Turpinot Bilances Nr. 6 (486), 2022. gada jūnijs) rakstu «2021. gada pārskata sastādīšanas ceļvedis», nedaudz jau vadības ziņojuma sadaļā pieskāros finanšu analīzes koeficientiem, šajā rakstā turpināsim šo tēmu. Apskatīsim biežāk izmantotos finanšu analīzes koeficientus un iepazīsim tos tuvāk.

Kam nepieciešama finanšu analīze?

Finanšu analīze ir ļoti aktuāla katrai sabiedrībai, tā sniedz iespēju pieņemt vadībai korektus finanšu lēmumus, lai uzņēmums spētu sekmīgi attīstīties, palielinātu ražošanas/pārdošanas apjomus, noturētu pozīciju tirgū, efektīvi pārvaldītu savus resursus, kā arī laikus pieņemtu lēmumus, lai mazinātu finanšu riskus u.c. Šis ir labs instruments, ko katra sabiedrība var izmantot. Jau jūnija numura rakstā minēju, ka, izmantojot finanšu analīzes koeficientus vadības ziņojumā, jābūt uzmanīgiem ar rezultātu interpretāciju, jo rādītāji jāvērtē ne tikai pēc noteiktām robežvērtībām, bet katra izmaiņa jāvērtē individuāli un jāskatās, vai nav bijuši notikumi pārskata gadā, kas varēja ietekmēt konkrēto rādītāju. Atceramies, ka mūsu uzdevums nav parādīt sabiedrību no sliktās puses, bet sniegt patiesu un skaidru priekšstatu.

Finanšu analīzes veidi ir vairāki — deskriptīvie, predikatīvie un normatīvie.

Mēs pievērsīsimies populārākajai deskriptīvai modeļa metodei — analītisko koeficientu aprēķināšanai. 

Finanšu koeficienti ir divu finanšu uzskaites skaitlisku raksturotāju attiecība.

Koeficientus izmanto:

• sabiedrības darbības salīdzināšanai dažādos laika posmos;
• līdzīgu sabiedrību salīdzināšanai, izmantojot nozares vidējo rādītāju;
• dažādu sabiedrības uzskaites datu standartizēšanai.

Novērtējot sabiedrības finansiālo stāvokli, jāizvērtē koeficienti kopumā, nevis katrs atsevišķi, tāpat jāņem vērā ne tikai tekošie analīzes rezultāti, bet jāvērš uzmanība uz vairākiem periodiem, jāskatās attīstības dinamika, izmaiņas un tendences. 

Tikai rādītāji/koeficienti vieni paši neko nenozīmē, svarīgāko informāciju iegūstam, tos salīdzinot.

Apskatīsim visbiežāk izmantotos finanšu analīzes koeficientus, kurus lieto gada pārskatos.

1. Finanšu stabilitātes analīze

Tā ļauj izvērtēt uzņēmuma finansēšanas avotu sastāvu. Šie koeficienti ir īpaši noderīgi, vērtējot uzņēmuma maksātnespējas iespējamību, tādēļ kreditori un piegādātāji dod priekšroku uzņēmumiem ar augstu pašu kapitāla īpatsvaru un lielāku finanšu patstāvību.

Visu saistību rādītājs

Saistības / Aktīvu (Pasīvu) kopsumma

Šis rādītājs liecina par aizņemtā kapitāla līdzdalības pakāpi uzņēmuma rīcībā esošo aktīvu finansēšanā.

Finansiālā līdzsvara koeficients

Saistības / Pašu kapitāls

Koeficients raksturo, cik lielā mērā uzņēmums ir atkarīgs no aizņemta kapitāla. Augsts rādītājs nozīmē, ka uzņēmums daudz izmanto aizņemto kapitālu, kas uzņēmumam rada papildu izmaksas procentu maksājuma veidā. Pārāk zems koeficients var liecināt par to, ka uzņēmumam nepieciešams piesaistīt papildu finanšu resursus, lai uzlabotu savu ienesīgumu.

Pašu kapitāla līdzdalība uzņēmuma īpašuma finansēšanā

Pašu kapitāls / Aktīvu kopsumma

2. Rentabilitātes rādītāji

Tie atspoguļo līdzekļu ieguldījuma kopējās efektivitātes novērtējumu, tādēļ tie ir nozīmīgi rādītāji, raugoties no īpašnieku un vadības skatupunkta. Katra uzņēmēja interesēs ir iegūt maksimālo peļņu, un tieši šie koeficienti parāda, vai bizness norit veiksmīgi. 

Pārdošanas rentabilitāte

Peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas / Apgrozījums

Rādītājs raksturo peļņas lielumu uzņēmuma ieņēmumos, t.i., rāda peļņu uz pārdošanas (apgrozījuma) vienību.

Aktīvu (kopkapitāla) rentabilitāte

Peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas / Aktīvu kopsumma

Šis ir visbiežāk lietotais rentabilitātes rādītājs. Koeficients rāda, cik efektīvi uzņēmumā izmanto aktīvus, lai gūtu ienākumus.

Pašu kapitāla rentabilitāte

Tīrā peļņa / Pašu kapitāls

Sabiedrību īpašniekiem šis ir svarīgākais rentabilitātes rādītājs. Tas rāda, cik daudz peļņas iegūts uz katru īpašnieku ieguldīto eiro sabiedrībā.

3. Likviditātes rādītāji

Tie parāda sabiedrības spēju samērā īsā laikā transformēt naudā dažādus aktīvus. Sabiedrības likviditāte interesē vairākas analīzes lietotāju grupas, īpaši kreditorus, lai pārliecinātos, ka aizdevums tiks atmaksāts. Koeficienti ļauj novērtēt, cik vērtīgi ir sabiedrības aktīvi, tomēr šo rādītāju analīze jāveic rūpīgi, jo likviditātes pieaugums var būt gan pozitīvs, gan negatīvs signāls.

Kopējais likviditātes rādītājs

Apgrozāmie līdzekļi / Īstermiņa parādi

Šis rādītājs raksturo sabiedrības spēju segt īstermiņa saistības, tātad, jo augstāks ir šis rādītājs, jo augstāk ir jāvērtē sabiedrības maksātspēja. Praksē uzskata, ka ir lietderīgi, lai šis rādītājs būtu apmēram 2, tādā gadījumā sabiedrības spējas nokārtot īstermiņa saistības ir reālas. Pārāk augsts likviditātes koeficients liecina par neracionālu apgrozāmo līdzekļu izmantošanu.

Ātrās likviditātes rādītājs jeb starpposma likviditātes koeficients

(Apgrozāmie līdzekļi – krājumi) / Īstermiņa parādi

Uzskata, ka šim rādītājam jābūt apmēram 1, jo tikai tādā gadījumā sabiedrība reāli spēj segt savas īstermiņa saistības. Zems šā rādītāja līmenis, ja ir augsts kopējās likviditātes līmenis, liecina, ka ievērojama daļa apgrozāmo līdzekļu ir ieguldīta krājumos. Augsts starpposma likviditātes līmenis parasti nozīmē, ka bankas kontos ir uzkrājies pārmērīgi daudz naudas līdzekļu. 

Absolūtās likviditātes rādītājs

(Naudas līdzekļi + Īstermiņa Vērtspapīri) / Īstermiņa saistības

Koeficients parāda, kādu daļu no īstermiņa saistībām sabiedrība var segt ar brīvajiem naudas līdzekļiem.

Bieži tiek izmantoti arī tādi koeficienti kā krājumu aprites koeficients (lieto vairāk uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ražošanu un ir lieli krājumi, debitoru un kreditoru aprites koeficientu, taču šeit nav galvenais princips, jo vairāk koeficientu, jo labāk. Svarīgi šos koeficientus mācēt korekti skaidrot. 

Piemērs

1. tabula Peļņas vai zaudējumu aprēķins Klasificēts pēc izdevumu funkcijām (PZA2)

2. tabula Bilances aktīvs

3. tabula Bilances pasīvs

4. tabula Rādītāju salīdzināšana

Vēlreiz vēršu uzmanību, ka finanšu analīzes koeficientu rezultāti jāvērtē salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu (mēnesi u.c. periodu), nozari u.c. Jāpārzina uzņēmumā notiekošie procesi (saimnieciskā darbība, tirgus, mērķi u.c. nianses), lai netiktu pieņemti kļūdaini secinājumi, taču šī ir lieliska iespēja izvērtēt sabiedrību un laikus rīkoties, lai novērstu kādu no iespējamiem riskiem. Krīzes un pandēmijas laikā ievērojami pieaudzis datu analītiķu darba apjoms, jo vadība vēlas iegūt pēc iespējas plašāku izpratni par tirgu un sabiedrībā notiekošo. Finanšu analīzi var izmantot arī, lai sekotu līdzi sabiedrības gada plāna izpildei, lai laikus pieņemtu lēmumus, uzlabotu produktu vai pakalpojumu un piestrādātu pie sabiedrības popularizēšanas. Finanšu analīze sniedz iespēju prognozēt pasaules notikumu radīto triecienu biznesam, palīdzot laikus sagatavoties iespējamām grūtībām.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada jūlija (487.) numurā.