0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESFiskālā padome: Strukturālās bilances korekcija vispārējās valdības budžetā nav jāveic

Fiskālā padome: Strukturālās bilances korekcija vispārējās valdības budžetā nav jāveic

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) 11. decembrī apstiprināja, ka strukturālās bilances korekcija vispārējās valdības budžetā nav jāveic, jo uzkrātā faktisko strukturālo bilanču novirze no plānotājiem bilances lielumiem nepārkāpj Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) noteikto pieļaujamo slieksni (-0,5% no IKP). Kopējā uzkrāto bilanču starpības summa 2017. gada beigās sasniedza 0,8% no IKP. Tomēr, kā norāda Padome, valdībai jāveic pasākumi vidēja termiņa mērķa (VTM) sasniegšanai. Izskatot Finanšu ministrijas iesniegtos ikgadējos datus par faktiskās strukturālās bilances un minimālās plānojamās strukturālās bilances starpību un šo datu atbilstību FDL 11. panta prasībām, Padome norāda uz novērtējuma izmaiņām 2013.-2017.gadiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Reālā IKP izaugsmes prognožu pārskatīšana…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Fiskālās disciplīnas padome (Padome) 11. decembrī apstiprināja, ka strukturālās bilances korekcija vispārējās valdības budžetā nav jāveic, jo uzkrātā faktisko strukturālo bilanču novirze no plānotājiem bilances lielumiem nepārkāpj Fiskālās disciplīnas likumā (FDL) noteikto pieļaujamo slieksni (-0,5% no IKP). Kopējā uzkrāto bilanču starpības summa 2017. gada beigās sasniedza 0,8% no IKP. Tomēr, kā norāda Padome, valdībai jāveic pasākumi vidēja termiņa mērķa (VTM) sasniegšanai.

Izskatot Finanšu ministrijas iesniegtos ikgadējos datus par faktiskās strukturālās bilances un minimālās plānojamās strukturālās bilances starpību un šo datu atbilstību FDL 11. panta prasībām, Padome norāda uz novērtējuma izmaiņām 2013.-2017.gadiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Reālā IKP izaugsmes prognožu pārskatīšana uz augšu, kas izraisījis arī izlaižu starpības novērtējuma izmaiņas, ir viens no iemesliem strukturālās bilances novērtējuma svārstībām, uzskata Padome. Šādas izmaiņas kumulatīvi periodā no 2013. līdz 2016. gadam veido strukturālās bilances pasliktinājumu 280 milj. eiro apmērā. Vienlaikus šādas ikgadējas izmaiņas liek domāt par papildu rādītāju nepieciešamību fiskālās politikas izpildes vērtēšanai, piemēram, pārējo FDL noteikto fiskālo nosacījumu izpildes vērtējumu.

Kopš vērtējuma uzsākšanas minimālā plānotā strukturālā bilance vienmēr ir apstiprināta zemāk par FDL noteikto VTM -0,5% no IKP, kas pamatā skaidrojams ar strukturālo reformu atkāpēm, kas izriet no Stabilitātes un izaugsmes pakta. Salīdzinot Baltijas valstu strukturālās bilances rezultātus un arī prognozes 2018.-2019. gadam, Latvijas fiskālā politika visus gadus (izņemot 2016. gadu) nav bijusi pietiekami pretcikliska un ir stimulējusi tautsaimniecību apstākļos, kad ekonomikas izaugsme apsteidz potenciālu.

Papildus strukturālās bilances nosacījumam Padome novērtēja arī izdevumu pieauguma nosacījumu, lai pārliecinātos, kādas ir valsts budžeta izdevumu novirzes no plānotā.

Padome norāda, ka FDL ietver arī izdevumu pieauguma nosacījumu, taču šobrīd tas tiek izmantots tikai ikgadējā budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara (VTBI) plānošanas posmā. Izdevumu nosacījuma piemērošana arī budžeta izpildes novērtēšanas posmā uzlabotu fiskālās politikas procesu analīzi.

Līdzīgi kā strukturālās bilances nosacījums, arī izdevumu pieauguma nosacījums tiek izmantots VTBI plānošanā, un tā pamatā ir prasība vispārējās valdības izdevumus samērot ar desmit gadu vidējo potenciālā IKP augsmes tempu. Padomes novērtējums liecina, ka izdevumi šajā laikā pieauga straujāk nekā potenciālā IKP pieaugums, tā prasot korekciju fiskālajā politikā.

Kā norāda Padome, vērtējot pēc izdevumu pieauguma kritērija, novirzes no plāniem ir būtiskas, kaut gan kopš 2015. gada tās samazinās. Uzkrātā novirze 2017. gadā ir samazinājusies līdz 3,5% no IKP, salīdzinot ar 5,2% novirzi 2015. gadā. Līdz ar to izdevumu pieauguma nosacījuma pārbaude 2013.-2017. gadā ierosina būtisku fiskālās konsolidācijas nepieciešamību.

Padome aicina Finanšu ministriju iespējami drīz uzlabot strukturālo bilanci vismaz līdz VTM līmenim, t.i., -0,5% no IKP. Padome arī aicina rūpīgi vērtēt ievērojamo uzkrāto izdevumu pieauguma pārsniegumu virs potenciāli pieļaujamā, kas var izraisīt makroekonomiskās nelīdzsvarotības veidošanos un veidotu nākamo ekonomikas lejupslīdi daudz kritiskāku. Šādā gadījumā būtu jārēķinās ar izdevumu samazinājumu un lielāku nodokļu slogu ekonomiskās darbības pasliktināšanās apstākļos.

Padome aicina papildināt budžeta izpildes novērtējumu ar visiem FDL ietvertajiem fiskālajiem nosacījumiem, tostarp izdevumu pieauguma un pārmantojamības nosacījumiem, kā arī parāda nosacījumu. Tas vēl vairāk uzlabotu FDL ietvara novērtējumu, jo, pamatojoties uz faktiskajiem fiskālajiem rezultātiem, var būt nepieciešama korekcija valsts fiskālajā politikā.

Fiskālās disciplīnas padome veic novērtējumu tam, vai vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances korekcija, ja tāda jāveic saskaņā ar FDL 11. pantu, atbilst šī panta nosacījumiem, it īpaši attiecībā uz korekcijas mehānisma aktivizēšanas nepieciešamību, korekcijas apjomu un korekcijas piemērošanas laika periodu.