Topošie grozījumi Darba likumā paredz, ka darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda. Potenciālā bruto darba alga būs jānorāda mēneša vai gada griezumā, vai arī kā stundas tarifa likme. Darba likuma grozījumi trešajam lasījumam 23. oktobrī atbalstītas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Tie trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.

Darba likuma izmaiņas paredz arī virkni citu izmaiņu, par kurām vienojušies sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju intereses pārstāvošas organizācijas. Tā plānots pārskatīt regulējumu attiecībā uz darba līguma uzteikšanu arodbiedrības biedram. Tas tiks papildināts ar nosacījumu, ka arodbiedrības piekrišana uzteikumam nav nepieciešama, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ vai arī ilgāku laiku neveic darbu pārejošas darba nespējas dēļ. Šādā gadījumā darba devējam arodbiedrība būs iepriekš jābrīdina un jākonsultējas ar to. Tāpat īpaša aizsardzība darba uzteikuma gadījumā būs tikai tiem darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas.

Tāpat grozījumi paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Piedāvātais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību ir vienojušies arī sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

Plānots mainīt arī atlaišanas pabalsta izmaksāšanas regulējumu gadījumā, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kas neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tad, ja viņš piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs. Savukārt, ja starp pusēm būs strīds par uzteikuma pamatu, tad darbiniekam būs tiesības viena mēneša laikā celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.

Darba devēju pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka līdzšinējo regulējumu darbinieki nereti izmanto negodprātīgi, piemēram, gadījumos, ja atraduši citu darbu. Proti, atsaukšanās uz svarīgu iemeslu atlūgumā neprasa sīkāk paskaidrot uzteikuma iemeslus, bet ļauj neievērot viena mēneša uzteikuma termiņu un paredz atlaišanas pabalsta izmaksu, kas nav paredzēts citos gadījumos, kad uzteikuma iniciatīva nāk no darbinieka.

Izmaiņas veiktas arī attiecībā uz piezīmes un rājiena izteikšanas un apstrīdēšanas kārtību. Lai veicinātu tiesisko noteiktību, Darba likuma grozījumi paredz, ka gadījumā, ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, tad darbiniekam ir tiesības mēneša laikā celt prasību tiesā.