Zvērinātu advokātu birojs Sorainen janvārī prezentēja savu redzējumu par šogad svarīgākajām juridiskajām aktualitātēm biznesa un nodokļu jomā, starp kurām ir gan nodokļu tematika (Valsts ieņēmumu dienesta un nodokļu maksātāju sadarbība), gan augstākas prasības uzņēmumu atbildībai pārrobežu korupcijas gadījumos (tai skaitā nodokļu izkrāpšanas lietās) u.c.

Brīvprātīga papildu nodokļu nomaksa pēc uzņēmuma iniciatīvas saskaras ar normatīviem šķēršļiem

Kopš pērnā gada Latvijā nodokļu jomā vērojama jauna, interesanta tendence — vairāki uzņēmumi iekšējo auditu rezultātā atklājuši iepriekšējos gados nesamaksātus nodokļus un paši vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lai parādus atlīdzinātu. Taču, izrādās, valsts normatīvais regulējums nemaz nav gatavs šādai uzņēmēju pretimnākšanai, seminārā informēja Sorainen partneris un zvērināts advokāts Jānis Taukačs.

Pagātnes kļūdu labošanas gadījumā ir runa par brīvprātīgu nodokļu papildu samaksu tad, ja uzņēmums vai tā akcionāri ir konstatējuši kļūdu iepriekš veiktajā nodokļu nomaksā. «Pagājušajā gadā parādījās tendence, kad arvien vairāk uzņēmumu brīvprātīgi vēlējās samaksāt nodokļus saistībā ar problemātiku, ko paši bija atklājuši. Kopējais šādu uzņēmumu skaits bija lielāks, bet, piemēram, četri uzņēmumi vien šādā veidā valsts budžetā pērn ienesa papildus ap desmit miljoniem eiro. Domājams, šādu gadījumu varētu būt krietni vairāk, ja vien tiktu uzlabots normatīvais regulējums tā, lai uzņēmumi būtu droši, ka brīvprātīgas kļūdu atzīšanas gadījumā tiem nedraudēs kriminālatbildība vai citas nepatikšanas. Šobrīd par jebkuru nesamaksāto nodokļu summu, kas pārsniedz 21 500 eiro, ir tiesības rosināt kriminālprocesu pret šo uzņēmumu,» atklāja J. Taukačs. 

Konkrēti esot nepieciešams grozīt Krimināllikuma 6. pantu, kas nodokļu un muitas policijai faktiski uzliekot pienākumu šādās situācijās rosināt kriminālprocesu.

Nereti pat neesot pieejams formālais risinājums, kā brīvprātīgi samaksāt nodokļus tad, ja paši uzņēmumi to vēlas. Piemēram, uz valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām attiecas ierobežojums, kas ļauj grozīt atskaiti tikai vienu reizi — tātad, ja tas vienreiz jau ir darīts, tad papildus samaksāt nodokli vairs nav iespējams. 

Uzņēmumu brīvprātīga kļūdu labošana līdz šim vērojama gan attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli, gan attiecībā uz algām, kuras nav tikušas pilnībā korekti deklarētas. Problēmas pamanīt palīdzējis arī pērn pieņemtais Trauksmes celšanas likums, bet vairumā gadījumu tas bijis vai nu jauns uzņēmuma valdes sastāvs, vai jauni īpašnieki (ārzemju investori), kas pēc padziļinātās izpētes konstatējuši problēmas ar nodokļu nomaksu uzņēmumā, informēja J. Taukačs.

Jāatvieglo iespējas detalizētāk vienoties ar VID par audita uzrēķinu atmaksu

Otrs aspekts, ko iezīmēja Sorai­nen nodokļu lietu eksperts, saistīts ar iespējām vienoties ar Valsts ieņēmumu dienestu par samaksājamu VID audita uzrēķina summu. Citās valstīs pastāvot ļoti veiksmīgi mehānismi, lai vienotos ar nodokļu administrāciju par uzrēķina pamatsummas samazināšanu. «Pēc būtības — visi sēžas pie galda, saprot, ka ir problēma ar kādu no nodokļu normu interpretācijas metodēm, un, izdiskutējot, kura pusē vairāk taisnības, nonāk pie kopsaucēja, par cik lielu pamatsummas nomaksu vienosies, lai izvairītos no strīda tiesā. Šāds mehānisms ir paredzēts arī, piemēram, Lietuvas normatīvajā regulējumā. Būtu nepieciešams to iedzīvināt arī Latvijā, jo tādējādi būtu iespējams izvairīties no daudziem liekiem tiesu procesiem nodokļu jomā,» uzskata J. Taukačs. Viņš piebilst, ka vienošanās likumā gan ir paredzēta, taču vienoties iespējams tikai attiecībā uz soda naudas un nokavējuma naudas apmēru, bet ne pamatsummu, turklāt tādā gadījumā nodokļu maksātājam ir jāatzīst, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir taisnība, kas arī bieži vien neatbilstot reālajai situācijai.

Fragments no raksta, kas publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada marta (459.) numurā