Grasās pieņemt izmaiņas darbinieku nosūtīšanas regulējumā
Ikars Kubliņš, BilancePLZ
Valdības 26. maijā atbalstītais grozījumu projekts Darba likumā paredz izmaiņas situācijās, kad darbinieks nosūtīts veikt darbu citā dalībvalstī. To jāņem vērā Latvijas darba devējiem, kuri vēlas Latvijā nodarbināt ārvalstu darbiniekus. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka atbildīgais par darbinieka nosūtīšanas noteikumu ievērošanu ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (piemēram, darbā iekārtošanas aģentūra), lai arī darbinieku nosūta šī pakalpojuma saņēmējs. Tas saskan ar Darba likumā jau pastāvošo principu, ka darbinieku nosūtīšanas situācijās par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Nosūtīto darbinieku nedrīkst nodarbināt, ja nav informēta Darba inspekcija Tāpat Darba likumā paredzēts noteikt, ka darbinieka saņēmējam…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Valdības 26. maijā atbalstītais grozījumu projekts Darba likumā paredz izmaiņas situācijās, kad darbinieks nosūtīts veikt darbu citā dalībvalstī. To jāņem vērā Latvijas darba devējiem, kuri vēlas Latvijā nodarbināt ārvalstu darbiniekus.
Ar grozījumiem plānots noteikt, ka atbildīgais par darbinieka nosūtīšanas noteikumu ievērošanu ir darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs (piemēram, darbā iekārtošanas aģentūra), lai arī darbinieku nosūta šī pakalpojuma saņēmējs. Tas saskan ar Darba likumā jau pastāvošo principu, ka darbinieku nosūtīšanas situācijās par darba devēju uzskatāms darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs.
Nosūtīto darbinieku nedrīkst nodarbināt, ja nav informēta Darba inspekcija
Tāpat Darba likumā paredzēts noteikt, ka darbinieka saņēmējam ir laicīgi jāinformē darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs par paredzamo darbinieka nosūtīšanu, lai tas zinātu, kur atrodas viņa darbinieks, kā arī, lai varētu izpildīt citas valsts prasības darbinieku nosūtīšanas jomā - piemēram, iesniegt ziņas šīs valsts atbildīgajās iestādēs par darbinieka nosūtīšanas faktu. Tāpat darbinieka saņēmējam ir jāinformē darbaspēka nodrošinātājs (ja tas ir no citas valsts) par darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem, kādi pastāv pie darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja.
Taču, ja darbinieka saņēmējs neizpilda šo pienākumu un neinformē darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju, tas neatbrīvo pēdējo no atbildības nodrošināt atbilstošus nodarbinātības noteikumus un darba apstākļus darbiniekam.
Starp ziņām, kas darba devējam (aģentūrai) jāsniedz Valsts darba inspekcijai, ir nosūtītā darbinieka vārds, uzvārds, personu identificējošā dokumenta numurs, darba veikšanas precīza adrese (vai vairākas adreses, ja darbu paredzēts veikt vairākās vietās), informācija par sertifikātu par sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, kas piemērojami sertifikāta saņēmējam (A1 sertifikātu), norādot izdevējvalsti un numuru. Iesniegtā informācija ir arī jāprecizē, ja laika gaitā tā mainās. Precizējumi iesniedzami elektroniski latviešu valodā ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā no izmaiņu rašanās brīža.
Īpaši svarīgs punkts Latvijas darba devējiem jaunajos grozījumos paredz, ka Latvijas uzņēmējs nedrīkst pielaist pie darba atsūtīto ārzemnieku, ja darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs nav iesniedzis Valsts darba inspekcijā likumā noteikto informāciju par darbinieka nosūtīšanu. Tātad darba devējam pašam par to ir jāpārliecinās. "Kā apliecinājums var kalpot, piemēram, no Valsts darba inspekcijas saņemts elektroniskais pasts par attiecīgās informācijas saņemšanu," skaidrots grozījumu anotācijā. Bez šāda apliecinājuma nosūtītais darbinieks darbu uzsākt nedrīkst.
Nodarbinātības noteikumi līdz un pēc 12 (vai 18) mēnešiem
Tāpat Darba likuma 14.pants plānots papildināt ar normu, kas nosaka, ka darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja darbiniekam, ja viņš tiek nosūtīts, ir nodrošināmi tādi paši darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kādus nodrošinātu un piemērotu darbiniekam, ja tas pie darbaspēka pakalpojuma saņēmēja būtu tieši nodarbināts un veiktu tādu pašu darbu. Tādejādi tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme un nediskriminācijas principa ievērošana. Darba likumā ar grozījumiem plāno noteikt arī to, ka darba samaksa un tās obligātās sastāvdaļas nosūtītajam darbiniekam ir jānosaka saskaņā ar tās valsts regulējumu vai praksi, uz kuru darbinieks tiek nosūtīts. Darba samaksas obligātās sastāvdaļas Latvijā ir ne tikai darba alga, bet arī piemaksas par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, virsstundu darbu, nakts darbu, darbu svētku dienās un papildus darbu.
Ilgtermiņa nosūtīšanas gadījumā (tad, ja darbinieka nosūtīšanas ilgums pārsniedz 12 mēnešus, šo periodu ar motivētu iesniegumu var pagarināt arī līdz 18 mēnešiem) uz nosūtīto darbinieku piemērojams visas Latvijas normatīvo aktu un vispārsaistošo koplīgumu prasības (līdzīgi kā būtu gadījumā, ja darbinieks būtu pieņemts darbā tieši pie Latvijas darba devēja). Izņēmums ir noteikumu par darba līguma noslēgšanu un izbeigšanu, konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas piemērošana, kā arī iemaksu veikšana papildpensijas kapitālā, ja to veic darba devējs.
Vai nosūtītajam darbiniekam jāmaksā arī komandējuma nauda?
Ģrozījumu projekts nosaka arī to, ka uz ārzemēm nosūtītiem darbiniekiem no darba devēja jāsaņem informācija, kas attiecas uz viņiem. Lielā mērā tas saskan ar informāciju, ko darba devējs sniedz komandējuma gadījumā, bet ir viena jauna nianse - nosūtītais darbinieks būs jāinformē arī par tās valsts, uz kuru nosūta darbinieku, vienoto oficiālo interneta vietni, kurā ietverta informācija par darbinieku nosūtīšanu. Katrai ES valstij šāda vietne bijusi jāizveido. Informācija par visām valstīm (t.sk. arī Latviju) ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļvietnē: https://europa.eu/youreurope/citizens/work/work-abroad/posted-workers/index_en.htm#national-websites
Visbeidzot, iecerētie grozījumi atbrīvotu Latvijas darba devēju, kurš nosūta darbiniekus uz citu ES vai Eiropas Ekonomikas zonas valsti, no pienākuma šādā situācijā maksāt pilnu komandējuma dienas naudu (jo darbiniekam jau tiks nodrošināta tāda darba samaksa, kāda ir uzņemošajā valstī). Tā vietā būs ļauts maksāt komandējuma dienas naudu 30% apmērā, bet, ja darbiniekam tiek nodrošināta ēdināšana trīs reizes dienā vai darbiniekam izmaksājamā darba samaksa ir tāda pati kā salīdzināmam darbiniekam valstī, uz kuru šis darbinieks ir nosūtīts veikts darbu, tad varēs nemaksāt arī šo 30% komandējuma naudu (ja vien darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi).
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.