Eiropas Komisija (EK) 11.jūlijā  pieņēma divus jaunus finanšu instrumentu standartus, kuri paredzēti Eiropas strukturālo un investīciju (ESI) fondu investīcijām un ar kuriem jauni uzņēmumi un pilsētvides attīstības projektu veicinātāji varēs vieglāk piekļūt finansējumam.

EK rosina 2014.-2020. gadā dalībvalstis divkāršot no (ESI) fondiem izdarītās investīcijas, saskaņā ar Investīciju plāna mērķiem izmantojot tādus finansiālus instrumentus kā aizdevumi, kapitālieguldījumi un garantijas.. Standarta finansiālie instrumenti jau atbilst ESI fondu regulai un noteikumiem par valsts palīdzību un ir izstrādāti tā, lai dalībvalstis mazāk izmantotu tradicionālās dotācijas, bet vairāk finansiālu atbalstu pēc apgrozības principa, un lai kombinētu publiskos un privātos līdzekļus.

Pastāv jau trīs šāda veida instrumenti:

• dalīta riska aizdevums, kur risks tiek sadalīts starp publiskiem un privātiem līdzekļiem,
• ierobežotā garantija, kur bankas aizdevumu portfelī garantijai pret saistību nepildīšanu izmantoti publiski līdzekļi. Abu instrumentu nolūks ir padarīt finansējumu piekļūstamāku mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;
• renovācijas aizdevums, kas paredzēts dzīvojamo ēku sektora energoefektivitātes un atjaunojamo energoavotu projektiem.

EK nāk klajā ar  šādiem diviem instrumentiem:

• līdzieguldījumu mehānisms, no kura tiks nodrošināts start-up uzņēmumu un MVU finansējums. Šāds atbalsts uzņēmumiem pavērs iespēju attīstīt savu uzņēmējdarbības modeli un piesaistīt papildu finansējumu, izmantojot kolektīvu investīciju shēmu, ko pārvaldīs viens galvenais finanšu starpnieks. Kopējās kombinētās publisko un privāto līdzekļu investīcijas vienam MVU var būt līdz pat 15 miljoniem eiro.
• No pilsētu attīstības fondiem tiks atbalstīti ilgtspējīgi pilsētprojekti tādās jomās kā sabiedriskais transports, energoefektivitāte vai pilsētu teritoriju reģenerācija.

Projektiem jābūt finansiāli dzīvotspējīgiem un jāietilpst integrētā integrētā ilgtspējīgā pilsētu attīstības stratēģijā. Kopējās kombinētās publisko un privāto līdzekļu investīcijas vienam projektam var būt līdz pat 20 miljoniem eiro. Atbalsta devējs būs finanšu starpnieka pārvaldīts aizdevumu fonds, kas darbosies ar ESI fondu resursiem un vismaz 30 % privātkapitāla devumu. Šāds Pilsētu attīstības fonds 2007.-2013. gadā bija radīts Pomožē (Polija).

Salīdzinājumā ar dotācijām, finansiālie instrumenti piesaista vairāk privātu un publisku līdzekļu, kas papildina sākotnējo publisko finansējumu, turklāt ar tiem ir iespējami atkārtoti ieguldījumi vairākos ciklos.

ESI fondu regulējums 2014.–2020. gadam dod vairāk elastības, skaidrības un iespēju finansiālo instrumentu lietošanā. Ir paplašināts šo instrumentu tvērums, aptverot tādas investīciju jomas kā atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, energoefektivitāte un resursefektivitāte, digitālās tehnoloģijas, ilgtspējīgs transports, pētniecība un attīstība, kā arī inovācija. Jaunais regulējums arī paredz šos jaunos standartizētos finansiālos instrumentus, kam ir iepriekš noteikti noteikumi un nosacījumi un kas ir ātri ieviešami. Papildu informācija par grozījumiem 2014.-2020. gada regulējumā attiecībā uz ESI fondu izmantošanu ar finansiālo instrumentu starpniecību ir piekļūstama šeit.

2014.-2020. gadā ar finansiālo instrumentu starpniecību no ESI fondu līdzekļiem ir paredzēts apgūt vairāk nekā 20 miljardus eiro. EK partnerībā ar Eiropas Investīciju banku jo īpaši atklāšanas laikā 2015. gada janvārī ir palīdzējusi interneta platformas "FI-compass" pārvaldītājiem un citām ieinteresētajām personām, kurā pieejami praktiski padomi par finansiālajiem instrumentiem un attiecīgi izglītojoši rīki.