Valsts sekretāru sanāksmē 15. decembrī starpministriju saskaņošanai izsludināts Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Civillikumā", kas paredz modernizēt un pilnveidot Civillikuma otrās daļas "Mantojuma tiesības" regulējumu. Vienlaikus izsludināts arī likumprojekts "Grozījumi Notariāta likumā", kura mērķis ir salāgot Notariāta likuma regulējumu ar piedāvāto Civillikuma regulējumu.

Kā norādīts Civillikumā izmaiņas rosinošajā likumprojekta anotācijā, atbilstoši darba grupas atbalstītajam konceptam, tiek ieviesti šādi jauninājumi pastāvošās mantojuma pieņemšanas sistēmas ietvaros:

• mantojumu var pieņemt (paust gribu) noteikti – iesniedzot mantojuma iesniegumu notāram vai klusējot (ar faktisko valdījumu);

• visiem mantiniekiem ir pienākums pārtraukt klusēšanu, ja mantojuma lieta tiek uzsākta pie notāra (proti, mantojumu var pieņemt arī caur faktisko valdījumu (klusējot), bet, ja cits mantinieks vai ieinteresētā persona, piemēram, mantojuma atstājēja kreditors, pēc tam uzsāk mantojuma lietu, mantiniekiem, kas agrāk pieņēmuši mantojumu ar faktisko valdījumu (klusējot), jāpārtrauc klusēšana un sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā jāpiesaka savas tiesības zvērinātam notāram, pretējā gadījumā termiņā nepieteiktās un arī iepriekš iegūtās (ar faktisko valdījumu) mantinieku tiesības tiks dzēstas);

• mantojums ir izsludināms katrā uzsāktā mantojuma lietā, pretēji tam, kā ir šobrīd, kad mantojuma izsludināšana notiek tikai likumā paredzētos gadījumos (attiecīgie grozījumi paredzēti saistītajā likumprojektā "Grozījumi Notariāta likumā);

• zvērinātam notāram, vadoties no pieejamiem datiem (publiskie reģistri), vienmēr, neatkarīgi no tā, kas uzsācis mantojuma lietu, jāinformē mantot aicinātos (līdz trešajai pakāpei) par mantojuma izsludināšanu un jāapzina mantojuma atstājējam piederējusī manta. Mantu jāpārbauda Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā, un ziņas par to jāiekļauj mantojuma saraksta daļā, ko aizpilda notārs;

• mantot aicinātajiem un mantojuma atstājēja kreditoriem sludinājumā par mantojuma atklāšanos tiek noteikti divi dažādi termiņi, kurā mantiniekiem jāpauž griba par mantojuma pieņemšanu/atraidīšanu un kreditoriem jāpiesaka pretenzijas;

• neatņemamās daļas tiesīgajiem nav jāpiesaka savas tiesības uz neatņemamo daļu, ja tie mantojuma lietā jau pieteikušies kā mantinieki;

• ņemot vērā, ka nevienu personu nevar piespiest pieņemt mantojumu, jāparedz, ka līgumiskajam mantiniekam visos gadījumos ir tiesības atraidīt mantojumu;

• tiek stiprināts princips, kas paredz, ka tas, kas mantojumu pieņēmis, no tā vairs nevar atteikties, paredzot, ka kreditori pēc sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņa notecējuma var vērst savus prasījumus pret mantiniekiem, kas pauduši gribu un pierādījuši savas mantojuma tiesības, taču dažādu apsvērumu dēļ neizņem mantojuma apliecības (ar minēto paredzēts novērts dažādo tiesu praksi attiecībā uz to, pret ko ceļama prasība brīdī, kad sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņš ir notecējis, mantinieki ir pieņēmuši mantojumu un pierādījuši savas tiesības, bet neizņem mantojuma apliecības, paredzot, ka tieši mantinieki ir tie, kas šādā gadījumā ir atbildētāji).

Likumprojekts vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.