Ministru kabineta 9. maija sēdē turpinājās diskusija par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam. Sēdē piedalījās arī Fiskālās disciplīnas padomes biedrs Andžs Ūbelis, kurš pauda padomes viedokli un neskaidros jautājumus saistībā ar piedāvāto nodokļu sistēmas reformu. Padomes pozīcija par Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm 2018.-2021. gadam tiks formulēta 17. maija fiskālo risku darba grupas sēdē, uz kuru aicināti arī vairāki Finanšu ministrijas pārstāvji.

“Padome atzinīgi vērtē centienus izstrādāt visaptverošu un paredzamu vidēja termiņa nodokļu stratēģiju, kā arī mazināt darbaspēka nodokļu slogu un ekonomisko nevienlīdzību. Vienlaikus Padome pauž bažas, ka pieejamā informācija neapliecina plānotu virzību uz nodokļu ieņēmumu mērķi 1/3 no IKP un reformas ietekme uz ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu ir ierobežota, bet izmaksas - augstas,” skaidro A. Ūbelis.

Padome vērš uzmanību, ka netiek sasniegti vairāki nodokļu politikas pamatnostādnēs definētie mērķi":
1. ekonomiskais izrāviens nav pamatots ar aprēķiniem;
2. pieejamā informācija neapliecina plānotu virzību uz nodokļu ieņēmumu mērķi 1/3 no IKP apmērā 2021.gadā;
3. reformas ietekme uz ekonomiskās nevienlīdzības mazināšanu ir ierobežota;
4. netiek rasts papildu finansējums veselības aprūpes sistēmai.

“Lai padome varētu paust informētu viedokli par reformu pasākumiem, ir nepieciešams caurspīdīgs un detalizēts aprēķinu metodoloģijas izklāsts par reformas ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem, kā arī analīze par reformas ietekmi uz budžeta ieņēmumiem cikliskās lejupslīdes gadījumā. Nepieciešams arī pārskatīt Latvijas pozīciju ekonomiskajā ciklā, lai pārliecinātos, vai netiek pārkāpts pretcikliskas fiskālās politikas princips. Tā kā reformas pasākumi paredz deficīta pieaugumu tuvākajos gados, Padome rūpīgi sekos, vai neveidojas neatbilstība Fiskālās disciplīnas likuma 9. pantā noteiktajam, t.i. ievērotas prasības par kompensējošo pasākumu nodrošināšanu,” norāda A. Ūbelis.

Ministru kabinetā sniegtā padomes prezentācija pieejama šeit.