0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIGrāmatveža darbi, tuvojoties pārskata gada pēdējās UIN deklarācijas iesniegšanai

Grāmatveža darbi, tuvojoties pārskata gada pēdējās UIN deklarācijas iesniegšanai

Ita Bekerta, Mg.oec., LNKA biedre, sertificēta nodokļu konsultante, SIA EK Sistēmas galvenā grāmatvede

Strauji tuvojas gada beigas, daudziem uzņēmumiem arī pārskata gada beigas. Tas liek grāmatvežiem sarosīties «ražas» vākšanas darbiem, starp kuriem noteikti jāparedz vieta un laiks pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijai, kas saskaņā ar likuma 17. panta «Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana» 3. daļu jāiesniedz obligāti līdz mēnesim sekojošā mēneša 20. datumam, un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits nekā ikmēneša deklarācijās, kuras varēja nesniegt, ja uzņēmumam neveidojās apliekamā bāze. Šo pēdējo deklarāciju var saukt arī par divpadsmito, un to būs iespējams precizēt līdz gada pārskata iesniegšanai jeb sagatavot trīspadsmito deklarāciju, lai tajā iekļautu apliekamo bāzi…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Strauji tuvojas gada beigas, daudziem uzņēmumiem arī pārskata gada beigas. Tas liek grāmatvežiem sarosīties «ražas» vākšanas darbiem, starp kuriem noteikti jāparedz vieta un laiks pārskata gada pēdējā mēneša uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācijai, kas saskaņā ar likuma 17. panta «Deklarācijas sagatavošana un nodokļa maksāšana» 3. daļu jāiesniedz obligāti līdz mēnesim sekojošā mēneša 20. datumam, un tajā jāiekļauj krietni lielāks apliekamā ienākuma objektu skaits nekā ikmēneša deklarācijās, kuras varēja nesniegt, ja uzņēmumam neveidojās apliekamā bāze. Šo pēdējo deklarāciju var saukt arī par divpadsmito, un to būs iespējams precizēt līdz gada pārskata iesniegšanai jeb sagatavot trīspadsmito deklarāciju, lai tajā iekļautu apliekamo bāzi koriģējošus darījumus, kas izveidojušies gada pārskata sagatavošanas laikā.

Par precizējumiem, kas saistīti ar gada pārskatā ietveramajiem rādītājiem, uzņēmumam netiek piemērota nokavējuma nauda. Pārskata gada pēdējā, divpadsmitā, deklarācija ir jāiesniedz arī tad, ja neveidojas apliekamā bāze, ja neveidojas minimālais UIN 50 eiro. UIN likuma 17. panta 11. daļa:

Ja par pārskata gadu aprēķinātā UIN summa ir mazāka par 50 eiro, tad nodokļa maksātājs pārskata gada pēdējā taksācijas perioda deklarācijā norāda budžetā maksājamā nodokļa starpību, kas kopā ar pārskata gadā aprēķināto nodokli veido 50 eiro. Saskaņā ar šo daļu budžetā papildus iemaksājamā nodokļa summa nav uzskatāma par nodokļa pārmaksu.

Un šā panta 12. daļa:

Šā panta vienpadsmito daļu nepiemēro, ja īstenots viens no šādiem nosacījumiem:

1)    pārskata gadā sabiedrība reģistrēta uzņēmumu reģistrā;

2)    pārskata gadā ir pabeigts sabiedrības likvidācijas process;

3)    nodokļa maksātājs pārskata gadā ir veicis iedzīvotāju ienākuma nodokļa vai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darbinieku.

UIN ikmēneša deklarācija

Jau gandrīz divus gadus spēkā ir jaunais UIN regulējums gan apliekamās bāzes noteikšanā, gan deklarācijas sagatavošanā, taču joprojām ir jautājumi par to, vai veidojas apliekamā bāze, vai nodoklis ir maksājams. Cerība bija, ka UIN regulējums kļūs saprotamāks, vienkāršāks, bet diemžēl tā nenotika. Situāciju, manuprāt, sarežģī arī tas, ka vairs nav deklarācijas veidlapas. Tā ir iegūstama tikai EDS un tikai pēc īpašu darbību veikšanas, kas daudzus maldina par iesniedzamo informāciju. UIN likums nosaka, ka ikmēneša deklarācija ir iesniedzama, ja uzņēmumam ir notikusi peļņas, kas radusies periodā no 2018. gada 1. janvāra, sadale dividendēs vai nosacītajās dividendēs kā nesaimnieciskie izdevumi. Vai izdevumi ir vai nav saistīti ar saimniecisko darbību, ir jāvērtē saistībā ar uzņēmuma deklarētajiem pamatdarbības un palīgdarbības veidu NACE kodiem. Der atcerēties, ka par nesaimnieciskajiem izdevumiem kļūst arī šķietami saimnieciskie izdevumi, kad tie pārsniedz noteiktu normatīvu jeb kļūst par virsnormatīvajiem izdevumiem. Piemēram, uzņēmums krājumu zudumiem ir noteicis dabisko zudumu normas. Gada laikā krājumu nožuvumi, nobirumi, brāķi un tamlīdzīgi neizmantojami vai neatgūstami krājumi tiek attiecīgi dokumentēti, norakstīti un iegrāmatoti normu ietvaros, bet, veicot gada pārskata inventarizāciju, atklājas, ka norakstījumu normas tiek pārsniegtas, līdz ar to veidojas ar UIN apliekamā bāze, kas iekļaujama UIN deklarācijā tajā periodā, kad izveidojas pārsniegums.

Pārskata gada pēdējās deklarācijas sagatavošanas priekšdarbi

Vispirms ir sev jāuzdod daži jautājumi, lai ievērotu UIN normatīvo regulējumu attiecībā uz apliekamās bāzes noteikšanu:

1. Vai gada laikā visi izdevumi, kas ir attiecināmi uz peļņas sadali dividendēs un nosacīti sadalīto peļņu, ir iekļauti UIN mēneša deklarācijās? Ja tā nav noticis, tad jāiesniedz UIN deklarācijas vai to precizējumi, jāaprēķina nokavējuma nauda un summa jāsamaksā budžetā. Ja veicamas korekcijas par apliekamās bāzes samazināšanu, tad tas arī ir laikus jāizdara.

2. Vai pārskata gada pēdējā mēnesī ir izdevumi, kas nav saistīti ar uzņēmuma saimniecisko darbību? Ja ir, tad tie ir iekļaujami pēdējā deklarācijā.

3. Vai uzņēmumam ir reprezentācijas un personāla ilgtspējas izmaksas, kas pārsniedz 5% apmēru no iepriekšējā gada bruto darba samaksas, par kuru ir samaksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas?

MK noteikumu Nr. 677 (2017. g.) 5. punkts nosaka: likuma izpratnē kopējā darba ņēmējiem aprēķinātajā bruto darba samaksā, no kuras veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk — bruto darba samaksa), iekļauj pamatalgu, samaksu par nostrādāto laiku (tai skaitā par virsstundām) vai veikto darba apjomu, regulāras un neregulāras piemaksas, prēmijas un citus labumus, samaksu par atvaļinājumu, darbnespējas lapu A apmaksu, samaksu par darbu svētku dienās un citās dienās, kā arī to atlīdzības daļu, par kuru tiek aprēķināts solidaritātes nodoklis. Bruto darba samaksā tiek iekļauta arī atlīdzība darbiniekam, kurš nosūtīts darbā uz citu valsti (izņemot uz nodokļa maksātāja pastāvīgo pārstāvniecību ārvalstīs), ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas Latvijā, kā arī atlīdzība darbiniekam — nerezidentam, arī tad, ja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas tā rezidences valstī un iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiek maksāts Latvijā. Bruto darba samaksā netiek iekļauta darba devēja veiktā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļa.

Ja uzņēmums ir reģistrējies pārskata gadā, tad 5% rēķināmi no pārskata gada bruto darba samaksas, un ir jāveic pārrēķins, iesniedzot pārskata gada pēdējā mēneša deklarāciju.

Izdevumu pārsnieguma summa pār 5% bruto algas apmēru veido apliekamo bāzi tajā periodā, kad pārsniegums rodas.

4. Vai veidojas nedrošie debitoru parādi, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9. pantu?

Ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura:

  • 1)    izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums;
  • 2)    iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un parādu summai nav piemērojams šā panta trešajā daļā minētais atbrīvojums.

Jāpiebilst, ka šis regulējums ir attiecināms uz tiem debitoru parādiem, kuri grāmatvedības uzskaitē iegrāmatoti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri. Līdz ar to 1. apakšpunkta nosacījums aktualizēsies 2021. gadā. Apliekamajā bāzē neietver to debitoru parādu summu, kas pārskata gadā ir atgūta un iepriekš bija iekļauta apliekamajā bāzē.

5. Vai uzņēmumam gada laikā ir bijuši palielināti procentu maksājumi, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 10. pantu?

Ar nodokli apliekamajā bāzē iekļauj procentu maksājumus proporcionāli tam, kādā apmērā pārskata gada parādu saistību (par kurām aprēķināti procentu maksājumi) vidējais apjoms pārsniedz summu, kura vienāda ar četrkāršotu nodokļa maksātāja uzņēmuma gada pārskatā atspoguļoto pašu kapitāla apjomu (pārskata gada sākumā), kas samazināts par ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi un citām rezervēm, kuras nav radušās peļņas sadales rezultātā.

Šī kārtība ir piemērojama arī tādam nodokļa maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāla apjoms ir negatīvs. Ap­rē­ķi­nos par pašu kapitālu nosacīti pieņem skaitli «0».

Palielinātu procentu maksājumu apmēru nerēķina par aizņēmumiem, kas saņemti no tādas finanšu iestādes, kura atbilst minētajiem kritērijiem:

  • a) tā ir Latvijas, citas Eiropas Sa­vie­nības dalībvalsts vai Eiropas Eko­nomikas zonas valsts rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā;
  • b) tā sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus, un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija — FKTK (kredītiestādēm) vai PTAC (līzingu kompānijām);

kā arī:

  • c) aizņēmumiem, kas saņemti no Latvijas Republikas Valsts kases;
  • d) aizņēmumiem, kas saņemti no attīstības finanšu institūcijas;
  • e) aizņēmumiem, kas saņemti no Ziemeļu Investīciju bankas, Eiro­pas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Padomes un attīstības bankas un Pasaules Bankas grupas;
  • f) Latvijas un citu Eiropas Sa­vie­nības dalībvalstu vai Eiropas Eko­nomikas zonas valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem;
  • g) aizņēmumiem, kuri tieši vai netieši saņemti no valsts finansēšanas, ārējās tirdzniecības kreditēšanas vai garantēšanas organizācijas, kas ir tādas valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja attiecīgā konvencija ir stājusies spēkā, vai kas ir īpaši norādīta konkrētajā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

6. Vai uzņēmums ir izsniedzis aizdevumu saistītai personai saskaņā ar šā likuma 11. panta piekto daļu?

Taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi samazina par atmaksāto aizdevuma summu, ja kādā no pirmstaksācijas periodiem aizdevumu summa bija iekļauta ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē vai saskaņā ar likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 8.pantu aizdevums bija aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Jāpārliecinās, ka aizdevumi ir izsniegti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, vai izsniegti 2017. gadā, ja to mērķis ir bijis mākslīgi samazināt nodokļa bāzi.

Uzņēmums par izsniegtā aizdevuma summu palielina apliekamo bāzi, bet par atpakaļ saņemtā aizdevuma summu ir tiesīgs to samazināt. Tas nozīmē, ja 2018. gadā tika izsniegts aizdevums, piemēram, 500 eiro saistītai personai, un palielināta apliekamā bāze, tad 2020. gadā, kad aizdevumu atmaksās, apliekamo bāzi drīkstēs samazināt par 500 eiro vai mazāku summu, ja apliekamā bāze būs mazāka.

Iepriekšminētais neattiecas uz aizdevumiem, kurus izsniedz:

  • a) dalībnieks (īpašnieks) uzņēmumam;
  • b) uzņēmums savam meitas uzņēmumam;
  • c) uzņēmums savai pastāvīgajai pārstāvniecībai;
  • d) uzņēmējdarbības atbalstam lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvu biedriem, ko izsniedz šie kooperatīvi.

Par izsniegtajiem aizdevumiem apliekamā bāze neveidojas, ja:

  • a) tas ir īstermiņa aizdevums;
  • b) uzņēmumam pārskata gada sākumā nav peļņas, bet aizdevums tiek izsniegts;
  • c) tas ir aizdevums nesaistītai personai;
  • d) aizdevumu izsniedz uzņēmums, kam piešķirts sociālā uzņēmuma statuss;
  • e) izsniegtā aizdevuma apmērs nepārsniedz to, kādā nodokļa maksātājs ir saņēmis aizdevumu no personas, kas nav ar nodokļa maksātāju saistīta persona;
  • f) izsniegtā aizdevuma apmērs nepārsniedz pārskata gada sākumā reģistrēto pamatkapitālu, no kura atņemta iepriekšējos pārskata gados izsniegtā un neatgūtā kopējā aizdevumu summa, neietverot šeit 1., 4., 5. punktā minētos gadījumus.

7. Vai uzņēmumam ir darījumi ar saistītām personām? Vai uzņēmumam veidojas ienākumi, kurus nodokļu maksātājs būtu saņēmis, vai izdevumi, kuri nodokļu maksātājam nebūtu radušies, ja komerciālās un finanšu attiecības būtu veidotas vai nodibinātas pēc noteikumiem, kas būtu spēkā starp divām neatkarīgām personām un ja šo starp saistītām personām (no kurām viena ir nodokļa maksātājs) slēgto darījumu vērtība būtu atbilstoša tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka MK Nr. 677 (2017)?

Saskaņā ar likuma «Par nodok­ļiem un nodevām» 15.pantu «No­dok­ļu maksātāja pienākums sagatavot un sniegt transfertcenu dokumentāciju»:

ikvienam uzņēmumam, kam ir darījumi ar saistītu personu, ir jāsagatavo darījuma cenas atbilstības pamatojums tirgus cenai. Ir iespēja šādu dokumentu nesagatavot, bet noslēgt vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par darījuma cenas piemērošanu darījumos ar saistītu personu.

Var būt situācija, kad tirgus cena ir grūti nosakāma vai pat nenosakāma. Tas ir tad, ja pārdodamā lieta nav pieejama tirgū, iespējams, tā ir ekskluzīva. Tad būtu jāpieaicina eksperti. Tirgus vērtību ir iespējams iegūt arī kā apdrošināšanas līgumā norādīto vērtību.

Ja uzņēmums pārdod par zemāku cenu vai iepērk par augstāku cenu no savas saistītās puses, tad starpība starp darījuma cenu un tirgus cenu veido apliekamo bāzi.

UIN deklarācija un gada pārskats

Gada pārskata sagatavošanas procesā bieži rodas dažādas korekcijas, piemēram, izvērtējot darījumus pēc to ekonomiskās būtības vai pēc norēķinu savstarpējas salīdzināšanas ar sadarbības partneriem. Tas varētu būt par iemeslu izmaiņām arī iesniegtās pārskata gada pēdējās UIN deklarācijas datos. Tāpēc likums paredz iespēju iesniegt vēl vienu, trīspadsmito, deklarāciju kā precizējumu. Likuma 17. panta 8. daļa:

Nodokļa piemaksai, kas veidojas pēc labojumiem deklarācijā par taksācijas periodu, kurš attiecas uz pārskata gada pēdējo mēnesi, ja labojumi veikti, pamatojoties uz izmaiņām, kas veidojušās, sagatavojot gada pārskatu, kurš iesniegts Valsts ieņēmumu dienestam noteiktajā termiņā, nepiemēro likumā «Par nodokļiem un nodevām» noteiktās nokavējuma naudas.

Kopējais iesniegtajās deklarācijās aprēķinātais nodoklis veido summu, kas uzrādāma gada pārskata finanšu pārskata postenī «Uz­ņēmumu ienākuma nodoklis».

Raksts publicēts žurnāla BILANCE 2019. gada decembra numurā (Nr. 456).