Maija Grebenko, Mg.sci.oec.,
žurnāla Bilance galvenā redaktore
Arvien biežāk presē parādās raksti par sabiedrības novecošanu, par to, ka jauno (darbspējīgo) personu kļūst mazāk, bet vecākā paaudze dzīvo ilgāk. Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās, vismaz Eiropā noteikti. Tiek piedāvāti vismaz trīs varianti: celt pensionēšanās vecumu, palielināt sociālās iemaksas vai samazināt izmaksājamās pensijas. Šoreiz neanalizēšu iemeslus, tik un tā no tādas analīzes nekas nemainīsies. Arī nabaga vecie ļaudis nekādi nevar ietekmēt situāciju (priekšlaicīgi). Mēs zinām, ka valsts mēģina atbalstīt jaunās ģimenes. Patlaban, izstrādājot jauno nodokļu reformu (kritizētās vietā), piedāvāti…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Arvien biežāk presē parādās raksti par sabiedrības novecošanu, par to, ka jauno (darbspējīgo) personu kļūst mazāk, bet vecākā paaudze dzīvo ilgāk.
Tā ir realitāte, ar kuru jārēķinās, vismaz Eiropā noteikti. Tiek piedāvāti vismaz trīs varianti: celt pensionēšanās vecumu, palielināt sociālās iemaksas vai samazināt izmaksājamās pensijas. Šoreiz neanalizēšu iemeslus, tik un tā no tādas analīzes nekas nemainīsies. Arī nabaga vecie ļaudis nekādi nevar ietekmēt situāciju (priekšlaicīgi).
Mēs zinām, ka valsts mēģina atbalstīt jaunās ģimenes. Patlaban, izstrādājot jauno nodokļu reformu (kritizētās vietā), piedāvāti dažādi varianti, kas palielina pabalstus par katru nākamo bērnu (vienlaikus saskaitot, kādu robu budžetā atstās viena vai otra summa). Droši vien, ja pabalsti tiks palielināti, neviens no tiem neatteiksies, bet cik «ūdens aiztecēs», kamēr tas sīkumiņš izaugs, izmācīsies un, nedod Dievs, neaizmuks prom. Ne jau tikai ar naudas trūkumu saistīta zema dzimstība un laimes meklēšana tālumā.
Kad «būtiski atbalstāmā paaudze» kļūs vecāka un domāt spējīga, tā uzzinās par vienu gana interesantu aprēķinu, kas pastāv mūsu sabiedrībā un sagaidāms, pienākot pensionēšanās brīdim. Tam ir oficiāls nosaukums: plānotie vecuma pensijas izmaksas laikposmi (prognozējamais mūža ilgums).
Minētos laikposmus piemēro, lai dzīves laikā uzkrāto pensijas kapitālu (gan esošajiem, gan potenciālajiem pensionāriem) sadalītu proporcionāli atlikušajam dzīves periodam (tādējādi nosakot mēneša pensijas summu). Ņemot par piemēru konkrētas personas datus, redzam, ka pensija piešķirta 61 gada vecumā:
2007. gadā — mūža ilgums 19,09 g., tātad prognozēts, ka dzīvos līdz 80,09 gadiem un katru mēnesi šajā laikā saņems attiecīgu summu.
Likumā ir paredzēts: ja pensionārs turpina strādāt (pēc būtības — turpina veikt sociālās iemaksas), tad reizi gadā drīkst lūgt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru veikt pensijas pārrēķinu. Tam nepieciešams vien iesniegt veidlapu, jo visi dati ir aģentūras rīcībā.
Un te pensionārs sastapsies ar savdabīgu matemātiku.
Veicot kārtējo pārrēķinu pēc 10 un 12 gadiem (kļūstot vecākam par 10 vai 12 gadiem), situācija mainās:
2017. gadā — mūža ilgums 12,99 g., tātad būs jādzīvo līdz 83,99 (71 + 12,99)!
2019. gadā — mūža ilgums 11,88 g., jādzīvo līdz 84,88 (73 + 11,88)!
Ja pensionāram nav mērķa nopelnīto pensiju atstāt kopējā katlā (pensijas pirmā līmeņa solidaritātes princips un tā nav mantojama), tad gribot negribot jācenšas dzīvot vismaz līdz 85 gadiem.
Patlaban dati liecina par ko citu: vīriešu vidējais dzīves ilgums ir ap 70 gadu, sievietēm — tuvu 80 gadiem.
Paradokss ir tajā, ka, strādājot 90 gadu vecumā un vēloties pārrēķināt pensiju, mūža ilgums tik un tā būs ap trim gadiem.
Bet ir arī divas patīkamas ziņas: ik gadu oktobrī pensijas tiek indeksētas. Sākot ar 2019. gadu, indeksācija ir atkarīga no darba (apdrošināšanas) stāža, kā arī pensijas neapliekamais minimums tomēr arī tiek palielināts.
Bet vai tas viss spēs noturēt iedzīvotājus Dzimtenē?
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.