0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAGrāmatvežus uztrauc gan profesijas prestižs un valsts iestāžu attieksme, gan praktiski jautājumi

Grāmatvežus uztrauc gan profesijas prestižs un valsts iestāžu attieksme, gan praktiski jautājumi

Ikars Kubliņš

Žurnāls Bilance marta sākumā aicināja uz tikšanos piecas zinošas un aktīvas grāmatvedības ekspertes (Bilances rakstu autores)  — Itu Bekerti, Andu Ziemeli, Lindu Puriņu, Lailu Kelmeri un Marinu Ķeri, lai kopā ar žurnāla galveno redaktori Maiju Grebenko, žurnāla Bilances Juridiskie Padomi galveno redaktori Vinetu Vizuli un portāla BilancePLZ redaktoru Ikaru Kubliņu pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus — citiem vārdiem, noskaidrotu, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai gūtu…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Bilances redkolēģija
Foto: Aivars Siliņš

Žurnāls Bilance marta sākumā aicināja uz tikšanos piecas zinošas un aktīvas grāmatvedības ekspertes (Bilances rakstu autores)  — Itu Bekerti, Andu Ziemeli, Lindu Puriņu, Lailu Kelmeri un Marinu Ķeri, lai kopā ar žurnāla galveno redaktori Maiju Grebenko, žurnāla Bilances Juridiskie Padomi galveno redaktori Vinetu Vizuli un portāla BilancePLZ redaktoru Ikaru Kubliņu pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus — citiem vārdiem, noskaidrotu, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai gūtu iestādes skaidrojumu par uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem.

Bilances redkolēģija
Foto: Aivars Siliņš

Profesijas prestižs — zems, tomēr no grāmatveža sagaida daudz

Viena no pirmajām lietām, kas sarunā tika uzsvērta, — pēdējos gados katastrofāli krities grāmatveža profesijas prestižs, kas jau arī pirms tam nav bijis īpaši augsts. Grāmatvežu ieskatā tam piepalīdzējis arī Valsts ieņēmumu dienests, visur deklarējot, cik nekvalitatīvi ir grāmatvedības ārpakalpojumi, bet nepietiekami uzsverot, ka melnās avis ir tikai daļa ārpakalpojumu grāmatvežu, kā arī pietiekami skaidri nenodalot, ka runa ir tieši par ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējiem, nevis uzņēmumu "štata" grāmatvežiem. Daudzi uzņēmēji neatšķirot grāmatvedības ārpakalpojumu no algota grāmatveža darba, līdz ar to šādi valsts iestādes amatpersonu izteikumi radot negatīvu iespaidu par visiem profesijas pārstāvjiem, nevis tikai vienu segmentu (ārpakalpojumu grāmatvežiem). 

Valsts ieņēmumu dienests, atbildot uz žurnāla Bilance uzdotajiem jautājumiem par grāmatvežu izteiktajiem pārmetumiem, norāda, ka "nepiekrīt viedoklim, ka tā amatpersonu izteikumi būtu mazinājuši vai varēja mazināt grāmatveža profesijas prestižu. VID amatpersonas, savā komunikācijā lietojot jēdzienu "ārpakalpojuma grāmatvedis", jau sākotnēji nodala ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus no "štata" grāmatvežiem. Tādējādi, ja diskusija ir par ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem un netiek runāts par "štata" grāmatvežiem, teorētiski ne vienmēr ir nepieciešams papildus uzsvērt atšķirības štata un ārpakalpojuma grāmatvežu uzraudzības problemātikā. Protams, visi ārpakalpojuma grāmatveži nav melnās avis. Mēs nekad neesam to apgalvojuši, un arī statistikas dati liecina pretējo, proti, 2019. gadā no 730 pārbaudēm pie augsta riska ārpakalpojuma grāmatvežiem tikai 230 pārbaudēs tika konstatēti būtiski trūkumi." 

Laila Kelmere
Laila Kelmere
Foto: Aivars Siliņš

Interesanti, ka, lai arī grāmatvežu prestižs uzņēmēju acīs esot zems, tomēr viņi joprojām sagaidot no grāmatvežiem ļoti plaša spektra zināšanas un prasmes — grāmatvedis tiek uztverts teju vai kā glābiņš visās situācijās. Tas skaidrojams arī ar izglītības sistēmas radīto maldinošo priekšstatu un lielo disbalansu, kāds vērojams starp augstajām izglītības un kvalifikācijas prasībām, kas izvirzītas grāmatvežiem, un vispār nekādām prasībām (izpratnē par grāmatvedības/finanšu jomu) uzņēmējiem. Tas praksē radot dažādas pārpratumu situācijas, kas apgrūtina grāmatvežu darbu — uzņēmēji nereti vispār nesaprotot, ko grāmatveži dara, kādi ir viņu pienākumi. Nereti grāmatvežu pienākumus jaucot ar lietvežu pienākumiem — uzņēmējiem šķiet, ka "viss, kas saistīts ar papīriem", ir grāmatveža atbildības sfērā. Tāpat no grāmatveža tiekot sagaidītas arī jurista vai finanšu analītiķa prasmes (piemēram, nereti uzņēmuma vadība no grāmatveža prasot pat tādus padomus kā — kur lētāk iegādāties preci, kur izdevīgāk realizēt saražoto produkciju un tamlīdzīgi). Iespējams, šī problēma vismaz daļēji būtu risināma ar augstākās izglītības sistēmas palīdzību — uzņēmējdarbības studiju programmās iekļaujot kādu kursu, kas vismaz virspusēji iepazīstinātu topošos uzņēmējus ar grāmatveža darba specifiku, pienākumiem. Šobrīd pat maģistra studiju beidzējiem esot priekšstats, ka grāmatvedis uzņēmumā parūpēsies arī par to, lai, piemēram, tiktu korekti noslēgti līgumi...

Algas, kas tiek maksātas grāmatvežiem, neesot atbilstošas plašajam pienākumu spektram, kas no tiem tiek sagaidīts. Atalgojuma ziņā vērojama arī liela nevienmērība starp Rīgas un pārējo Latvijas reģionu grāmatvežiem. Rīgā algas vēl esot "samērā pieklājīgas", taču — jo tālāk no Rīgas, jo zemāks grāmatveža atalgojums. Tiesa gan, šī situācija nav unikāla tikai grāmatveža profesijai. 

Necieņa pret grāmatvežiem — izņēmums vai "standarts"?

Sarunas emocionālākie brīži bija tie, kuros tika skarts jautājums par valsts iestāžu attieksmi pret grāmatvedības profesijas pārstāvjiem. Grāmatvežu — sarunas dalībnieku — kopējā izjūta bija tāda, ka valsts šīs profesijas pārstāvjus neciena (sarunā tika lietots apzīmējums "valstiskā necieņa pret grāmatvežiem"). 

Anda Ziemele
Anda Ziemele
Foto: Aivars Siliņš

Necieņas attieksmi grāmatveži izjūtot arī kā savu uzņēmumu pārstāvji. Kopumā to varētu raksturot kā nemitīgu aizdomīgumu, ikvienu uzņēmumu uzskatot par potenciālu krāpnieku. Piemēram, neesot saprotams, kāpēc uzņēmumam, kurš iekļauts Valsts ieņēmumu dienesta Padziļinātās sadarbības programmas "Bronzas līmenī", pienāk paziņojums, kurā vienlaikus ar apsveikumu tiek arī gari un plaši uzskaitīts, par kādiem pārkāpumiem uzņēmumam šo sadarbības līmeni var atņemt. Rodas sajūta, ka pat tādi uzņēmumi, kas it kā atzīti par godprātīgiem nodokļu maksātājiem un labiem nodokļu administrācijas sadarbības partneriem, tomēr aizvien tiek uzskatīti par savā būtībā negodīgiem blēžiem, kurus nodokļu maksāšanas disciplīnā notur tikai nemitīga pātagas švīkstoņa aiz muguras. Šāda attieksme esot sajūtama ne tikai no Valsts ieņēmumu dienesta, bet arī Finanšu ministrijas — atsevišķas ministrijas amatpersonas semināros pat nekautrējoties to paust tieši un atklāti. Reizēm aizdomas no sērijas "Visi zog!" radot pat kuriozus precedentus. Piemēram, kādam kā energoresursu elektrību izmantojošam ražošanas uzņēmumam esot izteikts šāds pārmetums: "Jums ir pārāk lieli elektrības rēķini!" — "Tad jau laikam ietina elektrību plēvē un aiznesa mājās!" smējās diskusijas dalībnieki. 

Valsts ieņēmumu dienests skaidro, ka iestādes kopējā politika esot balstīta uz pozitīvu attieksmi pret klientiem un pārliecību, ka lielākā daļa no tiem ir godprātīgi, līdz ar to sarunā minētie piemēri ir izņēmumi, nevis likumsakarības. "Mums ir patiešām žēl, ja kāda mūsu iestādes rīcība ir radījusi priekšstatu par šādu attieksmi pret mūsu klientiem. Tā tas noteikti nav, taču vienlaikus tas arī mums ir signāls, ka vēl lielāks un rūpīgāks darbs jāiegulda, lai savā ikdienas sadarbībā ar klientiem iedzīvinātu to jauno pieeju un darbības principus, kas ietverti VID jaunajā darbības stratēģijā. Gluži pretēji pārmetumos paustajam, mūsu sadarbība ar klientiem ir balstīta pārliecībā, ka lielākais vairums klientu ir godīgi, bet nereti pilnībā nepārzina vai neizprot normatīvo aktu prasības, un tāpēc viņiem ir nepieciešama mūsu palīdzība un atbalsts. VID jau tagad savā darbā balstās uz principu "Konsultē vispirms", un tāpēc mums ir ļoti svarīgi panākt savstarpēju sapratni ar nodokļu maksātājiem. Ja atklājam apzināti vai neapzināti pieļautas kļūdas vai pārkāpumus, sākotnēji dodam iespēju nodokļu maksātājiem pašiem labprātīgi novērst neatbilstības," uzsver VID. 

Savukārt Padziļinātās sadarbības programmā ietvertais uzņēmumu izvērtējums (un vēstulēs uzņēmumiem nosūtītais noteikumu izklāsts) vispār neesot saistīts ar apsvērumiem par uzņēmuma iespējamo godīgumu vai negodīgumu. Tas esot tikai informatīvs atgādinājums par kritērijiem, kādi noteikti, lai uzņēmums varētu būt iekļauts šajā programmā. VID norāda, ka Padziļinātās sadarbības programmai (PSP) "ir vairāki kritēriji, uz kuru izpildes pamata nodokļu maksātājs kļūst par tās dalībnieku un to neizpildes gadījumā dalību programmā zaudē. Taču, sūtot informatīvās vēstules tiem nodokļu maksātājiem, kuri ir atlasīti un apstiprinājuši savu dalību pro≠grammā, mērķis nekādā gadījumā nav paredzēt uzņēmuma iespējamos pārkāpumus, bet gan savlaicīgi vērst dalībnieku uzmanību uz programmas vērtēšanas kritērijiem. Šādi rīkojamies gan "Konsultē vispirms" principa ietvaros, taču vēl jo vairāk — balstoties uz iepriekšējo pieredzi, kad nodokļu maksātāji paši ir vērsuši VID uzmanību uz to, ka nav bijuši pilnībā informēti par izvērtēšanas kritērijiem. Papildus informējam, ka PSP dalībniekus no programmas izslēdz nevis par pārkāpumiem, bet par neatbilstībām programmas kritērijiem. Arī savās vēstulēs nodokļu maksātājiem, kurās skaidrojam iemeslus, kāpēc nodokļu maksātājs ir izslēgts no programmas, allaž uzsveram, ka neatbilstība programmas līmeņa kritērijam (piemēram, darba ņēmēju mēneša vidējie darbavietā gūtie ienākumi) neliecina par nodokļu maksātājam konstatētajiem pārkāpumiem. Ja nodokļu maksātājs neatbilst PSP kritērijiem, tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir krāpnieks un negodprātīgs nodokļu maksātājs."

Cik uzticamas ir VID konsultācijas?

Ļoti būtiska problēma grāmatveža ikdienas darbā esot Valsts ieņēmumu dienesta sniegto konsultāciju neuzticamība, jo mēdz gadīties situācijas, kad uz vienu un to pašu jautājumu ik reizi tiekot sniegta atšķirīga atbilde (reiz pat tikuši doti četri (!) dažādi skaidrojumi vienai un tai pašai situācijai). Īpaši spilgti tas izjūtams brīžos, kad nesen pieņemtas kādas jaunas normatīvā regulējuma izmaiņas. Gadoties arī tādas situācijas, kad pat Valsts ieņēmumu dienesta uzziņās esot ierakstītas "muļķības". Tas radot sajūtu, ka "nav pamata, uz kā balstīties", pauž grāmatveži. Kā mazliet pozitīvāks piemērs šajā ziņā tika piesaukta Akcīzes preču aprites daļa — tās sniegtās konsultācijas biežāk esot konsekventas, līdz ar to uzticamākas. 

Ita Bekerte
Ita Bekerte
Foto: Aivars Siliņš

Valsts ieņēmumu dienests apšauba, ka vienādi aprakstīta situācija varētu rezultēties ar dažādiem skaidrojumiem no dienesta puses. "Ja situācija uzdotajā jautājumā visos gadījumos tiek aprakstīta vienādi un bez papildinājumiem, maz ticama ir iespēja, ka uz šādu jautājumu tiek saņemti četri dažādi atbilžu varianti. Ja tomēr šāds gadījums tiešām ir bijis, lūdzam iesniegt šo jautājumu un uz to saņemtās atbildes Valsts ieņēmumu dienestā, mēs noteikti noskaidrosim radušās situācijas iemeslus un darīsim visu iespējamo, lai šādus gadījumus turpmāk izskaustu," teikts dienesta atbildē. 

Atbildot uz jautājumu — kāds īsti ir VID sniegto konsultāciju juridiskais statuss, vai nodokļu maksātājs var tām uzticēties, uz tām atsaukties, un, ja ne, vai vismaz VID sniegtās uzziņas, informatīvie un metodiskie materiāli sniedz garantiju, ka tad, ja nodokļu maksātājs precīzi izpildīs tur teikto, VID sankcijas viņam par to nekādi nevar draudēt, VID norāda, ka sankcijas tāpat netiekot piemērotas, pirms nodokļu maksātājam dota iespēja labot pieļautās kļūdas: "Attiecībā uz iespējamām VID sankcijām vēršam uzmanību, ka VID jau vairākus gadus sekmīgi īsteno principu "Konsultē vispirms" un gadījumos, ja tiek atklātas apzināti vai neapzināti pieļautas kļūdas vai pārkāpumi, sākotnēji dod iespēju nodokļu maksātājiem pašiem labprātīgi novērst neatbilstības." 

Vai viegli orientēties VID mājaslapā? 

Grāmatveži kritizēja arī ļoti nepārskatāmo un neērto informācijas izvietojuma struktūru VID mājaslapā. Lai saprastu, kas jauns parādījies informatīvajos, metodiskajos materiālos un uzziņās, faktiski katru dienu jāpārbauda neskaitāmas sadaļas. Saprast, cik aktuāls ir katrs šajās sadaļās publicētais dokuments, iespējams, tikai šo dokumentu atverot (un arī tad ne vienmēr, jo ne visi dokumenti ir datēti). Aizvien trūkst vienas kopējas lapas, kur visa jaunākā uzziņu, informatīvo un metodisko materiālu informācija tiktu publicēta ērti pārskatāmā, hronoloģiskā secībā. Nesekmīgi funkcionējot VID mājaslapas iekšējais meklētājs — ērtāk VID lapas saturu esot sameklēt no "Google". Arī VID jaunumi e–pastā ne vienmēr pienākot, lai gan cilvēks pieteicies uz to saņemšanu. 

Valsts ieņēmumu dienests sola: "Jau šogad esam uzsākuši darbu, lai uzlabotu VID tīmekļvietnes meklētāja darbību, jo laika gaitā tas ir novecojis. Tiks pilnveidota arī meklēšanas funkcija, lai pēc iespējas precīzāk aptvertu aktuālās meklēšanas frāzes. Attiecībā uz VID jaunumu izsūtīšanu gan jāatzīst, ka esam konstatējuši problēmu, proti, ka pie lielākas noslodzes jaunumu e–pasti diemžēl neizsūtas pilnvērtīgi. Tādēļ tehnisku iemeslu dēļ pilnvērtīga jaunumu izsūtīšana ir pārtraukta."

Savukārt viena no minētajām mājaslapas pārskatāmības problēmām esot jau novērsta, proti, pēc šo jautājumu saņemšanas operatīvi izveidota atsevišķa sadaļa, kurā būs vienkopus pieejamas visas jaunākās uzziņas, metodiskie un informatīvie materiāli. "Īpašs paldies par ieteikumiem saistībā ar uzziņu, metodisko un informatīvo materiālu pārskatāmību. Pēc Jūsu ieteikuma esam izveidojuši jaunu logu ar nosaukumu "Pēdējie atjauninājumi", kur vienkopus būs aplūkojamas uzziņu, metodisko un informatīvo materiālu aktualitātes. Atverot VID tīmekļvietnē www.vid.gov.lv sadaļu "Nodokļi", labajā pusē ir redzami pēdējie atjauninājumi (zem nosaukuma "Pēdējie atjauninājumi")," raksta Valsts ieņēmumu dienests. Sadaļa tiešām redzama, tajā ievietoti pirmie materiāli. Cerams, ka, laika gaitā jaunāko materiālu bāzei paplašinoties, šī sadaļa parādīs hronoloģiskā secībā tos visus (pārsniedzot noteiktu jaunumu skaitu, atverot tos jaunās lapās), nevis aprobežosies, piemēram, tikai ar pieciem vai desmit jaunākajiem materiāliem. Ideāls variants būtu šajā sadaļā jau tagad ievietot hronoloģiskā secībā visus līdz šim publicētos materiālus, no programmēšanas viedokļa tam nevajadzētu būt pārlieku sarežģīti. 

Linda Puriņa
Linda Puriņa
Foto: Aivars Siliņš

Vēl grāmatvežu ieskatā būtu nepieciešams precīzāk salāgot to, kā jaunas prasības tiek ierakstītas normatīvajā aktā, ar to, kā tās tiek iestrādātas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Šajā ziņā reizēm esot vērojamas nesakritības, un kā viens no šādiem piemēriem tika nosauktas nesenās Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas izmaiņas, kas EDS vidē atšķīrušās no tā, kas bija paredzēts Ministru kabineta noteikumos. 

"Jāatzīst, ka normatīvajos aktos nav iespējams aprakstīt tehniskās lietas visos sīkumos. Tādēļ VID savā Elektroniskās deklarēšanas sistēmā to cenšas risināt, ievietojot palīginformāciju, uznirstošos logus, kontroles, kas lietotājam neļauj ievadīt kļūdainu informāciju u.c. Tas viss tiek darīts, lai lietotājiem atvieglotu jebkādu deklarāciju aizpildīšanu un iesniegšanu. Vienlaikus informējam, ka VID jau ir vērsies ar priekšlikumu Finanšu ministrijā izvērtēt iespēju normatīvajos aktos aprakstīt nodokļu deklarāciju veidlapās ietveramo informāciju, savukārt deklarāciju dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicēt VID tīmekļa vietnē," šo aspektu skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Vidējā atalgojuma kritērijs un tā objektivitāte 

Grāmatveži izteica pretenzijas arī pret vidējā atalgojuma kritērija piemērošanas metodiku Valsts ieņēmumu dienesta sistēmās, uzņēmumu reitingā. Šajā ziņā uzņēmumi reizēm netiekot novērtēti korekti, jo, identificējot atalgojumu, netiekot ņemts vērā nostrādāto stundu skaits, līdz ar to atalgojums sistēmā uzrādās kā nepietiekams, lai gan patiesībā vienkārši strādātas nepilnas slodzes. Šo pieeju esot ticis solīts mainīt jau pirms vairākiem gadiem, taču tas tā arī neesot noticis. Reizēm arī grāmatveži paši mēdzot sev "iegriezt", neaizdomājoties, kādu izpeļņu par sevi ieraksta darba devēja ziņojumā (par VSAOI un IIN). Paviršība var atspēlēties — ja grāmatvedis, kurš strādā nepilnu slodzi, ieraksta, ka nopelnījis, piemēram, 50 eiro par vienas stundas darbu, Valsts ieņēmumu dienests no tā aprēķinās ļoti augstu mēneša darba samaksu (50 ◊ 160 = 8000 eiro), tādējādi neadekvāti paceļot vidējo darba algu nozarē, kas savukārt reālās grāmatvežu algas sistēmai liks uzskatīt par "aizdomīgi zemām". 

Marina Ķere
Marina Ķere
Foto: Aivars Siliņš

Valsts ieņēmumu dienests uzsver, ka līdz ar jaunākā uzņēmumu reitinga izstrādi ir veiktas izmaiņas arī vidējās mēneša darba samaksas novērtēšanas metodoloģijā. "Kopš 2020. gada 26. februāra ir sācis darboties nodokļu maksātāju reitinga sistēmas otrais posms. Ņemot vērā VID sadarbības partneru priekšlikumus, reitinga sistēmas metodoloģijā ir veiktas vairākas izmaiņas, tajā skaitā darba samaksas novērtēšanas jomā. Pirmais būtiskais reitinga sistēmas precizējums ir jauns rādītājs "Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai nozarē reģionā", kas aizstāj divus reitinga 1. posma rādītājus:  "Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai valstī" un "Vidējās mēneša darba samaksas atbilstība vidējai mēneša darba samaksai nozarē".  Jaunais rādītājs ņem vērā būtiskās atšķirības starp vidējā atalgojuma līmeņiem Latvijas reģionos, līdz ar to arī dod iespēju precīzāk novērtēt nodokļu maksātāju datus. Šogad ieviests arī papildu rādītājs — "Vidējās stundas darba samaksas atbilstība vidējai stundas darba samaksai valstī". Rādītāju novērtē, salīdzinot katra darba ņēmēja vidējo stundas darba samaksu (vidējo stundas tarifa likmi) ar 80% no atbilstošās profesijas vidējās stundas tarifa likmes valstī un izsaka koeficienta formā. Atkarībā no koeficienta vērtības tiek piešķirtas reitinga balles. Pirmais rādītājs ir nedaudz labvēlīgāks nodokļu maksātājiem ar pārsvarā pilnu darba slodzi, taču otrais rādītājs sabalansē to, un, mūsuprāt, šie divi rādītāji ļauj nodokļu maksātājiem novērtēt savas darba samaksas sistēmas atbilstību viņa pārstāvētās nozares vispārpieņemtajai darba samaksas praksei un novērtēt potenciālos riskus darbaspēka piesaistē. Kopumā nodokļu maksātāju reitinga sistēmā ir iekļautas septiņas analīzes dimensijas. Tās tiek aprakstītas ar 18 rādītājiem, kas nodrošina objektīvu novērtējumu dažādiem nodokļu maksātāju darbības aspektiem. Papildus informējam, ka sakarā ar makroekonomiskās situācijas pasliktināšanos vairākās nozarēs Covid–19 ietekmē, tuvāko mēnešu laikā nodokļu maksātāju reitinga sistēmā nebūs pieejams rādītājs "Vidējās darba samaksas izmaiņas"," skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Licencēšana, sankcijas un elektronisko dokumentu aprite

Arī ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšana grāmatvežu skatījumā ir visai bezjēdzīgs pasākums, kas neko nemainīšot. Jau esošajā normatīvajā regulējumā esot viss nepieciešamais, lai nodrošinātu, ka nozarē strādā kvalificēti profesionāļi. Jau pirms licencēšanas ieviešanas normatīvajos aktos bija noteikts gan tas, ka grāmatvedim jābūt noteiktam izglītības standartam, gan tas, ka ārpakalpojumu grāmatvedības sniedzējam jābūt apdrošināšanai. Licencēšana un tās izsniegtie apliecinājumi būšot tikai lieks formāls process "ķeksīša pēc". Turklāt neesot pareizi, ka prioritizēta tiek tieši akadēmiskā, nevis profesionālā grāmatveža izglītība, jo reālo ikdienas pienākumu veikšanai atbilstošāku kvalifikāciju nodrošinot tieši profesionālā līmeņa izglītība. 

Grāmatveži arī nesaprot, kāpēc prasības, ko izvirza regulējums cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tiek uztieptas pilnīgi visiem ārpakalpojumu grāmatvežiem — arī tādiem, kuri, pildot profesionālos pienākumus, nekad nenonāk saskarē ar šādiem noziegumiem (kā piemērs tika minēts ārpakalpojumu grāmatvedis, kurš apkalpo tikai ārstu prakses, vai uzņēmumi, kuri sniedz noteiktus, šaura profila pakalpojumus — algu aprēķināšanu, pavadzīmju ievadīšanu). Diskusijas dalībnieki bija vienoti uzskatā, ka šajā ziņā būtu jāpastāv profesijas pārstāvju dalījumam pēc noteiktiem kritērijiem, izšķirot tos, kuriem ir pamatoti prasīt zināšanas/pienākumus attiecībā uz finanšu noziegumu pazīšanu/ziņošanu, un tos, kuriem tas nav vajadzīgs, jo viņi nesniedz tāda veida pakalpojumus, lai ar šo jomu vispār saskartos. Tāpat nav saprotams, kāpēc ir jādublē darbs, ko jau izdarījusi banka. Kāpēc grāmatvedim ir jāanalizē darījuma partneris, ja šādu analīzi jau veic banka, kurai ir krietni lielāka kapacitāte tās veikšanai? 

Maija Grebenko
Maija Grebenko
Foto: Aivars Siliņš

Grāmatvedis nereti kļūstot par ķīlnieku arī dažādām neizdarībām, piemēram, nepilnīgai informācijas pasniegšanas formai no valsts iestāžu puses. Viens piemērs ir saistāms ar dažādajiem starptautisko sankciju sarakstiem, kam uzmanīgi jāseko līdzi, lai nerastos pārpratumi, jo katrs no tiem aizliedz tikai kādu atsevišķu darījuma komponenti, nevis visu darījumu kopumā. Piemēram, kāds uzņēmums iegādājies medikamentus no Irānas, jo preču iegādi no šīs valsts neviens sankciju saraksts nav aizliedzis. Taču pēc tam izrādījies, ka par pasūtītajiem medikamentiem nav iespējams pārskaitīt naudu, jo finanšu sankcijas to aizliedz. Šādi rodas absurdas situācijas, kad prece ir pasūtīta/iegādāta, taču norēķināties par to nedrīkst.

Visbeidzot, grāmatvežiem pietrūkst arī skaidra regulējuma elektronisko dokumentu glabāšanai un apritei, jo Elektronisko dokumentu aprites likumā ir atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem1, kas ir saistoši tikai valsts un pašvaldību iestādēm. Uzņēmumiem izpildīt šo regulējumu esot pārāk dārgi, jo "katram mežcirtējam nav un nebūs elektroniskā paraksta". 

1 Ministru kabineta noteikumi Nr. 473 «Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām». 

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada aprīļa (460.) numurā

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: