0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAGrozījumi noteikumos par budžeta ieņēmumu klasifikāciju

Grozījumi noteikumos par budžeta ieņēmumu klasifikāciju

Laila Kelmere, Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente

2020. gadu uzsākām ar grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 "Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām", par ko rakstījām gada sākumā. Un noslēgsim ar 2020. gada 29. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju" (turpmāk — MK noteikumi), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Grozījumi MK noteikumos ir apjomīgi, un to mērķis ir pilnveidot budžetu ieņēmumu klasifikāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizēt tās detalizācijas pakāpi, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Grozījumi noteikumos par budžeta ieņēmumu klasifikāciju
Foto: © Black ice – Pexels

Laila Kelmere, Mg.oec., praktizējoša grāmatvede, Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Laila Kelmere,
Mg.oec.,
praktizējoša grāmatvede,
Latvijas Lauksaimniecības universitātes vieslektore, Grāmatvedības un finanšu koledžas docente
Foto: Aivars Siliņš

2020. gadu uzsākām ar grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1031 “Noteikumi par budžeta izdevumu klasifikāciju atbilstoši ekonomiskajām kategorijām”, par ko rakstījām gada sākumā. Un noslēgsim ar 2020. gada 29. septembrī apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumos Nr. 1032 “Noteikumi par budžeta ieņēmumu klasifikāciju” (turpmāk — MK noteikumi), kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Grozījumi MK noteikumos ir apjomīgi, un to mērķis ir pilnveidot budžetu ieņēmumu klasifikāciju atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, optimizēt tās detalizācijas pakāpi, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu. Šis mērķis tiek sasniegts:

  • pārstrukturizējot un samazinot ieņēmumu klasifikācijas kodu skaitu, lai nodrošinātu, ka pēc ekonomiskās būtības līdzvērtīgi ieņēmumi tiktu attiecināti uz vienu kodu, tādējādi novēršot interpretācijas iespējas un atvieglojot klasifikācijas piemērošanu, kā arī mazinot kļūdu iespējamību uzskaitē;
  • precizējot klasifikācijas kodu nosaukumus un skaidrojumus, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos.

Šiem grozījumiem kopumā būtu jāveicina, ka klasifikācijas lietotājiem tās izmantošana būs atvieglota, kā arī samazinātos kļūdaini veikto maksājumu skaits, vienlaikus efektivizējot budžeta plānošanas un uzskaites procesus.

Šīs izmaiņas ir sagatavotas pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas un Valsts kontroles ieteikuma, lai atvieglotu klasifikācijas piemērošanu.

Lai sagatavotu noteikumu projektu, Finanšu ministrija 2020. gada pirmajā pusē izsūtīja anketu ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm un Latvijas Pašvaldību savienībai viedokļa noskaidrošanai un priekšlikumu izteikšanai. Aizpildītas anketas un komentārus atsūtīja 18 iestādes no 30. Kopumā izslēgti 29 kodi, precizēti 38 kodu skaidrojumi vai nosaukumi un no jauna ieviesti 6 kodi:

Grozījumi MK noteikumos Nr. 1032, kas stājas spēkā 01.01.2021.

Izslēgtie (svītrotie) kodi
un to skaidrojumi
Kodi, kuriem precizēts nosaukums
vai skaidrojums
Kodi, kas iekļauti no jauna
1.1.1.1.; 4.2.0.0.; 4.3.0.0.;
6.1.2.0.; 8.2.0.0.; 8.3.1.0.; 8.3.9.0.; 8.6.3.1.; 8.6.3.2.; 9.1.2.1.; 9.1.2.2.; 9.3.8.1.; 9.3.8.2.; 9.3.8.3.; 9.3.8.4.; 9.4.1.0.; 9.9.1.0.; 9.9.2.0.; 10.1.1.8.; 12.2.9.0.; 20.4.0.0.; 20.5.0.0.; 20.5.2.0.; 20.5.3.0.; 20.5.4.0.; 20.5.5.0.; 21.1.9.2.; 21.2.1.0.; 21.4.9.9.
1.1.1.2.; 1.1.1.4.; 1.2.0.0.; 1.2.1.0.; 1.3.0.0.; 6.1.1.0.; 7.0.0.0.; 7.2.0.0.; 7.2.1.0.; 8.1.1.0.; 8.3.0.0.; 8.4.1.0.; 8.4.1.1.; 8.6.1.2.; 8.6.1.3.; 8.6.2.1.; 8.6.2.2.; 8.6.2.3.; 8.6.3.0.; 8.6.4.0.; 9.1.2.0.; 9.1.3.6.; 9.9.0.0.; 10.1.0.0.; 10.1.1.6.; 12.3.4.0.; 18.2.1.1.;
20.3.0.0.; 21.1.5.0.; 21.1.9.0.; 21.1.9.1.; 21.3.8.1.; 21.3.8.2.; 21.3.8.9.; 21.3.9.4.; 21.4.1.3.; 21.4.2.4.; 21.4.9.0.
3.0.0.0.; 20.3.5.0.; 20.3.6.0.; 20.3.7.0.; 20.3.8.0.; 21.4.2.7.

Būtiskākie grozījumi aprakstīti turpmāk.

Vienotais nodokļu konts

Kopā gatavojamies pārmaiņām no 01.01.2021. sakarā ar vienotā nodokļu konta ieviešanu, un tam, protams, ir ietekme uz budžeta ieņēmumu klasifikāciju.

Līdz ar vienotā nodokļu konta ieviešanu:

  • Valsts kases sadales kontā saņemtās summas tiks sadalītas kalendāra gada pēdējā (darba) dienā, un nav paredzēts, ka paliks saistības pret pašvaldībām uz nākamo gadu, tāpēc tiek svītrots kods 1.1.1.1. “Saņemts no Valsts kases sadales konta iepriekšējā gada nesadalītais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlikums”, kā arī precizēti kodu 1.1.1.2. “Saņemts no Valsts kases sadales konta pārskata gadā ieskaitītais iedzīvotāju ienākuma nodoklis” un 1.1.1.4. “Valsts budžeta ieņēmumos iemaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis” nosaukumi un koda 1.1.1.4. koda skaidrojums.
  • Izveidots jauns kods un skaidrojums 3.0.0.0. “Ieņēmumi, kas iemaksāti vienotajā nodokļu kontā”, lai vienotajā nodokļu kontā ieskatītie maksājumi jau kopš to saņemšanas brīža valsts budžetā (pēc naudas plūsmas principa) tiktu uzskatīti par saņemtiem valsts budžetā un atbilstoši uzrādīti kā valsts budžeta ieņēmumi līdz to sadalīšanai uz attiecīgo nodokļu, nodevas vai cita maksājuma valsts budžetā ieņēmumu veidu.
  • No 2021. gada visi ieņēmumi no dividendēm tiks ieskaitīti Vienotajā nodokļu kontā, kuru administrēs Valsts ieņēmumu dienests, iegūstot pilnu informāciju par visu kapitālsabiedrību veiktajām iemaksām. Tāpēc turpmāk kodam 8.3.0.0. “Ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas)” netiks izdalīti apakškodi (svītrots tiek arī kods 8.3.9.0. “Pārējie ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas)”) un tiks atstāts tikai virskods. 

Ieņēmumi par nomu/īri un komunālajiem pakalpojumiem

Harmonizējot ieņēmumu klasifikāciju ar 2019. gadā veiktajiem grozījumiem budžetu izdevumu klasifikācijā, ir papildināti kodu skaidrojumi, atrunājot izīrētāja rīcību ar komunālo pakalpojumu un citiem uz faktisko patēriņu balstītiem maksājumiem, kas saņemti no īrnieka. 

Iznomātājs, kas ir budžeta iestāde, no nomnieka saņemtos maksājumus uzskaita ieņēmumos. 

Ja iznomātājs pats sniedz komunālos pakalpojumus, tad ieņēmumus par šiem pakalpojumiem uzskaita atbilstoši to ekonomiskajai būtībai (piemēram, 21.3.9.4. “Ieņēmumi par komunālajiem pakalpojumiem”). 

Ja iznomātājs pats nesniedz komunālos pakalpojumus (bet pats maksā tālāk pakalpojuma sniedzējam, piemēram, AS Latvenergo), tad no nomnieka saņemto summu attiecina uz 21.3.8.1. “Ieņēmumi par telpu nomu”.

Koda 21.3.8.0. “Ieņēmumi par nomu un īri” apakškodos tiek attiecināti tādi ieņēmumi, kas rodas no budžeta iestādes sniegtajiem maksas pakalpojumiem, savukārt ieņēmumi no pašvaldības īpašuma iznomāšanas jāuzskaita kodā 13.5.0.0. “Ieņēmumi no valsts un pašvaldību īpašuma iznomāšanas”. Attiecīgi ir svarīgi — kas ir līguma slēdzējs un ieņēmumu saņēmējs: pašvaldības budžeta iestāde vai pašvaldība kā publiskās pārvaldes orgāns. 

Tā kā klasifikācija tiek lietota dažādu budžetu (valsts, pašvaldību, budžeta nefinansēto iestāžu un valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto personu) vajadzībām, ir nepieciešams nodalīt ieņēmumus, kas ir maksa par sniegtajiem pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, un kuri tādi nav. 

Iestādes ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi (21.x.x.x. kods) paliek iestādes rīcībā un var tikt izlietoti konkrētās iestādes izdevumu segšanai. 

Savukārt pašvaldības “lielajā” budžetā ieskaitītie ieņēmumi (13.x.x.x kods) var tikt izmantoti pašvaldības vispārējo mērķu finansēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Šī koda nepieciešamību valsts līmenī nosaka kopējā budžeta un iestāžu budžetu esamība, un pašvaldības šo kodu piemēro pēc saviem ieskatiem, izvērtējot darījuma raksturu un ieņēmumu saņēmēju.

Precizēts koda 21.3.8.1. nosaukums, un tas sauksies “Ieņēmumi par nedzīvojamā nekustamā īpašuma nomu”, lai uzsvērtu izpratni, ka uz kodu 21.3.8.1. attiecina nedzīvojamo platību un cita nekustamā īpašuma nomu, savukārt dzīvojamās platības attiecina uz kodu 21.3.8.9. “Pārējie ieņēmumi par nomu un īri”. Precizēts arī šī koda skaidrojums, svītrojot medību tiesību nomu, jo tā jau ir ietverta kodā 21.3.8.9.

Kodi 21.3.8.1. “Ieņēmumi par nedzīvojamā nekustamā īpašuma nomu” un 21.3.8.9. “Pārējie ieņēmumi par nomu un īri”:

  • tiek harmonizēti ar 2019. gadā veiktajiem grozījumiem budžetu izdevumu klasifikācijā, atrunājot izīrētāja rīcību ar komunālo pakalpojumu un citiem uz faktisko patēriņu balstītiem maksājumiem, kas saņemti no īrnieka, 
  • un to skaidrojumi tiek papildināti ar piebildi, ka tajos uzskaita ieņēmumus, ja komunālo pakalpojumu un citu maksājumu atmaksas saņēmējs ir Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecība ārvalstī. Saņemto atmaksu attiecina uz atbilstošo izdevumu klasifikācijas kodu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, uz kuru attiecināti izdevumi, par kuriem saņemta atmaksa kārtējā gada ietvaros. Tas nepieciešams, jo Ārlietu ministrijai ir noslēgtas starpresoru vienošanās ar citām valsts budžeta finansētām iestādēm par to pārstāvju uzturēšanos Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs telpās, kā ietvaros minētās iestādes kompensē pārstāvniecībām izdevumu daļu, atbilstoši to aizņemtajām telpām un komunālo pakalpojumu un citu izdevumu pieaugumam. Visos gadījumos pārstāvniecības ārvalstīs kompensāciju par to telpu izmantošanu attiecina uz atbilstošo izdevumu klasifikācijas kodu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām kā izdevumu samazinājumu. 

Papildināts koda 21.3.9.4. “Ieņēmumi par komunālajiem pakalpojumiem” skaidrojums, uzsverot, ka šajā kodā saņem ieņēmumus no komunālajiem maksājumiem tikai tad, ja iestāde pati šos komunālos pakalpojumus sniedz. Ja iestāde (izīrētājs) saņem no īrnieka komunālo pakalpojumu maksājumu, ko tālāk pārskaita pakalpojuma sniedzējam, tad piemēro 21.3.8.0. “Ieņēmumi par nomu un īri” atbilstošos apakškodus.

Kodu apvienošana/svītrošana un papildināšana, optimizējot ieņēmumu klasifikāciju

Laba ziņa ir tā, ka no klasifikācijas svītroti apakškodi ar pamatojumu, ka iestāde ar iekšējo uzskaiti var nodrošināt detalizētāku informāciju par attiecīgo ieņēmumu veidu un nav nepieciešams to noteikt ārējā normatīvā aktā. Detalizētāku uzskaiti var nodrošināt ar grāmatvedības kontu plāna vai kādu pazīmju palīdzību. Piemēram, svītroti apakškodi 9.3.8.1. “Nodeva par 1. kategorijas benzīna un aviācijas degvielas (tonnas) uzturēšanu”, 9.3.8.2. “Nodeva par 2. kategorijas petrolejas veida reaktīvās degvielas (tonnas) uzturēšanu”, 9.3.8.3. “Nodeva par 2. kategorijas petrolejas un dīzeļdegvielas (tonnas) uzturēšanu” un 9.3.8.4. “Nodeva par 3. kategorijas degvieleļļas (tonnas) uzturēšanu”, atstājot virskodu, jo atbildīgā ministrija var nodrošināt detalizētāku informāciju iekšējā uzskaitē.

Kā ierasts, atsevišķi kodi ir svītroti, jo vairs nav aktuāli. Piemēram, svītrots kods 10.1.1.8. “Naudas sodi, ko uzliek Autotransporta direkcija”, jo Autotransporta direkcija neuzliek sodus. 

Veikts sakārtošanas darbs, lai ar nākamo gadu zem viena koda atrastos visi klasifikācijā atrunātie ieņēmumi no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas līdz šim atradās dažādos kodos, kā arī uzskaitot šajā kodā ieņēmumus no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda.

Jāatzīmē, ka Finanšu ministrija ir sagatavojusi klasifikāciju salīdzinošo tabulu, kurā ir salīdzināta MK noteikumu spēkā esošā redakcija ar MK noteikumu redakciju, kas būs spēkā no 01.01.2021. Iespējams, ka šī salīdzinošā tabula var palīdzēt ātrāk izprast kodu apvienošanas un svītrošanas ieņēmumu klasifikācijā.

Dažādu normatīvo regulējumu ietekme uz grozījumiem ieņēmumu klasifikācijā

Kodam 1.3.0.0. “Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa” pievienots skaidrojums, uzsverot, ka uz kodu attiecina ieņēmumus no solidaritātes nodokļa, kas valsts pamatbudžetā ieskaitīti saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.

Svītroti kodi, ja attiecīgais normatīvais regulējums vairs nav spēkā. Piemēram, svītrots kods 4.2.0.0. “Īpašuma nodokļa parādi” (likums “Par īpašuma nodokli” ir zaudējis spēku no 01.01.2000.) un 4.3.0.0. “Zemes nodokļa parādi” (likums “Par zemes nodokli” ir zaudējis spēku no 01.01.1998.). Ja ir gadījumi, kad tiek saņemti nodokļu parādi par zemi, ēkām vai mājokļiem, tad ieņēmumi no kodiem 4.2.0.0. un 4.3.0.0. būtu jāattiecina uz koda 4.1.0.0. “Nekustamā īpašuma nodoklis” apakškodiem — attiecīgi par zemi, ēkām un mājokļiem.

Saskaņā ar Starptautiskajiem Publiskā sektora grāmatvedības standartiem naudas ekvivalents nav finanšu instruments un tiek pielīdzināts konta atlikumam, un attiecīgi saskaņā ar Ministru kabineta 19.06.2018. noteikumiem Nr. 344 “Gada pārskata sagatavošanas kārtība” jāatspoguļo pie kontu atlikumiem, tāpēc ir precizēti kodu 8.6.2.1. “Valsts budžeta procentu ieņēmumi par Valsts kases kontu atlikumiem Latvijas Bankā vai kredītiestādēs”, 8.6.2.2. “Pašvaldību budžeta procentu ieņēmumi par kontu atlikumiem Valsts kasē (Latvijas Bankā) vai kredītiestādēs” un 8.6.2.3. “Pašvaldību budžeta iestāžu procentu ieņēmumi par kontu atlikumiem Valsts kasē (Latvijas Bankā) vai kredītiestādēs” nosaukumi un skaidrojumi. 

Koda 8.4.1.0. “Valsts budžeta procentu ieņēmumi par aizdevumiem” skaidrojums papildināts ar valsts aizdevumu apkalpošanas maksu, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Valsts kases izsniegto aizdevumu apkalpošanu ir procentu likmes sastāvdaļa un kopā ar procentu ieņēmumiem tiek ieskaitīta valsts budžeta ieņēmumos.

Tiek svītrots kods 9.1.2.1. “Nodeva par mantojumiem un dāvinājumiem”, jo šāda nodeva vairs neeksistē.

2021. gada 28. jūnijā stāsies spēkā Fizisko personu reģistra likums un spēku zaudēs Iedzīvotāju reģistra likums, un 2021. gada 28. jūnijā sāks darboties Fizisko personu reģistrs. Ņemot vērā likumu izmaiņas, noteikumi ir papildināti ar punktu, kas nosaka, ka uz kodu 9.1.8.3. “Nodeva par informācijas saņemšanu no Fizisko personu reģistra” attiecina arī ieņēmumus, kas iemaksāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts nodevu par informācijas saņemšanu no Iedzīvotāju reģistra.

Precizēts koda 12.3.4.0. “Ieņēmumi no budžeta iestāžu saņemto un iepriekšējos gados neizlietoto budžeta līdzekļu atmaksāšanas” skaidrojums, svītrojot atsauci uz slēguma darījumiem, jo no 2021. gada slēgumā vairs nebūs iespējami gada slēguma darījumi saskaņā ar Ministru kabineta 17.12.2019. noteikumiem Nr. 652 “Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu”.

Ar šiem grozījumiem veikti arī vairāki nelieli redakcionāli labojumi.

Ikviens procesa sakārtošanas darbs sākotnē var būt laikietilpīgs, bet, ja tas ir veikts pārdomāti, tad nākotnē var samazināt darījumu izvērtēšanas laiku un nodrošināt precīzāku, vienotāku un kvalitatīvāku darījumu klasifikāciju.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada decembra (468.) numurā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: