Valdības sēdē 23. aprīlī paredzēts skatīt Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Nokavējuma naudas regulējuma izvērtējums”, kurā izvērtēts, vai nodokļu maksātāja motivāciju vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu samaksu ir veicinājusi ar 2017. gada 1. jūliju ieviestā samazinātā nokavējuma naudas likme.

Atgādinām, ka no dienas, kad nodokļu administrācija ir pieņēmusi lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, lēmumā noteiktajai nodokļu pamatparāda summai tiek aprēķināta puse no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas par katru dienu visā kavējuma periodā. Tāpat pēc minētajām izmaiņām nokavējuma naudu sāka aprēķināt līdz brīdim, kamēr nokavējuma nauda sasniedz divas piektdaļas no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra.

Šāds regulējums tika pieņemts, lai palīdzētu finansiālās grūtībās nonākušajiem nodokļu maksātājiem, kas uzsākuši aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju tikai pēc piespiedu izpildes uzsākšanas, labprātīgi veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu atbilstoši samaksas grafikam. Ar samazinātās nokavējuma naudas noteikšanu tika plānots uzlabot nodokļu maksātāja maksātspēju, mazinot iespējamo zaudējumu rašanos gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir nonācis īslaicīgās finansiālās grūtībās, ļaujot tās pārvarēt un turpināt veiksmīgu uzņēmējdarbību.

Saskaņā ar VID sniegto informāciju 2018. gadā pieņemts 3431 lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu samaksu par kopējo summu 18 480 860 EUR.

Taču, kā savā ziņojumā norāda Finanšu ministrija, VID ieskatā, nokavēto nodokļu maksājumu samaksu veic tikai tie nodokļu maksātāji, kuri ir ieinteresēti savu nodokļu saistību izpildē, tajā skaitā veicot aktīvu sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (un šādu nodokļu maksātāju skaits gadu no gada īpaši nemainās). Savukārt, nodokļu maksātāji, kuri nevēlas maksāt nodokļus, tajā skaitā kuri iesaistās nodokļu krāpšanā, nav ieinteresēti meklēt tiesiskos risinājumus labprātīgai nokavēto nodokļu maksājumu samaksai. Līdz ar to nokavējuma naudas likmes samazināšana nav uzskatāma par priekšnosacījumu, lai esošo nodokļu parādnieku uzvedība attiecībā uz nodokļu nomaksu izmainītos.

Iz 2019. gada 1. janvāri kopējā VID administrēto kopbudžeta maksājumu parāda kopsumma bija 1 044 220 000 EUR, tajā skaitā nodokļu pamatparāds 806 780 000 EUR un nokavējuma nauda 237 440 000 EUR. Ministrija secina, ka nokavētie nodokļu maksājumi, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, tai sasniedzot vai pārsniedzot divas piektdaļas no pamatparāda apmēra, veido vienu trešdaļu (~ 34 %) no kopējā VID administrēto kopbudžeta maksājumu parāda apmēra.

Ministrija arī norāda, ka VID darba rezultātā 2018. gadā ir palielinājies piedzīto summu apmērs, jo VID veic aktīvas darbības, lai nokavētie nodokļu maksājumi tiktu piedzīti pēc iespējas ātrāk no nodokļu parāda rašanās brīža.

Finanšu ministrijas ieskatā, likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto nokavējuma naudas likmju samazināšana nav uzskatāma par tiesisko instrumentu, kas varētu ietekmēt esošo nodokļu parādnieku motivāciju vienoties ar nodokļu administrāciju par labprātīgu nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi vai arī sekmīgāk pildīt savas nodokļu saistības, nekavējot normatīvajā regulējumā noteiktos termiņus.

Finanšu ministrija ierosina saglabāt likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29. panta otrās daļas regulējumu, vienlaikus nodrošinot, ka nodokļu maksātājiem, kas veic aktīvu sadarbību ar nodokļu administrāciju savu nodokļu saistību izpildē, arī turpmāk tiek saglabāti labvēlīgie nosacījumi attiecībā uz nokavējuma naudas likmes apmēra samazināšanu.

Uz 2019. gada 1. janvāri kopējais nodokļu parādu apmērs uzņēmumiem, kas atzīti par maksātnespējīgiem, ir 257 858 100 EUR.