmumus par 357 miljonu eiro iesaldēšanu

Kopumā 2022. gadā FID ir pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku (gan pēc Novēršanas likuma subjekta atturēšanās, gan pēc savas iniciatīvas vai ārvalstu analogā dienesta lūguma) 357,25 miljonu eiro apmērā.1

2022. gadā iesaldēto līdzekļu apmēra palielinājums saistāms ar atturēšanos ziņojuma skaita pieaugumu no likvidējamām kredītiestādēm un FID koncentrēšanos uz šo ziņojumu izvērtēšanu, analīzi, identificējot ievērojamu autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu skaitu.

2022. gadā iesaldēto līdzekļu kopsummā nav ietverta iesaldēto finanšu instrumentu un nekustamo īpašumu vērtība, jo tā uz iesaldēšanas brīdi ne vienmēr ir precīzi nosakāma un laika gaitā var būtiski mainīties, tādējādi radot ievērojamas nesakritības starp iesaldēto un vēlākos procesa posmos arestēto un konfiscēto līdzekļu un mantas aplēsto apmēru.

2022. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākā daļa līdzekļu iesaldēti juridiskām personām – 86%, bet fiziskām personām – 14%. Būtiski, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, daļai fiziskām personām un juridiskām personām iesaldēto līdzekļu prasījuma tiesības ir cedētas trešajai personai (Latvijā reģistrētai juridiskai personai).

Juridiskām personām iesaldēto līdzekļu dalījumā pēc reģistrācijas valsts dominē Britu Virdžīnu salas un Apvienotā Karaliste.

Būtiski, ka FID rīkojumos juridisko personu valsts absolūtā vairumā gadījumu nesakrīt ar līdzekļu patieso labuma guvēju. Minētais atspoguļojas arī iesaldēto līdzekļu apjoma sadalījumā pēc iespējamās līdzekļu izcelsmes valsts, kur tikai 5,2 milj. eiro jeb 1,5% saistāmi ar Latvijas fiziskās personas līdzekļiem un juridiskās personas līdzekļiem, kur patiesais labuma guvējs ir Latvijas fiziskā persona. Lielākoties iesaldēto līdzekļu izcelsme saistāma ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) vai bijušajām NVS valstīm, it īpaši Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Uzbekistānu.

Tiesībaizsardzības iestādēm nodotā informācija

2022. gadā veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID tiesībaizsardzības iestādēm nodeva 571 ziņojumu, tai skaitā 265 kompetentās institūcijas atzinumus, 155 informācijas, kas sniedz papildu faktus saistībā ar FID iepriekš nosūtītām ziņām, kā arī 151 informāciju zināšanai.

Kompetentās institūcijas atzinumi tiek sūtīti, izvirzot pamatotas aizdomas par personu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, galvenokārt NILL. Saņemot kompetentās institūcijas atzinumu, tiesībaizsardzības iestāde vērtē, vai uzsākt kriminālprocesu.

Savukārt informācija zināšanai tiek nodota tiesībaizsardzības iestādēm vai Novēršanas likuma subjektu kontroles un uzraudzības institūcijām tām noteikto funkciju īstenošanai (piemēram, operatīvā darbība, uzraudzības funkcija u.c.).

Tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto ziņojumu skaita palielinājums saistāms ar identificētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem likvidējamo kredītiestāžu klientu rīcībā. Tāpat FID, veltot arvien lielākus resursus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanā 2. riska profilā (vietējie noziegumi, kam seko NILL), pieaudzis tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto materiālu skaits, kas saistāms ar valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, t.sk. korupciju, nodokļu noziegumiem, krāpšanām, kā arī iespējamiem sankciju pārkāpumiem. Visvairāk materiālus 2022. gadā FID ir nosūtījis Valsts policijai (73,7%), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (10,7%) un Valsts drošības dienestam (8,9%).

1 Summa attiecināma tikai uz līdzekļu iesaldēšanas rīkojumiem uz noteiktu laiku, par kuriem informācija nodota tiesībaizsardzības iestādēm lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu un aresta piemērošanu līdzekļiem.

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Valdība 25. aprīļa sēdē izskatījusi Finanšu un izlūkošanas dienesta (FID) 2022. gada pārskatu. Šai informatīvajā ziņojumā FID norādījis arī svarīgākos FID darbības rezultātus.  Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - Novēršanas likums) 50. panta pirmajai daļai FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kas palīdz novērst likumā minētās noziedzīgās darbības.

Ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas

FID mērķis ir saņemt pēc iespējas kvalitatīvākus ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, t.sk. veicināt ziņojumu atbilstību Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riska profilam. Atbilstoši minētajam FID 2022. gadā izstrādāja tipoloģiju un indikatoru sarakstus pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas gadījumu identificēšanai, NILL, kas saistīta ar cilvēku tirdzniecību, un tirdzniecībā balstītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanai, kā arī uzsāka tipoloģiju un indikatoru izstrādi par NILL, kas saistīta ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Izstrādāta 2. papildinātā redakcija vadlīnijām “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas”. Īpaša vērība šajās vadlīnijās ir pievērsta ziņošanai par sankciju pārkāpšanas/apiešanas gadījumiem, krāpšanām.

2022. gadā FID saņēma 6384 aizdomīgu darījumu ziņojumus (par 11.4% vairāk nekā 2021. gadā) un 91 382 sliekšņa deklarācijas (par 46% vairāk nekā 2021. gadā).

2022. gadā visvairāk tika ziņots par autonomu NILL un ar to saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, nepatiesu ziņu sniegšanu par darījuma/finanšu līdzekļu īpašnieku vai patieso labuma guvēju.

Nākamais visvairāk ziņotais noziedzīga nodarījuma veids – nodokļu noziegumi.

Aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugums joprojām saistāms ar aizdomīgu darījumu ziņojumu par atturēšanos skaita palielināšanos no likvidējamām kredītiestādēm, kā arī likuma subjektu aktīvāku ziņošanu par iespējamu NILL, kas saistīta ar nacionālajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, piemēram, korupciju, krāpšanām.

Īpaši 2022. gada kontekstā jāatzīmē aizdomīgu darījumu ziņojumu skaita pieaugums par iespējamu Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju apiešanu.

2022. gadā no likuma subjektiem saņemti 281 aizdomīgu darījumu ziņojumi (2021. gadā – 12) par iespējamu sankciju apiešanu.

Minētais saistāms ar to, ka, neskatoties uz ES 2022. gadā noteiktām būtiskām sankcijām pret Krieviju, virkne juridisko un fizisko personu mēģina turpināt iepriekš īstenoto sadarbību ar sankcionētām personām vai nodrošināt sankcionētu preču nelikumīgu apriti.

FID 2022. gadā saņēma 1037 ziņojumus, kuros Novēršanas likuma subjekts uzsācis atturēšanos no darījuma veikšanas (pieaugums par 15,4% salīdzinājumā ar 2021. gadu). Aizdomīgu darījumu ziņojumu un īpaši ziņojumu, kuros Novēršanas likuma subjekts uzsācis atturēšanos no darījumu veikšanas, pieauguma turpinājums saistāms ar likvidējamo kredītiestāžu likvidācijas procesā veiktām klientu pārbaudēm. Šo ziņojumu analīzei arī 2022. gadā tika veltīti lielākie finanšu izlūkošanas resursi.

FID pieņēmis lēmumus par 357 miljonu eiro iesaldēšanu

Kopumā 2022. gadā FID ir pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku (gan pēc Novēršanas likuma subjekta atturēšanās, gan pēc savas iniciatīvas vai ārvalstu analogā dienesta lūguma) 357,25 miljonu eiro apmērā.1

2022. gadā iesaldēto līdzekļu apmēra palielinājums saistāms ar atturēšanos ziņojuma skaita pieaugumu no likvidējamām kredītiestādēm un FID koncentrēšanos uz šo ziņojumu izvērtēšanu, analīzi, identificējot ievērojamu autonomās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu skaitu.

2022. gadā iesaldēto līdzekļu kopsummā nav ietverta iesaldēto finanšu instrumentu un nekustamo īpašumu vērtība, jo tā uz iesaldēšanas brīdi ne vienmēr ir precīzi nosakāma un laika gaitā var būtiski mainīties, tādējādi radot ievērojamas nesakritības starp iesaldēto un vēlākos procesa posmos arestēto un konfiscēto līdzekļu un mantas aplēsto apmēru.

2022. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, lielākā daļa līdzekļu iesaldēti juridiskām personām – 86%, bet fiziskām personām – 14%. Būtiski, ka, līdzīgi kā iepriekšējos gados, daļai fiziskām personām un juridiskām personām iesaldēto līdzekļu prasījuma tiesības ir cedētas trešajai personai (Latvijā reģistrētai juridiskai personai).

Juridiskām personām iesaldēto līdzekļu dalījumā pēc reģistrācijas valsts dominē Britu Virdžīnu salas un Apvienotā Karaliste.

Būtiski, ka FID rīkojumos juridisko personu valsts absolūtā vairumā gadījumu nesakrīt ar līdzekļu patieso labuma guvēju. Minētais atspoguļojas arī iesaldēto līdzekļu apjoma sadalījumā pēc iespējamās līdzekļu izcelsmes valsts, kur tikai 5,2 milj. eiro jeb 1,5% saistāmi ar Latvijas fiziskās personas līdzekļiem un juridiskās personas līdzekļiem, kur patiesais labuma guvējs ir Latvijas fiziskā persona. Lielākoties iesaldēto līdzekļu izcelsme saistāma ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) vai bijušajām NVS valstīm, it īpaši Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Uzbekistānu.

Tiesībaizsardzības iestādēm nodotā informācija

2022. gadā veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID tiesībaizsardzības iestādēm nodeva 571 ziņojumu, tai skaitā 265 kompetentās institūcijas atzinumus, 155 informācijas, kas sniedz papildu faktus saistībā ar FID iepriekš nosūtītām ziņām, kā arī 151 informāciju zināšanai.

Kompetentās institūcijas atzinumi tiek sūtīti, izvirzot pamatotas aizdomas par personu iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem, galvenokārt NILL. Saņemot kompetentās institūcijas atzinumu, tiesībaizsardzības iestāde vērtē, vai uzsākt kriminālprocesu.

Savukārt informācija zināšanai tiek nodota tiesībaizsardzības iestādēm vai Novēršanas likuma subjektu kontroles un uzraudzības institūcijām tām noteikto funkciju īstenošanai (piemēram, operatīvā darbība, uzraudzības funkcija u.c.).

Tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto ziņojumu skaita palielinājums saistāms ar identificētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem likvidējamo kredītiestāžu klientu rīcībā. Tāpat FID, veltot arvien lielākus resursus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanā 2. riska profilā (vietējie noziegumi, kam seko NILL), pieaudzis tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto materiālu skaits, kas saistāms ar valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, t.sk. korupciju, nodokļu noziegumiem, krāpšanām, kā arī iespējamiem sankciju pārkāpumiem. Visvairāk materiālus 2022. gadā FID ir nosūtījis Valsts policijai (73,7%), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (10,7%) un Valsts drošības dienestam (8,9%).

1 Summa attiecināma tikai uz līdzekļu iesaldēšanas rīkojumiem uz noteiktu laiku, par kuriem informācija nodota tiesībaizsardzības iestādēm lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu un aresta piemērošanu līdzekļiem.