0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

JAUTĀJUMI UN ATBILDESGRĀMATVEDĪBAGrāmatvedības ārpakalpojumu licencēšana - ko tas nozīmēs?

Grāmatvedības ārpakalpojumu licencēšana – ko tas nozīmēs?

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs žurnāla “Bilance” konferencē 23. novembrī stāstīja par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas ieceri, izklāstot tobrīd zināmos aspektus. Karstākās diskusijas zālē izraisīja piebilde, ka ārpakalpojumu praksēm ar lielāku apgrozījumu licences maksa varētu būt lielāka.

Grāmatvedības ārpakalpojumu licencēšanas ieviešanai tomēr netikšot izstrādāts un pieņemts atsevišķs likums, bet gan tikai divu pantu grozījumi likumā “Par grāmatvedību”, informēja A. Ponomarjovs. Licencēšanas mērķis esot sakārtot grāmatvedības nozari un tas sniegšot būtiskus ieguvumus arī pašiem grāmatvežiem – ļaušot pārdot grāmatvedības ārpakalpojumus par atbilstošu cenu, sniegšot aizsardzību pret “jebkura veida patvaļu”, skaidri nodalot grāmatveža atbildību no uzņēmuma amatpersonu atbildības.

Licencētajiem ārpakalpojumu sniedzējiem uzņēmumā būs jāizstrādā kvalitātes vadības sistēma, kas palīdzētu identificēt riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. “Tomēr tā ir tikai daļa no uzņēmuma kopējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nevar iedomāties situāciju, ka uzņēmums veido iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu tikai saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu darījumiem, ignorējot citas prasības kvalitatīvam grāmatvedības pakalpojumam,” sacīja A. Ponomarjovs.

Ar licencēšanu netiks risināts grāmatvežu sertifikācijas jautājums, atzina A. Ponomarjovs. Licencēšanas sistēmas rezultātā tikšot izveidots reģistrs ar komersantiem – grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, un katrā no tiem būs jābūt kvalificētajam grāmatvedim, kas atbildīs valsts noteiktajām minimālajām prasībām. MK noteikumos tikšot paredzētas šīs minimālās prasības. Plānots noteikt, ka augstākā izglītība ekonomikas, vadības un finanšu jomā varētu būt pietiekams pamats, lai kvalificētos automātiski, nekārtojot eksāmenu. Nopietnu pārkāpumu rezultātā šai personai tiks liegta iespēja turpmāk sniegt savus grāmatvedības ārpakalpojumus.

Maksa par licences izsniegšanu tiekot pārrunāta ar Finanšu ministriju, sacīja A. Ponomarjovs. Viņaprāt, tā jāsaista ar kvalitātes kontroli, ko LRGA saviem biedriem veikšot reizi piecos, sešos gados, kā arī ar prakses apjomu – mazām praksēm maksa nebūšot liela, bet, ja prakses apjomi ir lieli, tad arī maksai jābūt lielākai. “Pagaidām konkrēts variants nav izvēlēts, par to mēs vēl lemjam,” novembra beigās sacīja LRGA prezidents.

Plašāks izklāsts A.Ponomarjova uzstāšanās video sižetā:

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs žurnāla "Bilance" konferencē 23. novembrī stāstīja par ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanas ieceri, izklāstot tobrīd zināmos aspektus. Karstākās diskusijas zālē izraisīja piebilde, ka ārpakalpojumu praksēm ar lielāku apgrozījumu licences maksa varētu būt lielāka.

Grāmatvedības ārpakalpojumu licencēšanas ieviešanai tomēr netikšot izstrādāts un pieņemts atsevišķs likums, bet gan tikai divu pantu grozījumi likumā "Par grāmatvedību", informēja A. Ponomarjovs. Licencēšanas mērķis esot sakārtot grāmatvedības nozari un tas sniegšot būtiskus ieguvumus arī pašiem grāmatvežiem - ļaušot pārdot grāmatvedības ārpakalpojumus par atbilstošu cenu, sniegšot aizsardzību pret "jebkura veida patvaļu", skaidri nodalot grāmatveža atbildību no uzņēmuma amatpersonu atbildības.

Licencētajiem ārpakalpojumu sniedzējiem uzņēmumā būs jāizstrādā kvalitātes vadības sistēma, kas palīdzētu identificēt riskus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. "Tomēr tā ir tikai daļa no uzņēmuma kopējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nevar iedomāties situāciju, ka uzņēmums veido iekšējās kvalitātes kontroles sistēmu tikai saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu darījumiem, ignorējot citas prasības kvalitatīvam grāmatvedības pakalpojumam," sacīja A. Ponomarjovs.

Ar licencēšanu netiks risināts grāmatvežu sertifikācijas jautājums, atzina A. Ponomarjovs. Licencēšanas sistēmas rezultātā tikšot izveidots reģistrs ar komersantiem - grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, un katrā no tiem būs jābūt kvalificētajam grāmatvedim, kas atbildīs valsts noteiktajām minimālajām prasībām. MK noteikumos tikšot paredzētas šīs minimālās prasības. Plānots noteikt, ka augstākā izglītība ekonomikas, vadības un finanšu jomā varētu būt pietiekams pamats, lai kvalificētos automātiski, nekārtojot eksāmenu. Nopietnu pārkāpumu rezultātā šai personai tiks liegta iespēja turpmāk sniegt savus grāmatvedības ārpakalpojumus.

Maksa par licences izsniegšanu tiekot pārrunāta ar Finanšu ministriju, sacīja A. Ponomarjovs. Viņaprāt, tā jāsaista ar kvalitātes kontroli, ko LRGA saviem biedriem veikšot reizi piecos, sešos gados, kā arī ar prakses apjomu - mazām praksēm maksa nebūšot liela, bet, ja prakses apjomi ir lieli, tad arī maksai jābūt lielākai. "Pagaidām konkrēts variants nav izvēlēts, par to mēs vēl lemjam," novembra beigās sacīja LRGA prezidents.

Plašāks izklāsts A.Ponomarjova uzstāšanās video sižetā: