0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIIemesli, kāpēc autoratlīdzības režīmu nedrīkst likvidēt

Iemesli, kāpēc autoratlīdzības režīmu nedrīkst likvidēt

Tatjana Daudiša, Mg. oec., biedrības, sabiedriska labuma organizācijas Latvijas Rakstnieku savienība finanšu administratīvā vadītāja, Ekonomikas un kultūras augstskolas docētāja

Piektdien, 13. datumā (septembrī), izlasot Kultūras ministrijas sagatavoto preses paziņojumu, kurā minēts: «Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību — nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam», 33,5 tūkstoši cilvēku priecīgi uzelpoja, jo režīma likvidācija, kuru plāno jau kopš 2020. gada, atkal apturēta un esošais regulējums pagarināts uz trim gadiem. Tas nozīmē, ka ir laiks, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu pārdomātu lēmumu jautājumos, kas skar vismaz četrus procentus strādājošo cilvēku gadījumos,…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu


Izmēģini 7 dienas tikai par 1€ *

IZMĒĢINĀT

* Turpinās automātiski, par 24,99 €/mēnesī, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Iemesli, kāpēc autoratlīdzības režīmu nedrīkst likvidēt
Foto: © Christian Horz — stock.adobe.com

Piektdien, 13. datumā (septembrī), izlasot Kultūras ministrijas sagatavoto preses paziņojumu, kurā minēts: «Kultūras ministrija (KM) ar koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz 3 gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību — nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu nomaksājot ienākuma izmaksātājam», 33,5 tūkstoši cilvēku priecīgi uzelpoja, jo režīma likvidācija, kuru plāno jau kopš 2020. gada, atkal apturēta un esošais regulējums pagarināts uz trim gadiem. Tas nozīmē, ka ir laiks, lai izvērtētu situāciju un pieņemtu pārdomātu lēmumu jautājumos, kas skar vismaz četrus procentus strādājošo cilvēku gadījumos, kad viņi veic autordarbu.

Kāpēc autoratlīdzības režīmu nedrīkst likvidēt?

Tatjana Daudiša, Mg. oec., biedrības, sabiedriska labuma organizācijas Latvijas Rakstnieku savienība finanšu administratīvā vadītāja, Ekonomikas un kultūras augstskolas docētāja
Tatjana Daudiša,
Mg. oec.,
biedrības, sabiedriska
labuma organizācijas
Latvijas Rakstnieku
savienība finanšu administratīvā vadītāja,
Ekonomikas un kultūras augstskolas docētāja
Foto: Aivars Siliņš

Pirmkārt, no juridiskā viedokļa ļoti svarīgi saprast, ka Latvijā eksistējošie nodarbinātības veidi būtiski atšķiras pēc formas, satura un izpildījuma. Katru no tiem reglamentē un regulē savs likums: darba attiecības — Darba likums, gabaldarbu — Civillikums un autordarbu — Autortiesību likums. Atbilstoši līguma priekšmetam tiek noslēgts darba līgums, uzņēmuma līgums vai autorlīgums. Būtu labi, ja arī nodokļu tiesiskais regulējums tiktu izveidots saskaņā ar nodarbinātības veida reglamentu, bet pašlaik tas ir tikai sapnis par labāku un sakārtotāku nākotni, kurā nebūs pretrunu dažādu likumu pantos un viss būs skaidri saprotams. 

1 Avots: https://www.fm.gov.lv/lv/valsts-nodoklu-politikas-pamatnostadnu-izstrades-materiali

Otrkārt, Finanšu ministrijas veiktajā nodokļu politikas izvērtējamā «Mazo nodokļu režīmu esošas situācijas raksturojumā» teikts: «Autoratlīdzību režīmu 2023. gadā izmantoja nepilni 33,5 tūkst. personu un nodokļu ieņēmumi veidoja 22,7 milj. eiro (no tā 80% VSAOI un 20% IIN). No 33,5 tūkst. personām tikai 60 personām ienākumi pārsniedz 50 000 eiro slieksni, kas neļautu tiem kvalificēties par MUN maksātājiem. Lielākās nozares pēc izmaksāto autoratlīdzību apmēra ir izglītība, radošās darbības un kino industrija»1. Tas apliecina, ka jau patlaban, veicot autoratlīdzības izmaksu, izmaksātājs ietur līdzvērtīgu jeb identisku nodokļu apjomu 25% kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā, ko normatīvajā bāzē dēvē par «īpašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu». Abos gadījumos nodokļu iekasēšanas un sadales principi ir pilnīgi vienādi. 

2025. gada 1. janvārī, likvidējot tā saucamo īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu un liekot 33,5 tūkstošu personām reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem nodokļu ieņēmumu palielinājums vai samazinājums netiek prognozēts, jo likmes un nodokļa sadale ir pilnīgi vienāda. Tās nozīmē tikai vienu: fiskāla ietekme ir nulle. Finanšu ministrijas iecerētā autoratlīdzību nodokļu piemērošanas režīma likvidācija ir stūrgalvīgā rīcība un «raganu medības», kas notiek tikai likvidācijas fakta dēļ, bez būtiska paredzēta nodokļu ieņēmumu pieauguma vai pelēkas ekonomikas zonas mazināšanas, vai prognozējama ekonomiska izrāviena, kas patlaban mums visiem ir ļoti svarīgs. 

Treškārt, plānotās autoratlīdzību izmaksu režīma izmaiņas pēc būtības palielinātu administratīvo slogu gan autoratlīdzības saņēmējiem, gan izmaksātājiem. Gadījumā ja autordarba izpildītājs nereģistrē savu saimniecisko darbību (kas arī pilnībā neatbilst jēdzienam «autora darbs»), darba pasūtītājam tas palielinātu izdevumu slogu, vai, kas vēl briesmīgāk, — zaudējumus, jo sabiedrība zaudētu autoru un autora darba augļus. Zaudētāji rezultātā būtu visa Latvijas sabiedrība kopumā bez izņēmumiem.

Kas mūs sagaidītu, ja tiktu likvidēts Finanšu ministrijai tik neērtais autoratlīdzību izmaksu nodokļu režīms?

Pastāv liels risks, ka daļa autoru atteiksies veikt neliela apjoma darbus un kopumā būtiski mazināsies radošā aktivitāte.
Foto: © olly — stock.adobe.com

Neliels apkopojums no Latvijas Radošo savienību padomes darba grupas izstrādātajiem argumentiem, kurus sadzirdēja Kultūras ministrijā un valdības koalīcijas partneri.

n Autors paralēli strādā

Kultūras nozarē ir izplatīta situācija, kad autors paralēli strādā gan regulārā algotā darbā (piemēram, muzejā, teātrī, augstskola utt.), gan veic ieguldījumu kultūrā, radot kultūras vērtības, kas pēc būtības ir autortiesību objekts (piemēram, teātra iestudējuma scenogrāfija, kostīmi, režija), kas var radīt juridisku pretrunu. Darba attiecībās starp darbinieku un darba devēju darbinieka darba rezultāts ir darba devēja īpašums, bet iestudējuma scenogrāfijas, kostīmu izstrādes vai režijas gadījumā darbiniekam ir tiesības uz sava darba rezultātu izmantošanu arī turpmāk. Patlaban jautājums tiek risināts, paralēli darba līgumam slēdzot autoratlīdzības līgumu. Autoratlīdzības līgums paredz tiesības uz savu autordarbu, bet neierobežo laika un telpas attiecības starp autoru un autordarba pasūtītāju. Uzņēmuma līgums ierobežo iespējas izmantot pasūtītāja resursus (telpas, darba rīki, materiāli, biroja preces utt.), kas atbilst, piemēram, tulkojumu vai teksta radīšanai, bet neatbilst scenogrāfijas, kostīmu mākslai, režijai, jo autora darbs faktiski notiek pasūtītāja telpās un vidē. Uzņēmuma līguma gadījumā autoram nav pienākuma ievērot iekšējās kārtības noteikumus, un bieži tas tiek uzskatīts par darba attiecību pazīmēm, bet darba attiecību rezultāts pieder darba devējam. Apburtais loks?! Tieši tā!

n Nav iespējams precīzi definēt ienākumu gūšanas periodus

Daudzās radošās darbības sfērās nav iespējams precīzi definēt ienākumu gūšanas periodus — kultūras nozarē lielākajai daļai darbu patiesībā nav nosakāms objektīvs darbības periods. Piemēram, mūziķis sagatavo programmu, lai atskaņotu to koncertā. Kāds šai gadījumā ir ienākumu gūšanas periods? Koncerta diena? Laiks no līguma noslēgšanas līdz koncerta dienai (praksē tam lielākoties nav nekādas objektīvas korelācijas ar mākslas darba sagatavošanas laiku)? Varbūt mēnesis pirms koncerta dienas, jo skaņdarbus mākslinieks sācis mācīties jau tad? Un ja nu koncertprogramma tiek atskaņota ne tikai šajā koncertā, bet arī citu organizāciju rīkotajos pasākumos? Bet! Uzņēmuma līguma gadījumā, noslēdzot līgumu, ir jāiesniedz VID ziņas par darba ņēmējiem un jāpaziņo fakts par līguma uzsākšanu un beigšanu, kas būs viens no riskiem minimālajām sociālajām iemaksām, ko būs jāmaksā par personām, kam ir īslaicīgas attiecības un nav iespējams konstatēt, kādi ir personas kopējie mēneša/ceturkšņa ieņēmumi.

n Autorība

Autorības dokuments. Atsaucoties uz Autortiesību likuma 15. pantu «Autora mantiskās tiesības», autoram ir tiesības izmantot savu darbu jebkādā veidā, atļaut vai aizliegt tā izmantošanu, saņemt atlīdzību par atļauju izmantot savu darbu un par darba izmantošanu, izņemot likumā paredzētos gadījumus. Savukārt Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību 7. pants (1) nosaka, ka aizsardzības termiņš ilgst visu autora dzīves laiku un 50 gadus pēc viņa nāves. Tajā ir skaidri definēts, ka autors (vai tā mantinieki) saņem atlīdzību par savu autordarbu, nevis ieņēmumus no saimnieciskās vai uzņēmējdarbības. Autoratlīdzības līgums ir ne tikai instruments samaksas saņemšanai, bet dokuments, kas pierāda autorības faktu, kas reizēm pēc noilguma kļūst nozīmīgi, īpaši pretendējot uz mantiskajām īpašumtiesībām, ja tiešais pasūtītājs no darba ir spiests atteikties. Piemēram, Latvijas izdevniecībās pēdējo triju gadu laikā ir noslēgti vismaz 800 līgumi, kas paredz autortiesību periodisku izmaksu atbilstoši autordarba pārdošanas rādītājiem (un vismaz vēl tikpat ir noslēgti iepriekš un joprojām ir spēkā). Trūkst skaidrības, pēc kādiem principiem izdevniecībām būtu jānorēķinās šādos gadījumos. Latvijas autoru darbu tiesības mēdz tikt pārdotas citu valstu izdevniecībām vai citām trešajām pusēm. Samaksu par to saņem Latvijas izdevējs, kurš pēc tam daļu šīs summas vai to visu pilnībā pārskaita tālāk autoram. Šādi gadījumi tiek paredzēti autoratlīdzības līgumā, bet tos nav iespējams prognozēt. Kā būs veicami norēķini un šādu darījumu administrēšana šajos gadījumos?

n Neliela apjoma autordarbi

Norisēs, kas rada neliela apjoma autordarbus, iesaistot daudzus autorus (piemēram, kultūras periodikā, literāros lasījumus, kino masu skatu filmēšanā) uzņēmuma līguma slēgšana ievērojami palielinās lietvedības un grāmatvedības slodzi un šo pakalpojumu sadārdzinājumu. Tas rada risku, ka kultūras organizācijām, sevišķi nevalstisko organizāciju sektoram, būtiski samazināsies resursi pamatfunkciju nodrošināšanai, un mazākas organizācijas vairs nevarēs atļauties turpināt savu darbību.

n Nodokļu parādu riski

Kultūras nozares sektoram draud neprognozējami nodokļu parādu riski, jo uzņēmuma līguma slēgšana paredz arī sociālo iemaksu veikšanu. Liela daļa kultūras nozares realizē projektus uz konkrētu termiņu bāzes, līdz ar to pēc pasākuma realizācijas tai neatliek finanšu līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kas var rasties, ja pēc gada deklarācijas VID sistēmā uzrādās informācija, ka par fizisko personu konkrētajā mēnesī nav veiktas sociālās iemaksas pilnā apmērā. Šāda veida maksājumus nav iespējams prognozēt, sevišķi gadījumos, ja uzņēmuma līgums tiek slēgts par neliela apjoma darbiem.

n Autordarbu identifikācija pēc koda

Uzņēmuma līgumu ietvaros zūd iespēja diferencēt radošo darbu un veikt statistiku par radošā darba veikšanu. Līdzšinējā izmaksu deklarēšana dod iespēju identificēt autoratlīdzību saņēmējus pēc deklarācijas koda, taču, likvidējot autoratlīdzību nodokļu režīmu, nevarēs fiksēt atšķirības starp radošo darbu un citiem uzņēmuma līgumu ietvaros veiktiem pakalpojumiem. 

n Ēnu ekonomika

Ja kultūras darbiniekam ir pastāvīgas darba attiecības kādā amatā, bet nav reģistrēta saimnieciskā darbība un vēlmes iegūt pašnodarbinātā statusu, vai pamata darba vietas darba nosacījumi nepieļauj citas līgumattiecības (ko ietver uzņēmuma līgums) — viņam nav iespējas saņemt atalgojumu par paveikto darbu. Tas veicinās ēnu ekonomiku un nozīmīgu kultūras darbinieku izslēgšanu no aktīvajām norisēm.

n Neregulāri un neliela apjoma darbi

Nereģistrētiem autoriem, ar kuriem līdz šim slēdza autoratlīdzības līgumu, uzņēmuma līgums būs vienīgā iespēja saņemt atlīdzību, taču kultūras jomā raksturīgajiem radošās darbības veidiem tas bieži vien ir neizdevīgs un administratīvi sarežģīts process. Neregulāru un neliela apjoma ienākumu gadījumā (piemēram, paralēli pamatdarbam augstskolā) to administrēšana un grāmatvedība prasīs neadekvāti lielus resursus gan izmaksu ziņā (piemēram, algojot grāmatvedi), gan laiku un zināšanas, mēģinot ar to nodarboties pašam. Zemais atalgojums kultūras nozarē rada bažas, ka saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta uzturēšanas izmaksas būs lielākas par saņemto honorāru. Pastāv liels risks, ka daļa autoru atteiksies veikt neliela apjoma darbus (raksts periodikā, vieslekcija, neliels koncerts lauku skolā, masu skatu dalībnieki filmas uzņemšanā utt.) un kopumā būtiski mazināsies radošā aktivitāte.

n Jauni autori

Jauns autors, uzsākot savu radošo darbību un, piemēram, iesūtot savu pirmo dzejoļu kopu publicēšanai, diez vai būs gatavs reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējs, kas savukārt apgrūtinās publicētāju iespējas izmaksāt atlīdzību. Mazināsies jaunu, perspektīvu autoru iesaiste kultūras dzīvē un radošo procesu pēctecība.

n Nodokļu režīma maiņa

Ja saimnieciskās darbības veicējs ir reģistrējis savu darbību vispārējā nodokļu režīmā un grib mainīt nodokļu režīmu uz mikrouzņēmuma nodokļu maksāšanas kārtību, kurš ir it kā līdzīgs īpašam iedzīvotāju ienākuma nodokļu režīmam, kas piemērojams autordarbiem, to izdarīt nepieciešams laikus (līdz pirmstaksācijas gada 15. decembrim iesniedzot pieteikumu VID), lai varētu kļūt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju ar nākamā taksācijas gada 1. janvāri. Bez sistemātiska apgrozījuma pieteikties šim nodokļu režīmam ir bezjēdzīgi, jo, pirmkārt, ir iespēja ļoti īsā laika periodā tikt izslēgtam no mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma, otrkārt, atkārtotā reģistrācija ir iespējama tikai pēc krietna laika.

n Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

Ja cilvēks ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un apvieno šos ienākumus ar pamata darbavietu, tad, pārtraucot darba attiecības un saņemot bezdarbnieka statusu, viņam nav iespējas saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja netiek izbeigta arī saimnieciskā darbība.

n Izmaksu slogs

Kultūras nozares sektoram, pārejot no autoratlīdzības nodokļu maksāšanas jeb mikrouzņēmumu nodokļa maksāšanas režīma uz vispārējo darba attiecību nodokļu režīmu, izmaksu slogs palielināsies no 25% uz 44,49% (piemērojot 2024. gadā VSAOI — 34,09% un IIN — 23%). Jo, runājot ar autoru par darba apmaksu (honorāru) panākta vienošanās par summu, kas izmaksājama autora kontā. Patlaban kompensācijas mehānismi kultūras nozares NVO sektoram netiek paredzēti, turklāt situācija skars arī valsts un pašvaldības institūcijas, kas paralēli pamatdarbībai realizē kultūras projektus.

n Daudz līgumu uz īsu periodu

Līdzīga problēma skars organizācijās, tostarp valsts un pašvaldību iestādes, kur tiek slēgti ļoti daudzi autoratlīdzības līgumi uz īsu laika periodu, piemēram, vienu dienu, vienu stundu — masu skatu dalībnieki kino, iestudējumos, teātros, pilsētas svētku pasākumos. Tas rada birokrātisku slogu personai, kas sniedz pakalpojumu. Lai cilvēks par īslaicīgu pakalpojuma sniegšanu reģistrētos kā saimnieciskās darbības veicējs, ir jāatver saimnieciskās darbības konts, par ko tiek iekasēta komisijas maksa. Tāpat regulāri jāsniedz atskaites VID. Bet visbiežāk autoriem nav atbilstošu zināšanu, viņi iesaistās un palīdz radīt lielāku kultūras darbu un saņem nelielu atlīdzību, piemēram, 20 vai 15 eiro, no kā izmaksātājs (kam ir resurss tā veikšanai — algots grāmatvedis) līdzšinējā nodokļu maksāšanas režīmā ietur īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokli 25% apmērā, pārskaita autoram atlikumu, noziņo VID atbilstoši deklarācijas termiņiem par fiziskajām personām izmaksātajām summām un ieturēto nodokli, iemaksā nodokli valsts budžetā. Likvidējot autoratlīdzības īpašo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, autoriem tiek uzlikts pienākums reģistrēties un iesniegt rēķinu par savu pakalpojumu, atvērt kontu un ik ceturksni vai reizi gadā iesniegt atskaiti. Pati organizācija tāpat veiks deklarēšanas pienākumu par izmaksāto summu (fiziskajām personām izmaksātās summas atskaite līdz nākamā gada 1. februārim), kas rada papildu klapatas visiem.

n Valsts un pašvaldību darbinieki

Problēma būs arī valsts un pašvaldību iestādēs — vai šo iestāžu darbinieki varēs un viņiem būs atļauts reģistrēt saimniecisko darbību, ja būs piedāvājums novadīt lekciju vai pildīt eksperta funkcijas kādā projektā?

Noslēgumā vēlos visiem novēlēt radošu un panākumiem bagātu rudens ražas laiku! Strādāsim kopā, sadzirdēsim viens otru un meklēsim labākus risinājumus, lai gūtu panākumus un celtu sabiedrības labklājību.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada oktobra (514.) numurā.

Jums arī varētu interesēt: