Ministru kabinets 9. jūlija sēdē izskatījis un apstiprinājis Kultūras ministrijas sagatavotos grozījumus Arhīvu likumā, saskaņojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības ar sabiedrības tiesībām uz informācijas pieejamību. Ar jauno regulējumu tiek saglabāts samērīgums starp sabiedrības interesēm pēc iespējas plašāk un pilnīgāk izmantot arhīva dokumentus ar personas tiesībām uz personas datu aizsardzību. Likumprojekts vēl jāskata un jāpieņem Saeimai.
Ar grozījumiem likumā paredzēts samazināt dokumentu ierobežotas pieejamības laiku dokumentiem pēc fizikas personas nāves, atceļot ierobežojumu, kas noteica, ka tādu dokumentu, kas satur sensitīvus personas datus vai informāciju par privāto dzīvi, pieejamība ir ierobežota vēl 30 gadus pēc personas nāves.
Likuma grozījumi definē arhīvu un dokumentu izmantotāju tiesības, pienākumus un atbildību dokumentu, kas satur fizisko personu datus, izmantošanai.
Tā, piemēram, lai aizsargātu nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, to atvasinājumu un izziņas, kas vairumā gadījumu satur fizisko personu datus un citu informāciju par personas privāto dzīvi, interesentam pieprasījumā jānorāda arī sevi identificējoša informācija. Vienlaikus likumprojekts arī definē, kā arhīvs šos datus drīkst apstrādāt.
Pēc arhīviski vērtīgo dokumentu arhivēšanas vairs nav pieļaujama nekādu labojumu izdarīšana šajos dokumentos, tādējādi likuma grozījumos skaidrots, ka persona nevar lūgt labot vai dzēst informāciju par sevi, jo dokumenti ir jāsaglabā nākamajām paaudzēm autentiski tādi, kādi tie ir radīti.
Tāpat kā likumā „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”, arī grozījumi Arhīvu likumā paredz, ka uz Latvijas Republikas okupācijas laikā radītajos dokumentos esošajiem personas datiem neattiecas liegums ar tiem iepazīties bez personas atļaujas.
Kā zināms, 2018.gada 25.maijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kurā modernizēti jau pastāvošie principi, izveidojot vienotus personas datu aizsardzības noteikumus, kas ir spēkā visā Eiropas Savienības teritorijā.
Likumprojektā iekļauto normu mērķis ir saskaņot nacionālajos normatīvajos aktos noteiktās prasības par personas datu apstrādi nacionālā dokumentārā mantojuma jomā atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasībām.
Latvijas Nacionālais arhīvs glabā arhīviski vērtīgos dokumentus, kas radīti sākot ar 1220.gadu līdz pat šim laikam, tai skaitā dokumentus, kas radīti laikā līdz 1991.gadam, kā arī Latvijas Republikas okupācijas (LPSR) laikā radītos dokumentus.
Ministru kabinets 9. jūlija sēdē izskatījis un apstiprinājis Kultūras ministrijas sagatavotos grozījumus Arhīvu likumā, saskaņojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības ar sabiedrības tiesībām uz informācijas pieejamību. Ar jauno regulējumu tiek saglabāts samērīgums starp sabiedrības interesēm pēc iespējas plašāk un pilnīgāk izmantot arhīva dokumentus ar personas tiesībām uz personas datu aizsardzību. Likumprojekts vēl jāskata un jāpieņem Saeimai. Ar grozījumiem likumā paredzēts samazināt dokumentu ierobežotas pieejamības laiku dokumentiem pēc fizikas personas nāves, atceļot ierobežojumu, kas noteica, ka tādu dokumentu, kas satur sensitīvus personas datus vai informāciju par privāto dzīvi, pieejamība ir ierobežota vēl 30 gadus pēc personas nāves. Likuma grozījumi definē arhīvu…