Saeimā 2024. gada 19. septembrī tika pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN likumā), kas stājās spēkā 22. oktobrī. Rakstā apskatītas būtiskākās izmaiņas, kuras šie grozījumi ievieš. Izņēmumi attiecībā uz grupas sabiedrībām sniegtiem pakalpojumiem Grozījumi precizē, ka par NILLTPFN likuma subjektiem netiks uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad tie veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros. Savukārt grozījumi Grāmatvedības likumā, kas pieņemti 26. septembrī,…
Izņēmumi attiecībā uz grupas sabiedrībām sniegtiem pakalpojumiem
Grozījumi precizē, ka par NILLTPFN likuma subjektiem netiks uzskatīti ārpakalpojumu grāmatveži, kad tie veic savas profesionālās darbības, darbojoties vienas grupas ietvaros. Savukārt grozījumi Grāmatvedības likumā, kas pieņemti 26. septembrī, paredz, ka šādiem uzņēmumiem turpmāk arī nebūs pienākuma saņemt ārpakalpojuma grāmatveža licenci Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šīs izmaiņas samazinās atbilstības slogu uzņēmumu grupām, kuras organizē savu grāmatvedību tādējādi, ka viena grupas sabiedrība sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām grupas sabiedrībām, neiesaistot ārējus profesionālus grāmatvedības uzņēmumus.
Papildus tam, ir paplašināta norma, saskaņā ar kuru par NILLTPFN likuma subjektiem netiek uzskatītas personas, kad tās sniedz finanšu pakalpojumus (kreditēšanu, finanšu līzingu, galvojumu izsniegšanu) grupas ietvaros. Līdz šim pastāvēja vairāki ierobežojumi norādītā izņēmuma piemērošanai, piemēram, grupa varēja sastāvēt tikai no Latvijā reģistrētām sabiedrībām, grupas sabiedrību patiesajiem labuma guvējiem un valdes locekļiem bija jābūt Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts rezidentiem u.c. Tagad šie ierobežojumi ir noņemti. Tas nozīmē, ka, piemēram, ārvalstī reģistrēta mātes sabiedrība, kura savām meitas sabiedrībām Latvijā periodiski izsniedz aizdevumus, vairs neriskēs tikt uzskatīta par likuma subjektu.
Tāpat par likuma subjektu turpmāk netiks uzskatīts uzņēmums, kas veic nekustamā īpašuma darījuma starpniecības darbības attiecībā uz citam tās pašas uzņēmumu grupas komersantam piederoša nekustamā īpašuma pārvaldīšanu, to atsavinot, iznomājot vai izīrējot.
1Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK.
Iepriekš norādītie grozījumi ir ilgi gaidīti un ir viennozīmīgi vērtējami pozitīvi. Jāpiebilst, ka šā gada janvārī Augstākā tiesa (Senāts) vērsās Eiropas Savienības Tiesā ar jautājumu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/8491 (AML 4 Direktīva) piemēro ārštata grāmatvežiem, kad grāmatvedības pakalpojumi tiek sniegti tikai ar ārštata grāmatvedi saistītām kapitālsabiedrībām. Kā redzams, Latvijas likumā šis jautājums jau ir atrisināts, negaidot Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu.
Šie grozījumi stājās spēkā 22. oktobrī.
Jauns kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju regulējums
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937.
Ievērojama grozījumu daļa attiecas uz kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pārvedumiem. Tie ir saistīti ar ES regulas 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem2 (MiCA regula) stāšanos spēkā šī gada 30. decembrī.
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kuram Latvijas Banka būs izsniegusi licenci saskaņā ar MiCA regulu, tiks uzskatīta par finanšu iestādi un tā uzraudzību veiks Latvijas Banka.
Savukārt tādam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kurus šobrīd uzrauga VID, no 2024. gada 30. decembra būs nepieciešams iesniegt Latvijas Bankai pieteikumu par licences izsniegšanu saskaņā ar MiCA regulu. Tas varēs turpināt savu esošo darbību līdz dienai, kad Latvijas Banka tam būs izsniegusi vai atteikusi izsniegt licenci, taču ne vēlāk kā līdz 2025. gada 30. jūnijam. Attiecīgi, līdz šim brīdim viņš turpinās atrasties VID, nevis Latvijas Bankas uzraudzībā. VID no 2024. gada 30. decembra nereģistrēs jaunus kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus.
Jebkuram likuma subjektam būs pienākums veikt klienta padziļinātu izpēti, ja klients veic kriptoaktīvu pārvedumu uz pašuzturētu kriptoaktīvu adresi vai no tās. Savukārt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, nodrošinot kriptoaktīvu pārvedumus uz pašuzturētu adresi vai no tās, būs jāveic papildus risku mazinošie pasākumi.
Šo grozījumu spēkā stāšanās ir paredzēta 2024. gada 30. decembrī.
Citas izmaiņas
Grozījumi uzliek pienākumu visiem likuma subjektiem paredzēt kārtību, kādā tiek pārbaudīta to darbinieku piemērotība (atbilstība) veicamajiem darba pienākumiem vai amatam, kuri ir tieši iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībā.
Ir noteiktas minimālās prasības, kuras jāparedz grupas mēroga politikā un procedūrās tiem NILLTPFN likuma subjektiem, kas ir kādas grupas sastāvā. Papildus tam, ir veiktas vairākas izmaiņas attiecībā uz klientu izpēti. Piemēram, ir atcelta obligātā prasība izgatavot klienta personu identificējošā dokumenta kopiju, veicot klienta klātienes identifikāciju.
Turpmāk būs nepieciešams veikt klienta izpēti pirms gadījuma rakstura darījuma, ja naudas pārvedums ir 1000 EUR vai pārsniedz šo summu (agrāk – tikai tad, ja pārsniedz 1000 EUR). Ir arī ieviests jauns risku paaugstinošs faktors – klients ir trešās valsts pilsonis, kas pieprasa vai ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādi, bezprocentu valsts vērtspapīru iegādi vai pakārtotajām saistībām ar Latvijas Republikas kredītiestādi.
Savukārt kredītiestādēm ir paredzētas tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Uzņēmumu reģistra dokumentus par klienta – juridiskās personas – patiesajiem labuma guvējiem.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.