0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGaidāmās izmaiņas PVN piemērošanā

Gaidāmās izmaiņas PVN piemērošanā

Gunta Kauliņa, Dr. oec., KPMG vecākā projektu vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante

Kā jau ierasts, arī 2021. gadā gaidāmas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā, neskarts nepaliks arī pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk — PVN). Svarīgi atzīmēt, ka atsevišķi grozījumi, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, ir pieņemti jau 2019. gadā (vienotais konts), turpmākie (e–komercija) — pieņemti 2020. gada oktobrī un stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, bet atsevišķi grozījumi šī raksta tapšanas laikā vēl nav pieņemti gala redakcijā, tādēļ tos nekomentēšu. Turpmāk izskatīsim grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk — PVN likums) to pieņemšanas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Gaidāmās izmaiņas PVN piemērošanā
Ilustrācija: © artinspiring – stock.adobe.com

Gunta Kauliņa, Dr. oec., KPMG vecākā projektu vadītāja, sertificēta nodokļu konsultante
Gunta Kauliņa,
Dr. oec.,
KPMG vecākā projektu vadītāja,
sertificēta nodokļu konsultante
Foto: Andrejs Zavadskis

Kā jau ierasts, arī 2021. gadā gaidāmas būtiskas izmaiņas nodokļu piemērošanā, neskarts nepaliks arī pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk — PVN). Svarīgi atzīmēt, ka atsevišķi grozījumi, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, ir pieņemti jau 2019. gadā (vienotais konts), turpmākie (e–komercija) — pieņemti 2020. gada oktobrī un stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā, bet atsevišķi grozījumi šī raksta tapšanas laikā vēl nav pieņemti gala redakcijā, tādēļ tos nekomentēšu.

Turpmāk izskatīsim grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk — PVN likums) to pieņemšanas secībā.

Vienotais konts

Grozījumi saistībā ar vienotā konta ieviešanu, kas stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, faktiski visos nodokļu likumos tika pieņemti jau 2019. gada vidū. Vienotā konta ieviešana nozīmē, ka, sākot ar 2021. gada 1. janvāri, visu nodokļu maksājumi, ieskaitot PVN, būs jāveic uz vienu un to pašu kontu: LV33TREL1060000300000.

Izņēmums ir nekustamā īpašuma nodoklis, kas arī turpmāk būs jāieskaita konkrētās pašvaldības norādītajā kontā, un muitas nodoklis, kura maksāšanai vienotais konts būs jāizmanto, tikai sākot ar 2023. gada 1. janvāri. 

Ir noteikts arī vienots maksājuma veikšanas laiks, tas ir, līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša 23. datumam. Pirmais pārskaitījums vienotajā kontā būs veicams jau līdz 2021. gada 23. janvārim par 2020. gada decembra nodokļu maksājumiem. 

Jāuzsver, ka līdzšinējā maksāšanas termiņa pagarinājums par trīs dienām nemaina PVN deklarācijas iesniegšanas laiku, tas vēl joprojām saglabājas iepriekšējais — taksācijas periodam sekojošā mēneša 20. datums. Bez tam svarīgi atcerēties, ka regulāro maksājumu veikšanai noteiktais 23. datums neattiecas uz tiem maksājumiem, kas noteikti ar atsevišķu VID lēmumu, piemēram, VID audita rezultātā aprēķinātās nodokļa summas būs jāiemaksā šajos lēmumos noteiktajos termiņos.

Nedaudz atkāpjoties no PVN, jāatgādina, ka norādītais 23. datums attiecas arī uz VSAOI samaksu, jo visi VID paziņotie individuālie VSAOI maksāšanas termiņi vairs nav piemērojami 2021. gadā.

Nosakot vienu termiņu, līdz kuram veicami nodokļu maksājumi, un norādot vienu kontu, uz kuru maksājumi veicami, visu vienlaikus maksājamo nodokļu summas iespējams apvienot vienā maksājumā, tādējādi katru nodokli vairs nevajadzēs pārskaitīt uz konkrētu šā nodokļa kontu atsevišķi norādītā maksājuma veikšanas termiņā. Tas, protams, varētu uzņēmējiem atvieglot maksājumu veikšanu. Jācer arī, ka šāda nodokļu maksāšana izslēgs situāciju, kurā nodokļa maksātājam vienlaikus var būt gan nodokļa pārmaksa, gan nodokļa parāds.

Nodokļu maksātājam būtu svarīgi zināt arī to, kā vienlaikus samaksātās nodokļu summas tiks sadalītas pa nodokļu veidiem. Saskaņā ar VID sniegto informāciju paredzēts, ka tiks piemērots tā sauktais FIFO rindas darbības princips — pirmais iekšā, pirmais ārā (first in — first out).

Tas nozīmē, ka vienotajā kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta pēc principa, ka pirmo segs senāko nodokļa maksājumu, sākot ar nodokļa pamatsummu, pēc tam nokavējuma naudu un soda naudu, ja tāda tikusi aprēķināta un piemērota. Tātad gadījumā, ja nodokļa maksātājam ir kāda nodokļa parāds vai, piemēram, nesamaksāts VID audita uzrēķins, visi tekošie maksājumi, arī PVN pārmaksa sākotnēji tiks novirzīta šī parāda segšanai un tikai pēc tam — tekošo nodokļu maksājumiem. 

Nodokļu maksātājiem jāievēro arī tas, ka deklarētās PVN pārmaksas tiks novirzītas nodokļu parādu vai citu nodokļu maksājumu segšanai tikai pēc šīs pārmaksas apstiprināšanas VID. Tā kā pārmaksas apstiprināšana VID dažkārt aizņem laika periodu līdz mēnesim vai pat ilgāk, nodokļu maksātājam jārēķinās, ka par šo periodu var tikt uzrēķinātas nokavējuma naudas tekošajiem maksājumiem. Tā kā gandrīz visiem nodokļiem būs viens apmaksas termiņš, tad prioritāri tiks segti maksājumi saistībā ar VSAOI un IIN un tikai tad sekos PVN, uzņēmumu ienākuma nodoklis un citi nodokļi. VID sola, ka tas, kā vienotajā kontā iemaksātās summas tiks sadalītas starp nodokļu maksājumiem, nodokļu maksātājiem būs redzams EDS.

Detalizēta informācija par vienoto kontu un tā darbību atrodama VID mājaslapā. Lai labāk izprastu jaunos nodokļu samaksas principus, iesaku ar to iepazīties.

PVN e–komercijā

Ļoti plaši grozījumi PVN likumā tika pieņemti 2020. gada oktobrī, un šo grozījumu spēkā stāšanās laiks noteikts 2021. gada 1. jūlijs. Šajos grozījumos noteikti četri jauni maksāšanas režīmi, kas attiecas uz darījumiem ar citu Eiropas Savienības (turpmāk — ES) dalībvalstu nodokļa nemaksātājiem vai nereģistrētiem nodokļa maksātājiem (turpmāk teksta vienkāršošanai lietošu terminu — “neapliekamās personas”, kas nozīmē, ka preču/pakalpojumu saņēmēji var būt fiziskas personas, iestādes vai juridiskas personas, kas nav reģistrētas PVN maksātājas ES):

  • preču tālpārdošana ES teritorijā;
  • pakalpojumu sniegšana ES valstu neapliekamām personām;
  • no trešajām valstīm importētu preču tālpārdošana ES teritorijā;
  • speciālā preču importa režīma piemērošana sūtījumu nogādāšanai importa valstī.

Jāatzīst, ka grozījumi ir sagatavoti ļoti sarežģītā valodā, lietojot daudz specifisku un garu terminu un terminu skaidrojumu, kā arī atsauces uz dažādiem ES normatīvajiem aktiem, līdz ar to likumā iekļautais regulējums ir ļoti grūti uztverams un saprotams. Ceru, ka līdz regulējumu praktiskās piemērošanas sākumam tiks izstrādāti normu skaidrojumi un sniegti piemēri, kā katrā situācijā rīkoties.

Visu iepriekš minēto režīmu piemērošanai tiks ieviests tā sauktais vienas pieturas punkts jeb OSS (One Stop Shop), kas ir speciāla PVN piemērošanas shēma un nozīmē, ka:

  • to var piemērot gan ES, gan trešo valstu personas, kas piegādā preces/sniedz pakalpojumus ES dalībvalstu neapliekamām personām;
  • personai nepieciešama reģistrācija PVN vajadzībām tikai vienā ES dalībvalstī (identifikācijas valstī), neskatoties uz to, ka preces tiek piegādātas/pakalpojumi sniegti vairāku ES dalībvalstu neapliekamām personām;
  • PVN tiek aprēķināts pēc tās ES dalībvalsts nosacījumiem un piemērojot tās valsts attiecīgo PVN likmi, kurā atrodas preču/pakalpojumu gala saņēmējs;
  • aprēķināto un iekasēto PVN par darījumiem citās ES valstīs iemaksā identifikācijas valsts budžetā un deklarē speciālā deklarācijā;
  • identifikācijas valsts nodokļu administrācija pārskaita saņemtos nodokļa maksājumus tām valstīm, kuru PVN ir iekasējis preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs.

Līdz šim mums bija pazīstama tā saucamā MOSS (Mini One Stop Shop) sistēma, kas tika piemērota tikai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem citu ES valstu neapliekamām personām, taču no 2021. gada 1. jūlija šāda pieeja tiek paplašināta un attiecināta arī uz preču tālpārdošanu un noteiktu pakalpojumu sniegšanu.

Preču tālpārdošana

Pašreizējais preču tālpārdošanas režīms nozīmē to, ka personām, kuras piegādā preces neapliekamajām personām citās ES valstīs, sākotnēji ir jāpiemēro Latvijas PVN likme un jādeklarē šīs piegādes kā vietējās Latvijas piegādes, taču ir jāseko konkrētajās ES valstīs noteiktajam tālpārdošanas preču vērtību slieksnim. Sasniedzot to, ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam šajā valstī, uzņemoties visas šīs valsts nodokļu maksātāja saistības gan attiecībā uz PVN deklarēšanas, gan maksāšanas prasībām. Lielākajā daļā ES valstu šis slieksnis ir noteikts 35 000 eiro apmērā kalendāra gada laikā, taču atsevišķas valstis šo slieksni ir noteikušas 100 000 eiro apmērā (to skaitā Nīderlande un Vācija), kas samērā ilgstoši ļauj piemērot piegādātājas valsts PVN.

Jaunā OSS sistēma preču tālpārdošanai ir noteikusi jaunu slieksni — 10 000 eiro kalendāra gada laikā. Sasniedzot šo slieksni, personai, kas piegādā preces citas ES valsts neapliekamajām personām, ir tiesības nereģistrēties visās gala patērētāja valstīs PVN vajadzībām, bet izvēlēties piemērot jauno OSS sistēmu. Turklāt, ja nodokļa maksātājs ir izvēlējies šo sistēmu, to jāturpina lietot vismaz turpmākos divus kalendāra gadus neatkarīgi no turpmākā preču piegādes apjoma. 

Jāatzīmē, ka PVN likumā ir atrodamas pretrunas ar attiecīgo ES regulējumu, kurš nosaka, ka slieksnis 10 000 eiro apmērā ir nosakāms, vērtējot kopā gan elektroniski sniegto pakalpojumu apjomu, gan tālpārdošanas preču vērtību. Savukārt Latvijas PVN likums šos sliekšņus nosaka atsevišķos pantos, neatsaucoties vienam uz otru, ar ko varētu saprast, ka katram darījuma veidam slieksnis 10 000 eiro apmērā jānosaka atsevišķi. Ievērojot šo pretrunu, pieņemu, ka tuvākajā laikā šī norma varētu tikt precizēta vai arī tiktu skaidrota šo sliekšņu aprēķina kārtība citos normatīvajos aktos. Tādēļ uzņēmējus, kas nodarbojas gan ar elektronisko pakalpojumu sniegšanu, gan preču tālpārdošanu, aicinu sekot līdzi iespējamiem normatīvo aktu grozījumiem šajā jomā.

Svarīgi, ka jaunā OSS sistēma ir attiecināta ne tikai uz pašiem preču piegādātājiem, bet arī uz personām, kas nodrošina preču piegādes (tālpārdošanu), darbojoties kā starpnieks un pārvaldot preču tirdzniecības platformas, kurās var iegādāties preces (piemēram, Ebay, Amazon). Šādas personas PVN vajadzībām tiks uzskatītas par preču piegādātājām, kurām jāievēro visas prasības attiecībā uz PVN piemērošanu preču tālpārdošanas darījumos.

Jauno preču tālpārdošanas režīmu var piemērot tikai tie nodokļa maksātāji, kuri neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēti PVN vajadzībām konkrētajā preču saņēmēja valstī. Ja šo sistēmu piemēro ES valstīs reģistrētas personas, likumā tas tiek dēvēts par savienības režīmu, bet, ja preču tālpārdošanai kādā no ES valstīm PVN vajadzībām reģistrējas trešās valsts persona, tad tas tiek dēvēts par ārpussavienības režīmu.

Tātad personas, kas piegādā preces neapliekamajām personām citās ES valstīs, preču vērtībai piemēro tās valsts PVN likmi, kāda noteikta preču saņēmēja valstī. Līdz ar to preču piegādātājam ir jāseko konkrētajās valstīs noteiktajām PVN likmēm. Svarīgi atcerēties, ka ne visām precēm tiek piemērota standarta PVN likme, daudzās valstīs ir arī vairākas samazinātās likmes, kas piemērojamas konkrētām preču grupām. Ieteicams sekot iespējamām nodokļa likmju izmaiņām, it īpaši tagad, kad COVID–19 pandēmijas laikā valstis ekonomikas stimulēšanas nolūkos bieži vien strauji izmaina PVN likmes gan pastāvīgai piemērošanai, gan uz fiksētu periodu. Piemēram, Vācijā PVN standartlikme, kas iepriekš bija 19%, sākot ar 2020. gada 1. jūliju, ir samazināta līdz 16% un raksta tapšanas brīdī to paredzēts piemērot līdz 2020. gada beigām, līdzīgi Vācijā izmainīta arī samazinātā likme no 7% līdz 5%. Taču, tā kā COVID–19 situācija vēl joprojām pasaulē ir ļoti sarežģīta, pieņemu, PVN 16% likmes piemērošanas periods Vācijā varētu tikt pagarināts. Nav izslēgtas PVN likmju izmaiņas arī citās ES valstīs.

Tabulā apkopotas galvenās prasības PVN piemērošanai pašreizējiem tālpārdošanas darījumiem un sagaidāmās izmaiņas pēc 2021. gada 1. jūlija.

Galvenās izmaiņas PVN piemērošanā tālpārdošanas darījumiem

Līdz 2021. gada 30. jūnijamNo 2021. gada 1. jūlija
REĢISTRĀCIJA
Jāreģistrējas kā PVN maksātājam katrā ES dalībvalstī, kur preču piegāžu apjoms kalendāra gadā pārsniedz 35 000 eiro
(vai 100 000 eiro)
Jāreģistrējas kā PVN maksātājam savienības režīma (ES persona) vai ārpussavienības režīma (trešās valsts persona) piemērošanai vienā ES valstī (identifikācijas valstī), ja preču piegāžu apjoms kalendāra gadā pārsniedz 10 000 eiro
PVN LIKMES PIEMĒROŠANA
Piemēro Latvijas PVN līdz robežsliekšņa sasniegšanai un konkrētās valsts PVN likmi, kur ir PVN numursPiemēro tās valsts PVN likmi, kur atrodas pircējs bez PVN reģistrācijas šajā valstī
PVN DEKLARĒŠANA
Sniedz PVN deklarācijas/pārskatus katrā valstī, kur ir PVN numursSniedz PVN deklarācijas/pārskatus tikai vienā ES valstī — identifikācijas valstī, kur persona reģistrējusies savienības režīma (ES persona) vai ārpussavienības režīma (trešās valsts persona) piemērošanai
Tālpārdošanas režīms nav piemērojams:

  • jaunu transportlīdzekļu, montēto preču, lietotu mantu,
    mākslas priekšmetu u.tml. preču piegādēm;
  • preču tālpārdošanai līdz 10 00 eiro kalendāra gadā (var piemērot brīvprātīgi)

Ja persona veic preču tālpārdošanas darījumus, tad saskaņā ar PVN likuma prasību tai ir pienākums uzturēt piegādāto preču reģistru ar detalizētu šo preču uzskaiti un šo reģistru saglabāt turpmākos 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad darījums veikts. Tas nozīmē, ka tālpārdošanas darījumos piegādāto preču reģistrs būs jāuzglabā 2 reizes ilgāk nekā citi grāmatvedības dokumenti.

Piemērojot preču tālpārdošanas režīmu, personai paralēli parastajai PVN deklarācijai ir pienākums sniegt arī PVN īpašā režīma deklarāciju. To gan vajadzēs sniegt tikai vienu reizi ceturksnī līdz sekojošā mēneša beigām.

Pakalpojumu sniegšana neapliekamām personām citās ES valstīs

Grūti uztverami ir nosacījumi attiecībā uz turpmāko PVN piemērošanu pakalpojumiem, kas tiek sniegti citu ES valstu neapliekamām personām. Atsevišķā pantā (PVN likuma 140.2 pants) tiek regulēta PVN piemērošana šādiem pakalpojumiem, ja tos sniedz trešo valstu personas, kas ES neveic saimniecisko darbību (ārpussavienības režīms), savukārt, ja pakalpojumus sniedz ES saimnieciskās darbības veicēji, tad jāvadās pēc regulējuma, kas iekļauts vienā pantā ar tālpārdošanas darījumu regulējumu (savienības režīms — PVN likuma 140.3 pants). 

Abos gadījumos pakalpojumu sniedzējam ir jābūt reģistrētam PVN maksātājam vienā ES dalībvalstī — identifikācijas valstī, bet, izrakstot rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem, jāpiemēro pakalpojuma saņēmēja dalībvalsts nodokļa likme. 

Svarīgi atzīmēt, ka šis īpašais režīms ir piemērojams tikai attiecībā uz tiem pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta tiek noteikta pēc to faktiskās norises vietas un pakalpojumu saņēmēja atrašanās vietas jeb pakalpojumiem, kuru sniegšanas vietu regulē PVN likuma 20.–27. pants. Pēc pašreizējā regulējuma, ja šādus pakalpojumus sniedz neapliekamajām personām, pakalpojumu sniedzējam būtu jāreģistrējas katrā valstī, kur atrodas pakalpojumu saņēmējs. Jaunais regulējums atļauj PVN reģistrāciju tikai vienā ES valstī — identifikācijas valstī, kas varētu atvieglot pakalpojumus sniedzēju darbību un samazināt administratīvo slogu.

Par sniegtajiem pakalpojumiem, piemērojot savienības vai ārpussavienības režīmu, deklarācijas ir jāsniedz reizi ceturksnī un nodoklis jāmaksā līdz ceturksnim sekojošā mēneša beigām.

Pakalpojumu sniedzējiem ir pienākums nodrošināt darījumu detalizētu uzskaiti un saglabāt šos uzskaites datus 10 gadus pēc tā gada 31. decembra, kad darījumi veikti.

Vēl nav zināms, kā konkrēti būs jādeklarē pakalpojumi, kas sniegti citu ES valstu neapliekamajām personām, bet likums nosaka pienākumu Ministru kabinetam izstrādāt šo kārtību, tā ka nodokļa maksātājiem jāseko normatīvo aktu izstrādes procesam un jāgaida jaunais regulējums šajā jomā.

Jaunie preču importa režīmi

No 2021. gada 1. jūlija Latvijā tiek ieviesti arī divi specifiski importa režīmi tādu preču (sūtījumu) piegādēm, kuru vērtība nepārsniedz 150 eiro un kuru saņēmēji ir ES valstu neapliekamas personas:

  • režīms importētu preču (sūtījumu) tālpārdošanai — no trešajām valstīm pienākošo sūtījumu piegāde citu ES valstu nodokļa nemaksātājiem (turpmāk — importa OSS vai IOSS);
  • režīms importētu preču (sūtījumu) deklarēšanai un PVN nomaksai (turpmāk — speciālais importa režīms) — no trešajām valstīm pienākošo sūtījumu piegāde neapliekamajām personām, kas atrodas importa valstī.

Abiem minētajiem importa režīmiem daži nosacījumi ir kopīgi, to skaitā:

  • reģistrāciju IOSS režīma un speciālā importa režīma piemērošanai var izvēlēties brīvprātīgi. Neizvēloties šos režīmus, preču importētājam jāmuito preces uz ES robežas un pirms to ievešanas konkrētajā valstī jāsamaksā PVN;
  • tiek atcelts pašreiz spēkā esošais atbrīvojums preču importam līdz 22 eiro vērtībā. Līdz ar to no 2021. gada 1. jūlija PVN būs jāmaksā par visām importētajām precēm neatkarīgi no to vērtības un neatkarīgi no tā, kādā režīmā preces tiks ievestas;
  • PVN nepiemēro, ievedot preces, bet deklarē kopumā par mēnesi;
  • PVN piemēro preču piegādes brīdī. Preces ir uzskatāmas par piegādātām tad, kad saņemts maksājums;
  • precēm piemēro tās valsts PVN standartlikmi, kur atrodas saņēmējs; 
  • IOSS un speciālais importa režīms nav piemērojams akcīzes precēm.

Nosacījums par PVN standartlikmes piemērošanu nozīmē, ka, piemēram, ievedot jebkuras preces Latvijā, PVN būs jāaprēķina 21% apmērā. Ja gadījumā tiks ievestas tādas preces, kurām saskaņā ar PVN likumu noteikta samazinātās likmes piemērošana (piemēram, grāmatas), tad preču importētājam būs jāizvēlas, vai nu lietot vienu no specifiskajiem importa režīmiem un piemērot PVN standartlikmi, vai arī preces muitot parastajā kārtībā, maksājot nodokli uz robežas un piemērojot samazināto PVN likmi.

Atgādinu, ka, piegādājot preces vērtībā virs 150 eiro, līdzšinējā muitošanas kārtība un PVN piemērošana nemainās.

Importēto preču tālpārdošanas režīms (IOSS)

Ja nodokļa maksātājs ieved preces ES no trešajām valstīm un tālāk tās piegādā neapliekamajām personām dažādās ES valstīs, izdevīgi piemērot IOSS režīmu, kurš paredz PVN reģistrāciju tikai vienā ES valstī (identifikācijas valstī) un nodokļa samaksu vienu reizi mēnesī par visa mēneša laikā ievestajām precēm kopā. 

Ja identifikācijas valsts ir Latvija, tad šādam nodokļa maksātājam pirms IOSS režīma piemērošanas jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk — VID), paziņojot par vēlmi izmantot šo režīmu. VID pēc iesnieguma izskatīšanas pieņem lēmumu par nodokļa maksātāja reģistrāciju importa režīma reģistrā  un piešķir tam atsevišķu IOSS PVN numuru. Ievedot preces Latvijā, IOSS režīma piemērošanai obligāti jāuzrāda derīgs IOSS PVN numurs. 

Latvijas vai citas ES dalībvalsts nodokļa maksātāji IOSS PVN numuru var pieprasīt un saņemt paši, vai arī pilnvarot starpnieku, kas varētu pārstāvēt nodokļa maksātāju, importējot preces. Savukārt trešo valstu personām, kas vēlas piemērot IOSS režīmu, obligāti ir jāpilnvaro starpnieks, kas tās pārstāvētu ES. Šādā situācijā starpniekam ir jāreģistrējas VID importa režīma reģistrā un jāsaņem atsevišķs IOSS PVN numurs katrai personai, ko tas pārstāv. Līdz ar to, ja starpnieks pārstāv, piemēram, trīs citu ES vai trešo valstu personas, lai piemērotu IOSS režīmu, tam jāsaņem trīs dažādi IOSS PVN numuri, kurus tas atsevišķi izmantos katrai pārstāvētajai personai. Vienlaikus likums nosaka, ka katram IOSS režīma piemērotājam drīkst būt tikai viens starpnieks.

PVN, kas aprēķināts par ievestajām precēm saskaņā ar tās konkrētās ES dalībvalsts PVN standartlikmi, uz kuru preces tālāk tiek sūtītas, ir jāiemaksā identifikācijas valsts budžetā reizi mēnesī līdz darījumam sekojošā mēneša beigām.

PVN likums nosaka pienākumu nodrošināt katra IOSS režīmā veikta darījuma uzskaiti. Šī prasība attiecas gan uz personām, kas pašas veic darījumus IOSS režīmā, gan arī uz starpniekiem, kas veic šādus darījumus, pārstāvot citu ES valstu vai trešo valstu personas. Taču, ja starpnieks pārstāv vairākas ES vai trešās valsts personas, tad uzskaite ir veicama atsevišķi par katru pārstāvēto personu. Līdzīgi kā iepriekš tālpārdošanas gadījumos, arī informācija par IOSS režīmā veiktajiem darījumiem ir jāuzglabā 10 gadus.

Speciālais importa režīms — sūtījumu piegāde importa valstī

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviests vēl viens jauns režīms preču importēšanai, kas PVN likumā nosaukts šādi: “Importa režīms nodokļa maksātājiem, kas uzrāda preces muitas iestādei, jeb īpašs nodokļa režīms no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai.” Faktiski šis režīms ir piemērojams gadījumos, kad piegādes galamērķis ir tā pati valsts, kurā preces tiek importētas. PVN likumā iekļautās normas izteiktas tādā formā, it kā tās regulētu šī režīma piemērošanu visā Eiropas Savienībā, taču, ja uzņēmējs vēlas šādu režīmu piemērot kādā citā ES valstī, tomēr būtu ieteicams izanalizēt arī konkrētās valsts likumdošanas aktu prasības šajā jomā.

Turpmāk izskatīsim šī režīma piemērošanu, ja darījumi notiek Latvijā, tas ir, Latvijā reģistrēts PVN maksātājs importē preces Latvijā un tālāk tās piegādā neapliekamajām personām Latvijā. 

Šī režīma piemērošanai nav nepieciešams speciāls PVN IOSS numurs, taču to var piemērot tikai tāda ES dalībvalsts persona, kas Latvijā ir reģistrēta īpašajā VID PVN maksātāju reģistrā importa režīma izmantošanai. ES dalībvalsts personu šim režīmam var pārstāvēt arī starpnieks, taču trešās valsts personai starpnieka nozīmēšana ir obligāta. 

Preču importētājs par ievestajām precēm aprēķināto nodokli, piemērojot PVN 21% standartlikmi, iekasē no preču gala saņēmējiem. Savukārt muitas iestāde nodokļa maksātājam reizi mēnesī izsniedz paziņojumu, kurā norādīta nodokļa kopsumma, kas maksājama budžetā.

Tā kā speciālā importa režīma piemērošana paredz nodokļa samaksu kopumā par iepriekšējā mēnesī veiktajiem darījumiem, PVN samaksa ir jānodrošina ar vispārējo galvojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā.

Tāpat kā citos speciālajos režīmos, arī par šajā importa režīmā veikto sūtījumu importu ir jāveic to detalizēta uzskaite, un šī informācija jāuzglabā piecus gadus.

Vēlos uzsvērt PVN likumā iekļauto specifisko prasību par PVN maksāšanas brīdi speciālā importa režīma piemērotājiem, jo tas noteikts līdz mēnesim, kurā deklarētas preces, sekojošā mēneša 16. datumam. 

Līdz ar to PVN likums nosaka šādus PVN maksāšanas laikus:

  • vispārīgajā gadījumā — taksācijas periodam sekojošā mēneša 23. datums,
  • OSS režīma piemērošanai — ceturksnim, kurā veikts darījums, sekojošā mēneša beigas;
  • IOSS režīma piemērošanai — mēnesim, kurā veikts darījums, sekojošā mēneša beigas,
  • speciālā importa režīma piemērošanai — mēnesim, kurā veikts darījums, sekojošā mēneša 16. datums.

Kā redzams, 2021. gadā nodokļa maksātājus sagaida ļoti daudz jaunu regulējumu, kuru praktiskā piemērošana vēl detalizēti nav skaidrota. Tādēļ aicinu cītīgi sekot visiem gaidāmajiem normatīvajiem aktiem un VID skaidrojumiem, lai labāk izprastu jaunās normas un nekļūdītos to piemērošanā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: