0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIIedzīvotāju ienākuma nodokļa parādnieku būs mazāk 2

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādnieku būs mazāk 2

MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore

Raksta sākumu skatīt šeit. Kādi ieņēmumi ietekmē minimumu Saskaņā ar IIN likuma 12. panta 1.2 daļu personas gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai ņem vērā visus gada ieņēmumus, arī tos, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi, izņemot: IIN likumā minētos neapliekamos ienākumus (9. pants), saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli. Noteikumu grozījumus būs vieglāk uztvert, ja iedziļināsimies noteikumos esošajos precizētajos piemēros (3., 6., 7.). 3. piemērs (prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanas princips) Nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamie ienākumi: pirmajā periodā (no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim) ir 11 844 eiro, bet…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Raksta sākumu skatīt šeit.

Kādi ieņēmumi ietekmē minimumu

Saskaņā ar IIN likuma 12. panta 1.daļu personas gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēra noteikšanai ņem vērā visus gada ieņēmumus, arī tos, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi, izņemot:

  • IIN likumā minētos neapliekamos ienākumus (9. pants),
  • saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu,
  • ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Noteikumu grozījumus būs vieglāk uztvert, ja iedziļināsimies noteikumos esošajos precizētajos piemēros (3., 6., 7.).

3. piemērs (prognozētā neapliekamā minimuma noteikšanas princips)

Nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamie ienākumi:

  • pirmajā periodā (no 2018. gada 1. oktobra līdz 2019. gada 30. septembrim) ir 11 844 eiro,
  • bet otrajā periodā (no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 31. maijam) – 4800 eiro.

2020. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem prognozētā mēneša neapliekamā minimuma summa nosakāma pēc formulas:

PN min. mēn. = (3600 – 0,42857 × (987 × 12 × 1,09 – 6000))/12 = 53,22 eiro/mēn.

kur 987 eiro = 11 844 eiro/12 mēn.

Tātad no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam darba devējs darbavietā, kur atzīmēta darbinieka nodokļa grāmatiņa, tiesīgs piemērot minimumu  372,54 eiro (53,22 × 7) apmērā.

Nosakot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu 2020. gada pēdējiem pieciem mēnešiem, vispirms jānosaka vidējais mēneša apliekamais ienākums otrajā periodā: 800 eiro (4 800/6).

Šis aprēķins notiek pēc iepriekš minētās formulas, bet – veselam gadam, pagaidām nedalot ar mēnešu skaitu, jo gada minimuma summa vispirms ir jāsalīdzina ar to minimumu, kas jau bija piemērots no gada sākuma.

PN min. gada = 3600 – 0,42857 × (800 × 12 × 1,09 – 6000) = 1686,86 eiro

Tagad ir redzams, ka personas faktiskie ieņēmumi pieļauj gada laikā piemērot minimumu gandrīz 1687 eiro apmērā, bet no gada sākuma minimums bija piemērots ievērojami mazākā summā. Tādēļ starpība starp šiem minimumiem tiks piemērota ieņēmumiem no 1. augusta līdz gada beigām:

PN min. mēn = (1686,86 – 372,54) / 5 = 262,86 eiro.

Ja aprēķinātie minimumi būtu pretēji (gadam minimums būtu mazāks par to, kas piemērots pirmajos septiņos mēnešos), VID būtu paziņojis par turpmāko minimuma nepiemērošanu (= 0).

Ja personas ieņēmumi abos aprēķinu periodos būtiski nemainītos, arī minimums gada laikā būtu gandrīz vienāds.

6. piemērs (minimuma noteikšana nepilnam gadam, ja personai bijuši ieņēmumi no dažādiem avotiem).

Informācija par nodokļa maksātāju:

  • no 2019. gada sākuma sešus mēnešus viens ir bijis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks;
  • no 2019. gada 1. decembra viņam piešķirta vecuma pensija.

Šeit ir svarīgi atcerēties, ka pensijas saņēmējiem piemēro pensionāru neapliekamo minimumu, tātad šajā periodā netiek piemērots parastais neapliekamais minimums; arī periodā, kad persona nodarbināta pie MUN maksātāja, minimums netiek piemērots. Tātad gada laikā minimums bija piemērots periodā no 1. jūlija līdz 30. novembrim 1000 eiro (200 × 5). Tomēr tas nenozīmē, ka šai personai VID neprecizēs minimumu, apkopojot taksācijas gada laikā gūtos ieņēmumus. Turklāt šāds precizējums tiks piemērots attiecībā uz 2019. gadu.

2019. gadā ir gūti šādi ieņēmumi:
  • no 1. janvāra līdz 30. jūnijam – algotais darbs pie MUN maksātāja – 2000 eiro;
  • 15. maijā – ienākums no dividendēm – 3500 eiro;
  • 10. jūnijā – ienākums no l/s izmantojamas zemes atsavināšanas – 4500 eiro;
  • no 1. marta līdz 1. jūnijam – autoratlīdzība – 1600 eiro;
  • no 1. janvāra līdz 31. decembrim – algota darba ienākums – 15 000 eiro (no 1. janvāra līdz 30. jūnijam līdz 30. novembrim 13 750 eiro, un no 1. decembra līdz 31. decembrim 1250 eiro);
  • no 1. decembra līdz 31. decembrim – vecuma pensiju – 300 eiro.

Nodokļa maksātāja kopējie apliekamie ienākumi diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai par pieciem mēnešiem ir:

(13750 + (3500 + 4500 + 1600) / 12 × 5) = 17 750 eiro.

Diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu 2019. gadu*) (pieciem mēnešiem) aprēķina šādi:

DNM = 2760 / 12 × 5 – 0, 34848 × (17750 – 5280 / 12 × 5) = – 4268,86.

Tā kā diferencētā neapliekamā minimuma rezultāts ir negatīvs skaitlis (piemērotais minimums ir lielāks par aprēķināto atbilstoši gada ieņēmumu summai), tad neapliekamais minimums ir 0.

Pie šāda slēdziena varētu nonākt, arī nenosakot minēto negatīvo minimumu, jo ieņēmumu summa (17 750 eiro) liecina par 13 200 eiro sliekšņa, virs kura minimums nav piemērojams, pārsniegumu.

*) piemērā izmantota formula un skaitļi, kas bija spēkā 2019. gadā, un šāda kārtība tiks piemērota 2020. gadā, precizējot piemēroto 2019. gadā prognozēto neapliekamo minimumu.

Rezultātā nodokļa maksātājam veidosies pienākums nodokļi iemaksāt budžetā – 200 eiro apmērā (1000 × 20 % = 200).

Noteikumi papildināti ar 7. piemēru, kurā piedāvātais aprēķins arī tiks piemērots, nosakot precīzu neapliekamo minimumu personas ieņēmumiem 2019. gadā (iesniedzot IIN deklarāciju pēc 2020. gada 1. marta).

7. piemērs

Nodokļa maksātājs līdz 2019. gada 31. martam ir bijis mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieks, tādēļ viņam par šo laiku neapliekamais minimums nav piemērojams.

No 2019. gada 1. novembra nodokļa maksātājs saņem vecuma pensiju saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, tādēļ par novembri un decembri nodokļa maksātājam piemēro pensionāra neapliekamo minimumu.

Diferencēto neapliekamo minimumu nodokļa maksātājam piemēro par septiņiem mēnešiem – no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim. Pieņemsim, ka šajā periodā bija piemērots prognozētais mēneša neapliekamais minimums – 672 eiro.

2019. gadā nodokļa maksātājs ir guvis šādus ienākumus:
  • no 1. janvāra līdz 31. martam – algota darba ienākumu no mikrouzņēmuma – 1500 eiro;
  • 10. februārī – ienākumu no dividendēm – 400 eiro;
  • 15. jūlijā – ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas – 3000 eiro;
  • no 1. janvāra līdz 31. decembrim – algota darba ienākumu – 4200 eiro (no 1.janvāra līdz 31. oktobrim 3500 eiro un no 1. novembra līdz 31. decembrim 700 eiro);
  • 10. novembrī – procentu ienākumu – 150 eiro;
  • no 1. novembra līdz 31. decembrim – vecuma pensiju – 600 eiro.

Aprēķinot diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu, neņem vērā algota darba ienākumus par periodu, kurā nodokļa maksātājam ir tiesības piemērot pensionāra neapliekamo minimumu.

Nodokļa maksātāja kopējie apliekamie ienākumi diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanai par 2019. gada septiņiem mēnešiem ir:

(3500 + (400 + 3000 + 150) / 12 × 7) = 5570,83 eiro.

Diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu gadu (septiņiem mēnešiem) aprēķina šādi:

DNM = 2760 / 12 × 7 – 0, 34848 × (5570,83 – 5280 / 12 × 7) = 742 eiro.

Nodokļa maksātājam veidosies nodokļa atmaksa no starpības starp nepilnam gadam noteikto un gada laikā piemēroto minimumu: 742 – 672 = 70 eiro.

Savukārt atmaksājamais nodoklis būs 20% no 70 eiro, kas ir 14 eiro.

Statistika

MK noteikumu grozījumi 2020. gadā ietekmēs līdz 52% nodarbināto, bet lielākie ieguvumi prognozēti nodarbinātajiem, kuru darba alga ir līdz 600 eiro mēnesī. Jāatzīmē, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā līdz 1000 eiro mēnesī saņēma 59% nodarbināto no kopējā darba ņēmēju skaita.