Covid–19 laiks ir mainījis mūsu ikdienas paradumus un ietekmējis arī normatīvā regulējuma maiņu dažās nozarēs. Kā viens no piemēriem ir minams fakts, ka pirms šīs krīzes bija aizliegts, izmantojot distances līgumu, realizēt alkoholiskos dzērienus. Taču, lai mazinātu personu savstarpēju saskarsmi Covid–19 vīrusa izplatības laikā, 2020. gada pavasarī likumdevējs atļāva realizēt akcīzes preces, izmantojot distances līgumu, izņemot tabakas izstrādājumus un elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus. Līdz ar to varēja tirgot alkoholiskos dzērienus interneta veikalā jeb e–veikalā un ar nosacījumu, ka tie netiek realizēti personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

Tāds pats regulējums tika saglabāts Covid–19 seku novēršanas likumā, kas jau stājās spēkā 2020. gada jūnijā, pēc ārkārtas situācijas beigām. Un vienlaikus tika noteikts, ka alkoholu var realizēt, izmantojot distances līgumu, līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, saskaņā ar kuriem atļauta alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izmantojot distances līgumu, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

2020. gada 14. decembrī tika izsludināti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas stājās spēkā 28. decembrī un ar kuriem daudz stingrāk tiek regulēta alkoholisko dzērienu realizācija interneta vietnēs.

Līdz 27. decembrim vēl drīkstēja piemērot atvieglotus nosacījumus šo preču realizācijā, jo regulējums, kas stājās spēkā 28. decembrī, nosaka, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība, izņemot beznodokļu tirdzniecības veikalus, ir atļauta arī tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē, ja tiek ievēroti šādi noteikumi:

Tātad, ja līdz 2020. gada 27. decembrim atbilstoši Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma nosacījumiem bija atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība, izmantojot jebkādu distances saziņas līdzekli (telefons, e–pasts, fakss u.tml.), tad, stājoties spēkā grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība atļauta tikai ar diviem distances saziņas līdzekļiem — tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē.

Sākot ar 28. decembri, alkoholiskos dzērienus, izmantojot distances līgumu, drīkst realizēt tikai no licencē alkoholisko dzērienu vai alus mazumtirdzniecībai norādītās tīmekļvietnes un/vai mobilās lietotnes.

Lai veiktu saimniecisko darbību internetā, ir nepieciešams reģistrēt tīmekļa vietni kā struktūrvienību atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 24. punktam. Tādējādi arī alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licencē tiek norādīta (iekļauta) attiecīgā struktūrvienība — tīmekļvietne vai mobilā lietotne.

Pirmais solis — ja tīmekļvietne vai mobilā aplikācija līdz šim nav reģistrēta kā struktūrvienība VID, tad vispirms ir jāveic tās reģistrācija.

Otrais solis — kad tīmekļvietne vai mobilā aplikācija ir reģistrēta kā struktūrvienība, tad ir jāsaņem vai arī jāpārreģistrē licence sakarā ar tīmekļvietnes/mobilās lietotnes deklarēšanu. Citi dokumenti par tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes deklarēšanu iesniegumam nav jāpievieno.

Tiem komersantiem, kam nav pastāvīgas darbības vietas un tīmekļvietne/mobilā lietotne plānota kā vienīgā alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vieta, licencē vienlaikus jādeklarē arī alkoholisko dzērienu uzglabāšanas noliktava. Arī uzglabāšanas noliktavai jābūt reģistrētai kā struktūrvienībai vai arī tā var atrasties juridiskajā adresē.

Lai deklarētu uzglabāšanas noliktavu, iesniegumam par licences saņemšanu jāpievieno:

1. noliktavas lietošanas tiesības apliecinošu dokuments;
2. noliktavas plāns, kurā norādītas ieejas (izejas) un platība.

Valsts nodevas likme par licences alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai izsniegšanu vai pārreģistrāciju sakarā ar jaunas darbības vietas deklarēšanu ir 42 eiro par katru tirdzniecības vietu. Par uzglabāšanas vietas deklarēšanu valsts nodeva netiek piemērota.

Šie grozījumi nosaka, ka tirgotājam, izmantojot personas identifikācijas līdzekļus, jāpārbauda pircēja identitāte un vecums. Pircēja identitātes un vecuma pārbaudei var izmantot šādus elektroniskās identifikācijas veidus:

1. kvalificētu vai kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 3. panta trešās daļas pirmo punktu (personas apliecība jeb ID karte, eParaksts, Mobile vai cits kvalificēts personas elektroniskās identifikācijas līdzeklis, drošs elektroniskais paraksts);
2. banku piedāvātos maksājumu rīkus, kas ar tehnoloģiskā risinājuma, piemēram, Veriff, Zippyid vai līdzvērtīga tehnoloģiskā risinājuma palīdzību ļauj noteikt fiziskās personas identitāti un vecumu. 

Ja alkoholisko dzērienu mazumtirgotājs izvēlēsies izmantot bankas maksājumu rīkus, kas ar tehnoloģiskā risinājumu palīdzību identificē personas vecumu un identitāti, tad mazumtirgotājiem pirms alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības internetā uzsākšanas nepieciešams slēgt rakstveida līgumu ar identifikācijas pakalpojuma nodrošinātāju. Šādu risinājumu personas identificēšanā piemēro arī īstermiņa aizdevumu un patēriņa kredītu izsniedzēji internetā. 

Likumdevējs norāda, ka banku piedāvātie tehnoloģiskie risinājumi ir atzīti par drošiem un atbilstošiem arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un paredz fiziskas personas neklātienes identifikācijā izmantot vairākus tehnoloģiskos risinājumus (drošu elektronisko parakstu, video identifikāciju, fiziskas personas identitāti apliecinošu datu iegūšanu no kredītiestādes vai maksājumu iestādes, izmantojot identifikācijas maksājumu, kā arī personu apliecinošā dokumenta fotouzņēmuma un pašportreta elektroniska fotouzņēmuma salīdzināšanu), un tie ir par samaksu.

Savukārt personas vecuma atbilstības pārbaudi, piegādājot (izsniedzot) alkoholiskos dzērienus, jānodrošina piegādātājam neatkarīgi no piegādes (izsniegšanas) veida vai risinājuma. 

Grozījumi paredz — ja piegādē tiek izmantoti fiziskās personas pakalpojumi, tad šai personai jānodrošina gan tas, ka alkoholiskie dzērieni tiek piegādāti laikā no pulksten 08.01 līdz 21.59, gan jāpieprasa pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, lai pārliecinātos, ka pircējs nav jaunāks par 18 gadiem. 

Savukārt, ja piegādē tiek izmantoti citi piegādes veidi (pasta sūtījumi, pakomāti u.c.), alkoholisko dzērienu mazumtirgotājam jāizstrādā tādi tehniski vai citi risinājumi, kas nodrošinās drošu un ticamu fiziskās personas identitātes un vecuma pārbaudi atbilstoši fizisko personu elektroniskās identifikācijas jomā noteiktajiem identifikācijas līdzekļiem.

Gandrīz visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, un šādi kontroles pasākumi ir pat stingrāki, nekā tas ir citās valstīs. Piemēram, Igaunijā ir prasība pārdevējam garantēt pircēja vecuma pārbaudi, bet ierobežojumi un konkrētas prasības nav noteiktas, faktiski piegādātājam (izsniedzējam) jāpārliecinās par personas vecumu. Savukārt Lietuvā, Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā pie iegādes ir formāla parasta deklarācija tīmekļvietnē (jā/nē atbildes formā), ar kuru pircējs apliecina, ka ir pilngadīgs, kā arī ir prasība piegādātājam (izsniedzējam) pārliecināties par personas vecumu (Zviedrijā, Lietuvā ir 20 gadu vecuma ierobežojums).

Tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus atļauts piegādāt (izsniegt) pircējam no jebkuras licencē alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai norādītās darbības vietas, ar kurjera vai cita piegādātāja starpniecību vai bez tās.

Likumdevējs ir norādījis, ka, veicot šos grozījumus tiesiskajā regulējumā, tiks nodrošināta iespēja alkoholiskos dzērienus tirgot internetā, tādējādi veicinot preču iegādes iespējas restorāniem, kafejnīcām, kā arī Latvijas mazo alkoholisko dzērienu ražotāju produkcijas pieejamību, atvieglojot daudzu tirdzniecības uzņēmumu darbu, tādējādi sekmējot arī nozares attīstību.

Pēc Latvijas alkohola nozares asociācijas informācijas, alkoholisko dzērienu pārdošanas apjomi Eiropas Savienības valstīs internetā veido aptuveni 1% no kopējā pārdotā alkoholisko dzērienu apmēra. Tādējādi arī Latvijā varētu mainīties pārdošanas veidi, nepalielinoties alkohola pārdošanas apjomiem, jo līdz šim noteiktie aprites ierobežojumi alkohola mazumtirdzniecībā saglabājas. Vienlaikus alkohola mazumtirdzniecībai internetā varētu būt netieša ietekme uz ekonomikas izaugsmi šajā jomā, īpaši attiecībā uz atsevišķiem maziem alkoholisko dzērienu ražotājiem.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada janvāra (469.) numurā.