Aizvadītā gada nogalē saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosināja turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu arī 13. Saeimā.

13.Saeimas deputāte Ļubova Švecova 2018. gada 20. decembra Saeimas plenārsēdē debatēs norādīja, ka likumprojekts ir saistīts ar administratīvās atbildības rekodifikāciju - administratīvo sodu pārcelšanu uz nozaru attiecīgajiem likumiem, jo pieņemts jauns Administratīvās atbildības likums, kas no 2020. gada aizstās līdzšinējo pagaidām vēl spēkā esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu (LAPK).

Lemjot par likumprojekta turpmāko gaitu, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā tika uzklausīti vairāki eksperti, tajā skaitā no prokuratūras un advokatūras, un arī no augstskolu pasniedzējiem. Minēto ekspertu viedoklis bija viennozīmīgs -  administratīvās atbildības rekodifikācija ieviesīs haosu sodu piemērošanā.

Savukārt Juridiskās komisijas vārdā Jānis Bordāns, kurš šonedēļ kļuvis par tieslietu ministru, likumprojekta apspriešanas laikā aicināšu balsot “pret”, norādot, ka likumprojekts nav saistīts ar dekodifikāciju vai rekodifikāciju. "Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, domājot, kā cīnīties ar to, ka VID netiek iesniegtas deklarācijas, informatīvie materiāli un tamlīdzīga informācija... un ar to cīnīties var sodot. Teiksim, paceļot sodus fiziskajām personām līdz 500, 700 eiro, juridiskajām personām par informatīvo materiālu neiesniegšanu VID - līdz 7000 eiro... Turklāt ir arī izveidots mehānisms, ka ar laiku šos sodus varētu piemērot automātiski, proti, bez informēšanas, vienkārši noskaitot no  konta vajadzīgo summu."

Juridiskās komisijas locekļi norādījuši, ka šo sodīšanas funkciju varētu izskatīt ar laiku, ja tiktu ieviesti kādi līdzekļi, varbūt elektroniskie mehānismi, kā  varētu deklarācijas iesniegt vai grāmatvedību vest pa tiešo elektroniskajā dokumentēšanas sistēmā, un nodokļus VID varētu automātiski noņemt. "Tādējādi atkristu sodīšana, informatīvo materiālu saņemšana un tamlīdzīgi, proti, samazinot administratīvo slogu. Administratīvais slogs Latvijas uzņēmējiem šobrīd ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, neskaitot arī citas Eiropas Savienības valstis. Pirms šāda soļa vienkārši palielināt sodus un piemērot tos automātiski - šāda tehnoloģija Juridiskās komisijas vairākumam nešķita atbilstoša," norādīja Bordāns. Tāpēc Juridiskā komisija likumprojektu nav atbalstījusi.

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšana  13. Saeimā ar balsu vairākumu tika noraidīta.